Pēteris Pūrītis "Kōknesis"Ja gribi pievienoties idiotiski smaidošiem un ik pa laikam dīvaini pacilātā noskaņā hihinošiem ļautiņiem :D, tad no sirds iesaku palasīt visnotaļ cienījamā cilvēka Pētera Pūrīša "Latvijas Rakstnieku savienības Literatūras gada balvai 2006" par spilgtāko debiju nominēto darbu "Kōknesis".:)"Saule rietēja, bet tad pēkšņi atkal sāka celties augšup. Tas neturpinājās ilgi, un drīz saule norietēja pa īstam, tomēr vēl labu brīdi rietumos parādījās un pazuda zeltaina blāzma." "Šķiet, viņu šonakt vairāk interesēja paša ieģipsētie pirksti, kas atgādināja lielus, baltus un nesteidzīgus kāpurus. Kutuzovs centās paātrināt pirkstu kustības, lai tie būtu līdzīgi lieliem, baltiem un steidzīgiem kāpuriem." "Sēne klusēdama apsēdās blakus pilotam. Tas gan sabozās, bet vairāk jautājumus neuzdeva. Kurš gan nezina, ka sēnes neprot runāt?" "Žksnis ir skaitlis, kura lielums decimālajā sistēmā ir 729. Šžbžģiešu skaitīšanas sistēmas pamatā ir kustīgo kārpu skaits uz abām priekšķepām. Tas ir deviņi, pie šžbžģiešiem saukts tpr (uz labās sešas, uz kreisās trīs, kreiļiem otrādi), tāpēc viss tiek rēķināts tpr pakāpēs. Divtpr trīs žkšņi ir tikpat, cik 15309." "Tēva Džrka, tēva Dždta un svētā gara Rtskblda vārdā, pasludinu jūsu dzimumaktu par sākušos, - teica Ā un, sagrābis Zbžģas galvu, iebāza to Ģūfūķbrča mutē." " - Es neieteiktu tev tā runāt. Ja autors apvainosies, viņš uzrakstīs tā, ka cilvēki, lasot par tevi, jutīs tikai un vienīgi pretīgumu. - Man vienalga! - iekaisa Ofēlija. Viņas noļukušie, zilganiem plankumiem klātie vaigi piepeši izskatījās pēc sapelējušas rabarberu želejas, balss kļuva spiedzīga, izvalbītās acis pārgriezās, un greizos, dzeltenīgos mākslīgajos zobos iekostajai apakšlūpai pāri nostiepās duļķains, pēc maitas smakojošs siekalu pavediens. - Redzi nu, - Jānis nopūtās." "Suvorovs izberzēja acis, tad ieberzēja tās atpakaļ dobumos" "Jautājums par desmitās nodaļas saturu. Atrodiet vienīgo atšķirību devītās un desmitās nodaļas tekstā." "rūpnīcu visbeidzot pārcēla šeit uz ziemeļiem no Dundagas, Slīteres mežos. Šeit tika uzbūvēti daudzkārt izmantojamie kosmosa kuģi Oskars Kalpaks un Kārlis Ulmanis (pirmais latviešu pilotējamais kosmiskais kuģis, kurš 1988. gadā nosēdās uz Marsa un atgriezās atpakaļ uz Zemes ar dzīvu apkalpi)." Protams, grāmatā vēl ir daudz citēt vērtu fragmentu, bet lai tos visus citētu, nāktos pārpublicēt visu grāmatu. Bet, turpinot citēt bez konteksta izrautus interesantākos no fragmentiem, Jānis Tīrelis, vecākais, ir miris. Komentāri: | ||||
|