DZIEDAVA.lv

Sergejs Lazarevs

Kā S.Lazarevs nonāca līdz grāmatās paustajām atziņām.

"Sākumā es strādāju parasti. Pacients neko nedarīja, es uz viņu iedarbojos, pastāvīgi meklēdams arvien jaunas metodes, kā koriģēt viņa stāvokli.
Pēc tam es ievēroju, ja pacients negrib man palīdzēt un strādāt ar sevi, rezultāti ir krietni sliktāki. (..) Kad es ieraudzīju karmiskās struktūras un sāku ar tām strādāt, es ieraudzīju to, kas man kļuva par atklājumu.

Pirmkārt, es sapratu, ka pacientam man ne tikai jāpalīdz, bet viņam jābūt vadošajam sava rakstura izmainīšanā, es viņam varu palīdzēt tikai enerģētiski. Tomēr tā bija ķirurģija lauka līmenī.
Es nosaucu datumu, situāciju, kad viņš apvainojies, ienīdis vai bijis greizsirdīgs, viņš lūdzās, bet es, uzlicis rokas uz ceļiem un aizvēris acis, sēdēju pretim un ar iekšējo redzi vēroju, kā mainās viņa lauks un auras krāsas.
Ja lauks iemirdzējās, tātad lūgšana noritējusi pareizi un dvēselē notikušas labvēlīgas izmaiņas. Ja es redzēju, ka situācija pasliktinās, es apstādināju pacientu un kopā mēģinājām tikt skaidrībā, kur viņa pieeja bijusi nepareiza.

Otrs atklājums. Izrādās, tas, ko mēs saucam par "biolauku", cilvēka "dvēseli" un viņa "zemapziņu", ir viens un tas pats, t.i., enerģētiski iedarbojoties uz cilvēka ķermeni, mēs iedarbojamies arī uz viņa dvēseli. Bet tā kā enerģētiskajā līmenī mēs cits ar citu esam saistīti, tad kļūst ļoti svarīgi, kurš uz mums iedarbojas, t.i., prasības pret dziednieku kļūst daudz augstākas. Jo dziļāka un smalkāka iedarbošanās uz cita cilvēka dvēseli, jo lielāka atbildība dziedniekam, jo tīrākai jābūt viņa paša dvēselei.

Trešais, ļoti nozīmīgs atklājums.
Es redzēju, ka visas metodes - loģiskās, ekstrasensorās, burvestību, enerģētiskās, psihiskās (hipnoze, iedvešana), kas iedarbojas uz cilvēka dvēseli, dod īslaicīgu situācijas uzlabojumu. Spēcīgākas iedarbības rezultātā jo labāks ķermeņa fiziskais stāvoklis, jo sliktāks stāvoklis smalkajos plānos. Notiek "netīrumu" nogrūšana uz pēcnācējiem. Vienīgais, kas neradīja negatīvas blaknes arī gadījumā, kad iejaucas dziļi dvēselē, ir grēku nožēlošana un lūgšanas, t.i., es kā zinātnieks nonācu pie slēdziena, ka ķermeņa un dvēseles pilnīga atveseļošanās nav iespējama bez reliģiozas apziņas, t.i., bez priekšstata par "mīlestību uz Dievu".
Kad lieta saistīta ar cilvēka fizisko un garīgo veselību, zinātniskajam pasaules skatījumam, lai cik arī attīstīts tas nebūtu, nepieciešams sadarboties ar reliģiozo pasaules skatījumu. Galveno lomu ierādot tieši pēdējam.

Ceturtais atklājums.
Māte, izmainot savu iekšējo, dziļāko stāvokli, savu bērnu var pasargāt no esošajām un nākotnes saslimšanām, uzlabot viņa raksturu un likteni. Aiz šī secinājuma slēpjas ļoti daudz kas.

Piektais.
Daudzas neizārstējamas slimības ārstiem nav pa spēkam tāpēc, ka iemesls slēpjas nevis slimajā cilvēkā, bet viņa bērnos un mazbērnos. Viņš maksā par tām nelaimēm, kuras ir nodevis saviem pēcnācējiem.

Pie sestā atklājuma es nonācu nejauši. Kādu reiz man piezvanīja paziņa, kura bija ļoti sliktā stāvoklī. Lauks bija diezgan draņķīgs. Agrāk es viņai būtu teicis:
- Atkal un atkal ar mīlestību domās izej cauri, lūk, tai situācijai, kur Tu apvainojies, lūk, tai, kur Tu neieredzēji utt.
Sākumā es nolēmu viņai izskaidrot, kāpēc viņa bija apvainojusies un neieredzēja. Es viņai skaidroju, ka viņas aizvainojumi un pretenzijas ir rezultāts viņas nepareizajai attieksmei pret pasauli. Visu to es runāju tāpēc, lai viņas apziņa nepretotos, kad viņa sāks lūgšanas. Un kad es gribēju pāriet pie konkrētas darbības, pēkšņi ieraudzīju, ka manas paziņas lauks jau ir kļuvis tīrs.
Izrādījās, ne man vajadzēja iedarboties uz sievieti enerģētiski, ne viņai bija nepieciešams atcerēties savus neskaitāmos aizvainojumus. Izrādās, pareizs pasaules uzskats var ārstēt ne sliktāk par jebkuru enerģētisku iedarbību.
Tātad grāmatās aprakstīts pareizs pasaules uzskats var palīdzēt cilvēkam izveseļoties bez manas tiešas dalības.

Septītais.
Es uzskatīju, ka garīgās vērtības, jo īpaši augstākās, tādas kā morāle, tikumība, ideāli, principi, sevī ietver tikai pozitīvu jēgu un tām nevar būt negatīvu seku. Izrādījās - var gan.
Viss, ko stādām augstāk par mīlestību uz Dievu, pakāpeniski dod negatīvas sekas. Es sapratu, kamdēļ mēs parādījāmies šajā pasaulē, kamdēļ dzīvojam. Tamdēļ, lai uzkrātu mīlestību uz Dievu, lai, izmantojot visu cilvēciskās laimes paleti, vairotu Dievišķo savā dvēselē."

Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.