|
|
(Pieskaršanās nākotnei; Sankt-Pēterburga, 2000.) /tulkojums mans/.
4.grāmata it kā iesāk jaunu grāmatu sēriju, kurā tiek papildināts un ar daudziem piemēriem "iz dzīves" izskaidrots iepriekšējās grāmatās paustais.
Tieši 4.grāmatā sīkāk apskatītas tādas tēmas kā kazino, mīlas trijstūris, principi, neauglība, lūgšanas, mīlestība un morāle, ideāli, tikumība u.c.
(10.lpp.->) Indiešu filozofijā teikts, ka laiks ir visas apkārtējās pasaules pamatā, laiks rada visu. Laiks iedalās pagātnē, tagadnē un nākotnē.
Pagātne ir materiāla. Nākotne - garīga. Tā, ko mēs saucam par matēriju, vielu, - tas ir viens no laika paveidiem. Šis paveids saucas "pagātne". Tas, ko mēs saucam par "garu", "lauku", "telpu" - tas arī ir viens no laika paveidiem, kas saucas "nākotne". Nākotne ir garīga. Pagātne - materiāla. Tagadne - garīgi materiāla. Mīlestība rada garu. Gars rada matēriju. Matērija tiecas apvienoties ar garu un atgriezties mīlestībā pie Dieva.
(No nodaļas "Mīlas trijstūris"; 65.lpp.->) /Situācija, kad jaunietim patikusi viena meitene, tad labāk otra, bet tad atkal sācis vilkt pie pirmās. Lazarevs iesaka turpināt attiecības ar abām:)./
- Bet tas taču ir ļoti grūti.
- Tās nu ir Jūsu problēmas. Saprotiet, ka situācija, kurā esat nonācis, nav Jūsu noteikta, Jūs esat tik ļoti pieradis iekšēji pielūgt sievieti, ka izdevušās laimīgas attiecības ar vienu sievieti Jūs vienkārši nogalinās. (..)
Mūsdienās daudzi cilvēki dzīvo t.s. civillaulībā tāpēc, ka jūt - zīmogs pasē viņu ģimeni iznīcinās. Starp citu, ārlaulības bērniem ir lielākas izredzes būt talantīgiem, jo viņi piedzimst situācijā, kad ir pazemotas cilvēciskās vērtības, tiesa, tā var notikt tikai tad, ja māte pret to attiecas pareizi.
- Sakiet, vai manā situācijā diētai ir kāda nozīme? - interesējas vīrietis.
- Protams. Asi, skābi, sāļi, cepti ēdieni pastiprina pieķeršanos spējām, intelektam, vēlmēm, gribai. (..) Akmeņi žultspūslī veidojas tad, kad cilvēks pārlieku orientējies uz savu "ego", gribu, vēlmēm, pilnību, spējām un intelektu. Un ja viņš savā uzturā samazina gaļas, asu, sāļu un skābu ēdienu īpatsvaru, tad stāvoklis uzlabojas. (..) Ja cilvēks ir greizsirdīgs, tad, attiecīgi, vēlams lietot mazāk saldumu, bet ja cilvēks ir iemīlējies, tad vēlams mazāk lietot kā vienus, tā otrus. (..) Tā kā Jūsos dominē attiecību un greizsirdības līnija, tad vēlams kādu laiku ēst tikai putru un dārzeņus, vairāk lietot kāpostus un burkānus. Noderīgi ir arī redīsi. No zaļumiem - pētersīļi. No augļiem - aprikozes. Ja ēst gaļu - tad tikai vārītu. Ja zivis - tad tikai ar zvīņām. Mazāk maizes un piena.
- Bet ja piens palielina mīlestību, kāpēc man šobrīd to dzert nav vēlams?
- Tāpēc, ka piens palielina ne vien mīlestību, bet arī pieķeršanos mīļotajam cilvēkam. (..)
- Bet galvenais ir ne jau ēdiens, galvenais ir Jūsu darbs ar sevi. Mīļotā sieviete var rīkoties dumji, neloģiski, vienkārši stulbi. Nedod Dievs Jums viņu nosodīt. Lai glābtu mīlestību, viņa var visai sāpīgi "kāpt" uz visvārīgākajām vietām. Pieņemiet to visu kā zāles. Atcerieties: mīļotās sievietes rīcība nepakļaujas nekādai loģikai, analīzei vai vērtējumam.
