|
|
(Jutekliskās laimes pārvarēšana; Sankt-Pēterburga, 2001.) /tulkojums mans/.
Salīdzinot ar iepriekšējām grāmatām, 7.grāmatā daudz vairāk tiek runāts par partneru attiecību problēmām, arī seksuālām problēmām. Mēģināts tikt skaidrībā par laiku, nākotnes, pagātnes ietekmi uz tagadni, tagadnes ietekmi uz nākotni (t.sk. pēcnācējiem), arī pagātni utml. Joprojām tiek mēģināts atrast arvien jaunus vispārinājumus.
(28.lpp.->) Dievs vispirms šķīsta ar nelaimēm un zaudējumiem; ja cilvēks spēj saglabāt mīlestību, zaudējot sev visdārgāko, tad pirmo pakāpi nomaina otrā - daudz grūtāka. Jāiemācās saglabāt mīlestību tad, kad tev nevis atņem, bet dāvā cilvēcisko laimi. Turklāt jebkādu un cik daudz vien vēlies. Daudzi, viegli izgājuši caur uguni un ūdeni, ātri salūst, gozējoties panākumu un slavas saulītē. Cilvēciskās laimes pārbaudījumu iespējams veikt tad, kad izveidojusies pietiekami liela mīlestības inerce, bet tamdēļ nepieciešams ar sevi daudz un ilgi strādāt. Bet kā tad parasti dzīvē mēdz notikt? Cilvēkam nepatikšanas, slimības, problēmas, viņš sāk ticēt Dievam, sāk lūgties. Un pakāpeniski viss mainās, viņa dzīve uzplaukst, vēlmes sāk piepildīties, slimības pāriet. Un cilvēks sāk domāt tā - "Kamdēļ gan man lūgt Dievu, ja reiz viss ir labi?", un viņš pārstāj tiekties pēc mīlestības, un pamazām atgriežas pie savām slimībām, nelaimēm un problēmām. Un ciktāl cilvēks ir gatavs novērsties no mīlestības cilvēciskās baudas laikā, tiktāl viņš nedrīkst šo baudu izjust. (..)
(29.lpp.->) Lai palīdzētu pēcnācējiem, nepieciešams kā minimums noņemt šādas 5 veidu agresijas pret mīlestību:
- Vismazākās pretenzijas pret vecākiem, sākot jau no agras bērnības.
- Simtiem reižu iziet cauri momentiem, kad notika apvainošanās uz mīļiem un tuviem cilvēkiem, piedot viņiem; īpaši tas attiecas uz dzimumnobriešanas periodu, pirmo mīlestību, ģimenes veidošanās periodu un bērnu piedzimšanas laiku.
- Neapmierinātība ar sevi, grūtsirdība, nevēlēšanās dzīvot. Sievietēm tāda programma pirmām kārtām "sit" pa bērniem un mazbērniem. Bet piedot sev bieži vien ir daudz grūtāk nekā citiem.
- Visa nožēla par pagājušo.
- Jebkādas bailes un pārdzīvojumi par nākotni.
(32.lpp.->) Lai cilvēks tevi saprastu, nepieciešams paaugstināt informācijas blīvumu un iemācīties savu juteklisko pasaules uztveri pārvērst pierastos jēdzienos un frāzēs.
Vispārībā šāds process tiek saukts par poēziju. Gan dzejniekam, gan māksliniekam, gan muzikantam nepieciešams savu jauno juteklisko uztveri nodot klausītājam. Ja šīs jaunās uztveres nav, tad nav arī mākslas. Vispirms vajag izjust mīlestību, tad balstīties uz to, izdzīvot to, tad novērsties no visa, kas mīlestībai traucē, t.sk., arī no tā, kas kādreiz bijis dzīvībai nepieciešams, bez kā nevarējām dzīvot. Ja izrādās, ka mīlestības ir par maz, šajā mirklī var arī nomirt. Tāpēc arī radošiem cilvēkiem gatavība riskēt ar savu dzīvību vienmēr ir lielāka nekā pārējiem. Ja mīlestības nepietiek, nākas iet bojā, bet, ja tā uzkrāta pietiekami, parādās savs pasaules redzējums un jūtas kļūst daudz dziļākas un krāšņākas.
