|
(Rīga, 1998., "SOL VITA").
Grāmatā visi minētie citāti bagātīgi papildināti ar piemēriem no autora personiskās pieredzes. Grāmatiņa domāta kā noslēguma posms grāmatām "Karmas diagnostika" un "Karmas diagnostika 2".
Tomēr izrādījās, ka ar to autora atklājumi nebeidzās, tāpēc tika izdota vēl daudzas sekojošas grāmatas.
(3.lpp.->) Vēlreiz gribu brīdināt lasītājus: es neko nemācu, ne uz ko neaicinu. Tie ir tikai mani mēģinājumi izprast apkārtējo pasauli, mana pieredze palīdzības sniegšanā slimajiem.
(46.lpp.->) Kritiskajā situācijā mani glāba prasme visus spēkus pakļaut galvenajam mērķim - maksimāli saspiest informāciju par visu pagātni un nākotni. Informācijas blīvumam pārsniedzot noteikto līmeni, kvantitāte pāriet kvalitātē un dzimst jauna ideja.
(71.lpp.->) Tas, ko mēs absolutizējam, padarot par mērķi, izņemot Dievu, mums jāzaudē.
(147.lpp.->) Kā noteikt stāvokli, kad dvēsele kaut ko sākusi mīlēt vairāk nekā Dievu?
Kad mēs izvirzām par mērķi un augstāko laimi kaut ko citu (..). Tad mēs sākam baidīties nožēlot, izvirzīt pretenzijas un noteikumus. Tas ir otrais solis. Trešais solis - tā jau ir tieša agresija, aizvainojums, naids, nopēlums, nicinājums.
No mīlestības pret Dievu dzimst divas cilvēcisko vērtību līnijas.
Pirmā līnija - mīlestība pret pasauli un cilvēkiem.
Otrā vērtību sistēma saistīta ar attīstību. Spēju intelekta pamatā ir tāda vērtība kā pilnība.
Ja cilvēkam mērķis ir mīlestības līnija pret cilvēkiem un pasauli, rodas greizsirdības slimības, kas tiek ārstētas ar nodevību, strīdiem, aizvainojumiem, laulības pārkāpšanu.
(71.lpp.->) Cilvēka dvēsele, kurš izvirza par mērķi jaunradi un uzskata to par augstāko laimi un dzīves jēgu, sāk zaudēt mīlestības krājumus. Un tad, lai saglabātu radošo potenciālu, viņš atsakās no ģimenes un bērniem.
(72.lpp.->) Ja cilvēks personiskajā dzīvē ir nelaimīgs, viņa radošās iespējas palielinās. Šai gadījumā tiek bloķēta pieķeršanās jaunradei, bērnu radīšanai. Ārēji šīs likumsakarības šķiet dīvainas.
Ja augstākā vērtība ir pilnības un attīstības līnija, parādās augstprātības slimības. Tās ārstē neveiksmes, meli, nepatiesi aizvainojumi un apvainojumi, nepatikšanas, nākotnes plānu sagrāve.
(61.lpp.->) Pilnība ir laime, ja tā ir līdzeklis ar kuru vairot mīlestību pret Dievu. Taču tā ir traģēdija, ja pārvēršas par pašmērķi. (..) Jo lielāki būtības mērogi, ar kuru mēs mijiedarbojamies, jo vairāk mūsu dvēselē mīlestības, tātad Dievišķā, un jo lielāks kārdinājums izvirzīt šo lielo mīlestību par mērķi, aizmirstot par mūžīgo - Dievu.
(65.lpp.->) (..) Un kad sāku meklēt, kāpēc nevaru iegūt precīzu informāciju, noskaidroju, ka tas ir baiļu, nedrošības, nožēlas dēļ. Tā bija pieķeršanās pilnībai. Sāka darboties pilnības sagrāves struktūra. (..)
Ja tiek absolutizētas abas līnijas, biežāk vērojamas tādas smagas limības kā vēzis, šizofrēnija, cukura diabēts, ateroskleroze utt.
(148.lpp.->) Grēku nožēlā galvenais ir nevis nožēlot pagātni, bet gan mainīt sevi un nepieļaut kļūdas nākotnē.
(73.lpp.->) Par mērķi nevar būt ne vien ticība cilvēkiem un apkārtējās pasaules augstākajam taisnīgumam, bet arī ticība Dievam. Tas man bija pārsteigums. Mīlestība var kļūt par mērķi, ticība - ne.
(154.lpp.->) Labāk būt ateistam, kurš Dievu nepazīst un apvainojas vienīgi uz citu cilvēku, nekā ticīgajam, kas uz pārbaudījumiem atbild ar aizvainojumu pret likteni un Dievu.
(166.lpp.->) Tātad, jo augstākas mīlestības jūtas, jo mazāk cilvēkā ir pretenziju, jo lielāka izturība pret šo jūtu pazemojumu, jo cilvēks ir tuvāk Dievam.
Komentāri: Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri. |