(No nodaļas "Principi"; 70.lpp.->) - (..) Ņemsim citu valdnieku, kuram galvenais - mērķi, principi, ideāli. Un visu sev apkārt, likumus tai skaitā, viņš pakļauj kaut kādam ideālam, un šī ideāla vārdā viņš izposta dzīves apstākļus un dzīvi citiem cilvēkiem, beigu beigās arī sev. Un pasākums beidzas ar traģēdiju. No šejienes arī paruna: "Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem". Vācieši izveidoja ideāla cilvēka tēlu - ārieti. Komunisti par ideālu padarīju "gaišo nākotni". Rezultāti mums ir zināmi.
- Kā tad sanāk: būt garīgam ir bīstami?
- Protams.
Vīrietis apstulbis skatās uz mani.
- Ko gan Jūs te sludināt? Ka garīgums un cēlsirdība cilvēkam ir bīstami?
- Ja kļūst par galveno mērķi un dzīves jēgu, tad visnotaļ bīstami. Saprotiet, attīstība - tas ir ne tikai ceļš, kas kļūst arvien platāks. Tas ir arī alpīnista ceļš, kas kļūst arvien grūtāks. Sakiet, kam vairāk ir iespējamas problēmas, vardītei, kas sēž peļķē, vai cilvēkam?
- Nu, skaidrs, - cilvēkam, - vīrietis parausta plecus.
- Bet mēs taču no tā neizdarām secinājumu, ka būt cilvēkam ir kaitīgi, bet būt vardītei - labi. Jo augstāks ir cilvēka attīstības līmenis, jo lielākas garīgas mokas viņš izjūt. Dzīvniekam ir trīs problēmas - paēst, vairoties un izdzīvot. Cilvēkam problēmu vairāk, attiecīgi, vairāk sāpju, bet garīgums - tā ir ne tikai liela laime, tas ir arī bīstami. Kā cilvēkam, kas nemāk braukt ar jaudīgu mūsdienīgu mašīnu un tāpēc pārsēžas uz velosipēda, tā daudziem nav vēlmes garīgi pilnveidoties, jo jūt, ka mīlestības dvēselē ir pārāk maz. (..)
Ja sabiedrība ir pieķerusies garīgām vērtībām, tad, lai to balansētu, valdniekam jābūt bezdvēseliskam, alkatīgam, skopam. Garīgam un principiālam pie varas palikt no augšas neļaus. Ja sabiedrības tikumība un ideoloģija tiecas ne uz mīlestību uz Dievu, bet uz ideāliem, principiem un mērķiem, tad stulbeņi un nekrietneļi neizbēgami sāks izstumt cildenos un kārtīgos.
(No nodaļas "Neauglība"; 80.lpp.->) Es biju visai pārsteigts, kad uzzināju, ka onkoloģijas un neauglības cēlonis ir viens un tas pats. Un, lūk, manā priekšā sēž paciente, kurai es skaidroju viņas neauglības cēloni.
- Kad cilvēks nespēj pieņemt kādu zaudējumu un tas viņā rada agresiju, tas nozīmē, ka viņa dvēsele pārlieku pieķērusies kādām vērtībām. Vērtības var būt gan materiālas, gan garīgas. Lūk, viens garīgo vērtību slānis - es zīmēju riņķīti - tās ir attiecības. Lūk, otrs slānis - es zīmēju blakus vēl vienu riņķīti. Tās ir spējas, intelekts, pilnība. Pieķeršanās šiem slāņiem dod augstprātību, lepnību.
Apakšā zīmēju lielu apli.
Garīgu attiecību, spēju un intelekta pamatā ir kontakts ar nākotni. Tas realizējas caur garīgumu, cēlsirdību, principiem, sapņiem, cerībām, ideāliem. Pieķeršanās nākotnei rada nespēju pieņemt cerību un ideālu sabrukumu, nodevību un netaisnību. Cilvēks ieciklojas savos sapņos un plānos, viņš nespēj dzīvot šai dienai, visu apkārt idealizē. Bet tā kā pasaule nevar būt ideāla, tad aug neapmierinātība ar to. Tā kā kontakts ar nākotni ir garīgu attiecību, spēju un intelekta pamatā, tad pieķeršanās nākotnei dara cilvēku greizsirdīgu un iedomīgu, bet tas jau ir visai bīstami.