(52.lpp.->) Ja emocija nav vadāma, tas nozīmē, ka tā nāk no pēcnācējiem. Tādos gadījumos vajag par viņiem lūgt Dievu. Ja negatīvs nāk no pēcnācējiem, tad bezcerīgumu izskaidrot viegli. Lai kā cilvēks neslimotu un nemocītos, ja viņam pateiks, ka rīt mocības un sāpes pāries, viņš izturēs jebkuru pārbaudījumu. Viņam būs atbalsta punkts nākotnē.
Mūsu bērni ir mūsu nākotne. Ja negatīvs nāk no viņiem, tad nākotne aizveras. Lai vadītu nākotni, nepieciešams pacelties ārpus tās robežām, bet tas iespējams tikai caur mīlestību. Un, ja mīlestības nepietiek, no nākotnes nākošie tumšie viļņi sagrauj ne vien ķermeni, bet arī dvēseli, un šīs mocības dažbrīd kļūst neizturamas. Šādos brīzos cilvēks var izdarīt pašnāvību vai nogalināt kādu citu.
(56.lpp.->) Vajag ticēt savām jūtām, taču tikai tādā gadījumā, ja to saknes ir mīlestībā. Ja man radusies vēlme atklāt jaunus likumus, - es tos atklāšu. Ja man radusies vēlme kļūt gudram un spējīgam, - es tāds kļūšu. Ja man radusies vēlme kļūt bagātam, - es tāds būšu. Šīs vēlmes radušās no mana iekšējā stāvokļa, tās nāk no manām saknēm, ko sauc par mīlestību. Ja vēlme ir radusies, tātad tā jau var tikt piepildīta. Ja, savukārt, es gribu kļūt bagāts aiz skaudības pret kaimiņu, vai gribu kļūt spējīgs, lai izceltos uz citu fona, vai arī gribu daudz sasniegt aiz bailēm kļūt nabagam un izsalkušam, tad manas izredzes uz vēlmes piepildījumu strauji krīt. Mūsu vēlmes orientētas uz nākotni, un ciktāl tās darbojas mīlestībai, tiktāl tām ir jāpiepildās. Un otrādāk. Spēja pareizi uzstādīt mērķi un pareizi sapņot - tā ir spēja kļūt laimīgam.
(57.lpp.->) (..) - Jūs neesat dzirdējis seno ķīniešu lāstu, kas skan šādi: lai piepildās tava visslēptākā vēlēšanās.
Viņš klusciešot skatās uz mani, pamazām sākdams saprast.
- Jūs uzstādījāt sev mērķi un to sasniedzāt. Šis mērķis ir pārņēmis visu Jūsu būtību, Jūs to iznēsājāt sevī daudzus gadus. Jūsu galvā ir daudz mērķu, bet Jūsu zemapziņā - viens, un to Jūs arī sasniedzāt. Tātad dzīvot Jums vairs nav vērts, pašiznīcināšanās programma ieslēdzas automātiski. Turklāt Jūs par to pat nenojaušat. Jums liekas, ka laime tikai sākas, bet smalkajos plānos tā ir jau beigusies. Dēls vienam no Šveices pašiem bagātākajiem ļaudīm savu spēku pilnbriedā izdarīja pašnāvību. Pirmsnāves zīmītē viņš rakstīja: "Man viss ir, man nav dēļ kā dzīvot". (..) Zinātnieki veica eksperimentu ar posmainajiem tārpiem. Tad lūk, tie īpatņi, kuriem liedza iespēju radīt pēcnācējus, - dzīvoja daudz ilgāk. T.i., nerealizēta programma piespiež dzīvot.
