|
(Atbildes uz jautājumiem; Sankt-Pēterburga, 2000.) /tulkojums mans/.
5. grāmata satur atbildes uz daudziem jautājumiem, kurus S.Lazarevs saņēmis zīmīšu veidā savu lekciju laikā.
(98.lpp.->) /Par tarakāniem, blaktīm, skudrām, odiem/
Kas attiecas uz tarakāniem. Mājās dzīvojošie kukaiņi visaktīvāk vairojas tad, ja dzīvokļa iemītnieku enerģētika nav diez ko laba. Tarakāni visbiežāk parādās tad, kad aktuāla ir attiecību, greizsirdības tēma, jā, un blaktis tāpat.
Skudras un odi - kad piemīt augstprātība, lepnība.
Kāda sieviete man reiz stāstīja, kā viņai dzīvoklī bija milzīgs daudzums skudru.
- Jūs man teicāt, ka man ir augstprātība, es sāku ar sevi strādāt. Un, iedomājieties: skudras pazuda. Pagāja laiks, "norāvos", un viņas atkal parādījās.
(182.lpp.->) /Par pulksteņiem/
Ja aprobežotam un piezemētam cilvēkam agresija izpaužas lielākoties ārējā, fiziskajā līmenī, mīlestība no tā cieš mazāk, turpretī garīgam cilvēkam - ne tikai materiālajā, bet arī telpas līmenī, tāpat arī laika līmenī. Vienam nepatīk, kā kaimiņš uzvedas, otram - kā kaimiņš uzvedas un kā viņš domā, trešajam - kā kaimiņš uzvedas, domā un ka viņš vispār eksistē šajā pasaulē.
Pulkstenis, kas tikšķ uz rokas, iet noteiktā laika režīmā. Un ja uzrodas liela agresīva vēlme kontrolēt situāciju ne vien fiziskajā, materiālajā, ne tikai garīgi telpiskajā, bet arī laika līmenī, tad pulkstenis tiek uztverts kā tas kaimiņš, kas nepareizi uzvedas, nepareizi domā, nepareizi vispār uzradies šajā pasaulē un vispār māju ne tai vietā uzcēlis. Agresija pret laiku vienlaikus ir agresija arī pret pulksteni, no kā tas var arī sabojāties.
(183.lpp.->) S.N., kāda ir Jūsu attieksme pret Blavatskas, Rēriha, Daniila Andrejeva un Naumkina darbiem?
Ja testē augstāk uzskaitītos darbus, tad tos visus apvieno paaugstināta atkarība no ideāliem, garīguma, cēlsirdības. Tiekšanās uz labestības kalngaliem, labā uzvara pār ļauno. Galu galā - arvien lielāka orientācija uz apziņu, kas kļūst par galveno mērķi. Dievs ir mīlestība, cilvēks ir apziņa. Viss Visums - tā ir apziņas forma. Mūsu domas sastāv vienlaicīgi no apziņas, laika un matērijas. Apziņa sadala pasauli labajā un kreisajā, gaišajā un tumšajā, piepaceltajā un zemiskajā. Patiesa mīlestība nesalīdzina, nenovērtē un nekritizē vienkārša iemesla dēļ: tā ir ārpus telpas un laika robežām. Tajā viss ir viens: gan skaistais, gan nekrietnais, labais un ļaunais. Agresija rodas, kad ir iespēja salīdzināt un novērtēt situācijas. Salīdzināšana iespējama, esot telpai un laikam. Un ja cilvēks grib dzīvot ar augstsirdības un kristāltīrības ideāliem, grib redzēt pasauli tikai skaistu, tad viņš dzīvo jau ne vairs ar mīlestību, bet ar apziņu. Jo vairāk cilvēks pielūdz labestību, jo vairāk viņš ienīst un nicina ļaunumu. Jo spēcīgāk mēs pielūdzam labo, jo ātrāk tas kļūst par ļauno. Sieviete iemīlas vīrietī un iezīmē viņa tēlu tikai gaišām krāsām. Un jo vairāk viņa sajūsminās par garīgumu, augstsirdību un skaistumu, jo lielāku augstprātību un nicinājumu izjūt pret citiem vīriešiem, kuros viņa saskata zemisko, nepilnīgo. Jo vairāk viņa sajūsminās par apziņas vērtībām, jo vairāk tās izspiež no viņas dvēseles mīlestību.
Kādā momentā notiek nemanāma pāreja. Apziņas vērtības nokļūst pirmajā vietā, bet mīlestība - otrajā. Taisnīguma, garīguma, skaistuma, tīrības ideāli kļūst svarīgāki par mīlestību un dzīvi. Vismazākais trūkums mīļotajā cilvēkā izsauc dusmas un neapmierinātību. Pastāvīgi pieaugošā agresija galu galā iznīcina arī apziņu.
(192.lpp.->) /Par sievietes ietekmi uz vīru/
Daba aizsargā sievieti nākamās paaudzes saglabāšanas un izdzīvošanas vārdā. Tāpēc nepareiza attieksme pret pasauli atstāj lielāku iespaidu uz viņas bērniem un vīru, nekā uz viņu pašu.
Es bieži esmu redzējis laulāto starpā vienu un to pašu ainu. Sievai paaugstināta iekšējā agresija pret apkārtējo pasauli un pret vīriešiem, viņas vīram paaugstināta agresija pašam pret sevi. Pašiznīcināšanās programma vīram tiek sasaistīta sākumā ar nepatikšanām darbā, liktenī. Pēc tam viņš vai nu sāk dzert, tādējādi piebremzējot pašiznīcināšanās programmu, vai arī rada sievai nepatikšanas, mēģinot viņu sabalansēt, vai nu dara gan vienu, gan otru vienlaikus. Ja viņš to nedarīs, tad var saslimt un nomirt. Ja sieviete ir patiesa un labsirdīga, tad pretenzijas negrūdīs sev iekšā. Pat ja viņa ar tām netiks galā, tad ārēji tās ir mazāk bīstamas nekā iekšēji. Ja viņa intuitīvi tiecas uz mīlestību un atsakās no pretenzijām, tad vispirms izlīdzinās viņas stāvoklis un pēc tam arī viņas vīra stāvoklis. Ja viņa ārēji neizrāda savas jūtas, bet iekšēji ļauj saglabāties dusmām, tad viņa nogalina savu vīru par to pat nenojaušot. Ja vīrs tādā situācijā tomēr pārstāj dzert, tad pašiznīcināšanās programma var dot viņam dažādas slimības vai vienkārši samazināt atsevišķu orgānu spēju funkcionēt.
Komentāri: Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri. |