Nākotne ietver sevī laimīgu likteni, gribu, cilvēka vēlmes. (..) Skatieties: ja cilvēks kaut kam ir pārlieku pieķēries, tas viņam jāzaudē. Viss, kā dēļ mēs iznīcinām mīlestību, mums tiek atņemts. Pieņemsim, cilvēks nespēj pieņemt naudas zaudējumu, tamdēļ ienīst, apskauž. Ja nauda viņam tiek "slēgta" par 50%, tad ar to var būt problēmas. Ja par 80-90% - tad problēmām jābūt noteikti. Ja cilvēkam nauda ir "slēgta" vairāk nekā par 100%, - tas nozīmē, ka vai nu cilvēkam naudas nav, vai arī viņš slimo un mirst. Ja cilvēciskās attiecības ir slēgtas vairāk nekā par 100%, - tas nozīmē, ka vai nu nav ģimenes, vai arī tā ir ļoti neizdevusies, vai arī ar ģimeni viss kārtībā, bet cilvēkam rodas slimības, pasliktinās redze, dzirde, moka reimatisms utml. Ja cilvēkam nākotne ir "slēgta" vairāk nekā par 100%, - tad, atšķirībā no naudas zaudēšanas, - tā ir nāve. Tomēr izrādās, ka cilvēks var dzīvot arī ar "slēgtu" nākotni, bet tad viņam rodas vēzis, izkaisītā skleroze, Parkinsona slimība - tās ir "slēgtas" nākotnes slimības. Ir vēl viens variants. Mūsu nākotne ir mūsu bērni. Ja cilvēkam liedz iespēju tikt pie bērniem, tad viņš var izdzīvot arī ar "slēgtu" nākotni. Lai sieviete varētu dzemdēt veselu bērnu, viņai ir jāiziet cauri visu cilvēcisko vērtību pazemojumam tādā vai citādā pakāpē. (..) Tātad, plānu un cerību sagrāve, negodīgums attiecībās, nodevība, ideālu sabrukums izrādās sievietei, kurai draud neauglība, vislabākās zāles. Īpaši spēcīgi "sapurina" pusotru gadu pirms iespējamās bērna ieņemšanas. Ja sieviete pārbaudījumu neiztur, tad iespēja tikt pie veselīga bērna vai bērna vispār tiek slēgta.
(No nodaļas "Tikumība"; 158.lpp.->) /Situācija, kad sievietes vīrs ir smagi slims, kam iemesls t.sk. ir sievietes nepareizā attieksmē - viņa nespētu piedot, ja viņas vīrs rīkotos amorāli. Lazarevs iesaka skaitīt lūgšanu, kurā t.sk. būtu teikts, ka mīlestības vārdā viņa atsakās no tikumības./
- Ļoti grūti ir atteikties no tikumības.
- Dievišķās mīlestības vārdā var atteikties no visa.
- Es saprotu, - viņa saka, - bet dvēseli tik un tā nospiež. Galu galā tikumīgs, kārtīgs un gudrs cilvēks ir taču tuvāk Dievam nekā amorālais, vai ne?
- Jūs kļūdāties. Tuvāk Dievam ir tas, kura dvēselē ir vairāk mīlestības. Bieži mūsu morāle, tikumība, principi un ideāli mīlestību sāk nogalināt. Tādā gadījumā labāk ir atteikties no tikumības un ideāliem nekā no mīlestības. Tikumīgs, dvēselisks un kārtīgs cilvēks, salīdzinot ar citiem, var izjust mīlestībā spēcīgākas jūtas, un tas viņu tuvina Dievam. Bet ja viņš savu tikumību, dvēseliskumu un ideālus uzskata par svarīgākiem nekā mīlestība, tad viņš, salīdzinot ar bezdvēselisko cilvēku, ir nevis tuvāk Dievam, bet tālāk no tā. Saprotiet, ka viss, ko mēs saucam par "cilvēcisku", bija ilūzija, ir ilūzija un būs ilūzija. Vienīgā realitāte ir mīlestība. Tā bija realitāte, ir realitāte un būs realitāte.
Komentāri:
maija, 2012-10-22, 22:07 : Mīļais, Tu esi brīnišķīgs. Mana mantra. |
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