(60.lpp.->) Lai neslimotu, visu to, ko slimība dara tev, jāiemācās darīt pašam.
(114.lpp.->) Starp citu, kā ar pornofilmu skatīšanos - tas derīgi vai kaitīgi?
Pie mums filmu uzskata par erotiku, ja netiek rādīts tiešs dzimumakts un dzimumorgāni. Manuprāt, tās visas ir pornofilmas. Pirmais impulss nāk no ķermeņa. Notiek koncentrācija uz dzivniecisko sākotni, tas nozīmē, ka norisinās cilvēciskā un Dievišķā nomākšana. Ja tiek rādīta vīrieša un sievietes mīlestība, savstarpējo jūtu siltums, bet pēc tam - viņu sekss, tā ir erotika, viss pārējais - porno, un bieža tādu filmu skatīšanās kaitē gan dvēselei, gan miesai.
Principā - tas ir tiešais ceļš uz impotenci.
(115.lpp.->) - Starp citu, parunāsim par seksu, - atgādina man viens no sarunu biedriem. - Kādām sajūtām jābūt pēc dzimumakta?
Pirmāmkārtām, orgasma sasniegšana nedrīkst būt mērķis. Citādi no tā var sekot jutekliskā un fiziskā aspekta deģenerācija. Pavērojiet un salīdziniet savas jūtas pirms un pēc dzimumakta. Ja visas jūsu pacilājošās jūtas ir pārvērtušās par neko, tātad Jums garantētas problēmas gan attiecībās, gan ar veselību un likteni. Ja, savukārt, mīlestības un labsirdības jūtas pēc dzimumakta Jums palikušas praktiski tās pašas, tas nozīmē, ka viss normāli, un tādā gadījumā pēc tam tiks novērots vieglums dvēselē un ķermenī. (..)
(117.lpp.->) Kad sadists moka savu upuri, viņš jūt baudu, jo upuris viņam atdod savu enerģiju, t.i., vēlme iznīcināt visu visapkārt, aizvainot un pazemot cilvēkus - tas ir tikai mēģinājums dabūt enerģiju no ārpuses, ja reiz tās nav iekšienē. (..)
Dabiski, ka eņģelim, kas novērsies no Dieva un, tas nozīmē, arī no mīlestības, enerģijas nebūs un viņam tā būs jāizsūc no citiem. T.i., ja agresīvi izturies pret seksuālo partneri vai pat nepiedod pāridarījumus, tad enerģijas zaudēums būs lielāks par ieguvumu.
(128.lpp.->) - Starp citu, masturbēt ir kaitīgi vai derīgi?
Seksuālā enerģija pastāvīgi pārvēršas cildenās cilvēciskajās, kā arī Dievišķajās jūtās. Jo sliktāk notiek šī pāreja, jo lielāka vajadzība seksuālo enerģiju novadīt ar masturbācijas palīdzību. Kāpēc mūki atsakās no seksuālās dzīves? Lai cilvēcisko vieglāk būtu pārvērst Dievišķajā. Ja mūks skaudīs, apvainosies, izjutīs grūtsirdību, enerģijas pārvēršanās nenotiks. Un uzkrātajai seksuālajai enerģijai būs vai nu jāatbrīvojas, vai tā novedīs pie saslimšanām. Bet mēs visi neesam svētie, un jaunībā katrs iet tam cauri. Ko tas jaunietim nozīmētu? Viena lieta, kad notiek pārpildīšanās ar seksuālo enerģiju, cita lieta, kad tas kļūst par mērķi, baudas avotu un rodas atkarība. Tādā gadījumā var uzkrāties problēmas. (..)
- Bet tu taču pats apgalvoji, ka pareizs sekss ir derīgs. Tas noved pie atjaunošanās un piepildīšanās ar enerģiju. Kāpēc tad tam ir jābūt maz?
- Pareiza attieksme pret ēšanu arī nostiprina veselību. Bet tas nenozīmē, ka ēst vajag pēc iespējas biežāk. (..)
(135.lpp.->) (..) kad domā par nākotni, nedrīkst pat saspringt un izjust dvēselē smagumu, jo tāds stāvoklis mums traucē izjust mīlestību. Starp citu, ja Jūs tikāt apvainots, tad pirmās 15 dienas Jūs pastāvīgi atgriezīsieties pie šīs situācijas. Un, gribat Jūs to vai ne, bet Jūsu zemapziņā apmēram pusotra tūkstoša reižu iesiet šai situācijai cauri atkal un atkal. Un ciktāl Jūsu dvēsele ir trenēta mīlestības saglabāšanai un pretenziju noņemšanai, tiktāl sabrukšanas process pārvērtīsies radīšanas procesā. Bet, protams, gatavoties tam vajag jau laikus, t.i., cilvēciskās laimes pievilkšanās spēku mums nepieciešams pārvarēt katru mīļu brīdi. Kad mēs baidāmies izjaukt stabilitāti, mēs bieži novēršamies no mīlestības.
(139.lpp.->) Attīstība - tā ir ne tikai jūtu un vēlmju loka paplašināšanās, palielinās arī sāpju sajūtu mērogi. Atbilstoši mūsu attīstībai ķermeņa mocību iespējas paliek tādas pašas, bet dvēseles moku mērogi daudzkārt paplašinās. Tāpēc, jo augstāks cilvēka jutīgums un lielāki dvēseles mērogi, jo dziļāk un asāk viņš var izjust sāpes, un ne katrs spēj šīs sāpes izturēt. Tādā gadījumā var izvēlēties starp vairākiem ceļiem. Pirmais: ja neizturi ciešanas, tad sākas slimības, nelaimes vai nāve. Otrais: var degradēties, atteikties no spēcīgām jūtām, tad arī sāpju slieksnis samazināsies. Trešais: vērsties pie mīlestības un pie Dieva, tad ciešanas kā cilvēciskās laimes zaudēšana nepārvērtīsies nepārvaramās mokās.
(147.lpp.->) Man ir interesants jautājums, - iejaucas viens no sēdošajiem. - Es nodarbojos ar jogu, tur principā visus fiziskos vingrinājumus var reducēt līdz diviem vien. Tā ir kamieļa poza un trusīša poza. Pirmajā pozā, stāvot uz ceļiem, pamazām sāc izliekties atpakaļ. Otrajā - pretēji. Un, lūk, pirmā poza ļoti grūti padodas sievietēm, bet otrā - vīriešiem. Kāpēc?
- Tāpēc, ka pirmā poza - tā ir vēlmju pazemošana. Otrā - varas, vadības. Sievietēm svarīgākais - ģimene, bērni, dzimtas turpināšana, t.i., vēlmes. Vīriešiem - darbs, spējas, vadība, vara. Tādējādi šīs galvenās pozas ļauj bloķēt koncentrāciju uz divām galvenajām cilvēciskās laimes tendencēm. Var teikt - joga, tā ir filozofija, kas pierakstīta ar kustībām un pozām.
(192.lpp.->) (..) Kas var būt sāpīgāk, mokošāk par slimībām un nāvi? Es pūlos izskaitļot un izbrīnos. Izrādās, attiecības starp vīrieti un sievieti. (..) Dvēseles (salīdzinot ar ķermeņa) moku iespējas ir ievērojami lielākas. Un jo lielāku mīlestību pret kādu jūti, jo lielākas mocības tā var sagādāt.
(199.lpp.->) - Jūs esat talantīgāks, un jo lielākas jūsu iespējas, jo pareizāk jums jāuzvedas. Pēc cilvēciskās loģikas talants baro un aizsargā. Pēc Dievišķās loģikas baro un aizsargā tikai mīlestība. Jo talantīgāks cilvēks, jo bīstamāka novēršanās no mīlestības.
(200.lpp.->) (..) Tas, kurš steidzas, grib ātrāk apmierināt savu vēlmi - viņš dzen laiku, un tā jau ir agresija pret laiku. Vēlme kļūst par mērķi. Sākas drudžaina dzīšanās no vienas vēlmes pie citas. Tā kā vēlme pāriet dzīvē, tad tālāk jānotiek vēlmju un dzīves zaudējumam. Vēlmju zaudējums var realizēties gan kā neveiksme paredzētajos plānos, attiecību ar tuviem cilvēkiem sabrukums, gan kā potences pazemināšanās vai problēmas ar aizkuņģi, sirdi, redzi. Cilvēks kļūst greizsirdīgāks un viegli aizvainojams. Viņam, piemēram, negaidīti atklāj neauglību. Bet viņa vienīgais trūkums ir tas, ka viņš vienmēr steidzas. Cilvēks alkatīgi un ātri rij barību, bet pēc kāda laika viņam atklāj problēmas ar urīnizvades un dzimumorgānu sistēmu. Viņam pat prātā neienāk, ka viens saistīts ar otru. Tāpēc, ja mēs gribam kādam palīdzēt, steigties drīkst tikai ārēji, iekšēji nedrīkst. Iekšēji mēs varam paļauties uz Dievišķo gribu un pirmāmkārtām orientēties uz mīlestības, nevis dzīvības glābšanu. Tad arī ārējā palīdzība būs efektīvāka.
(204.lpp.->) Ja cilvēks, kas tup uz ceļiem, vēl nav sagribējis piecelties, bet viņam palīdz, tas ir noziegums. Ja viņš ir sagribējis celties, bet nav izdarījis nevienu mēģinājumu, tad palīdzēt viņam - tā ir muļķība. Ja viņš sagribēja un pamēģināja, un viņam nesanāca, turklāt mēģināja ne vienu reizi vien, tad, viņam palīdzot, mēs nenodarām ļaunu ne viņam, ne sev. Bieži cilvēki ierodas uz pieņemšanu, visas cerības liekot uz mani, tādējādi liedzot sev iespējas izveseļoties.
(248.lpp.->) Interesanta situācija izvērsās ar jēdzienu liktenis. Kas man pēc shēmas bija. Tagadnē visas vērtības reducējās uz diviem momentiem: saprāts un vēlmes, greizsirdības un augstprātības tēmas. Pretējā laika plūsmā, nākotnē, šiem momentiem vajadzēja apvienoties vienā veselā. Bet, kad apgrieztajā laikā es diagnosticēju sevi un citus, šī apvienošanās patiesībā nez kāpēc nenotika. Bet pēc tam, pamazām uztaustot savas problēmas, es uzgāju jaunu struktūru, kas aptvēra pagātnes un nākotnes plūsmas. Pēc intensīvas modeļu caurskates, atlases rezultātā palika viens nosaukums - liktenis.
Bet taču pēc manas shēmas liktenis iekļāvās vispārējā paketē, ko es dēvēju par gribu, likteni, apziņu, spējām. Kādu laiku mēģināju aptvert, kur kļūda. Pēc tam sapratu, ka jaunais likteņa jēdziens iziet ārpus vienas dzīves robežām. Tas jau ir 49 dzīvju apvienojums (..). Izrādās, bailes par savu likteni rada gan apvainojumus, gan naidu un greizsirdību. "Nu vismaz kļuvis kaut cik skaidrāks, - es domāju. - Ir vēlmju tēma un gribas, apziņas tēma. Tas pats ir arī nākotnē. Ir liktenis, kas apvieno divas laika plūsmas. Jāpārvar atkarība no likteņa. Citādi šī atkarība pastāvīgi uzturēs arī visas pārējās."
Komentāri:
ersdfgh, 2011-02-08, 21:09 : galīgakaijs SūDS
Loteee, 2012-09-08, 05:59 : Tas visas ir tadas mulkibas-vnk fantazijas un nekas vairak.Un visi tie kas tic tādām karmām utt-vnk ir pēdejie glēvuļi,kuri visam cer atrast atbildes seit! |
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
