|
|
Valērijs Siņeļņikovs "Potēšana pret stresu jeb Psihoenerģētiskais Aikido" (Rīga, 2004., "Sol Vita").
Grāmata veltīta tam, lai cilvēks labāk spētu izprast, kā praktiski realizēt grāmatā
"Izproti savu slimību" izteiktās idejas. Sākumā tiek izanalizēta iepriekšminētajā grāmatā minētā pasaules uzskatu modeļu atšķirība, tos nosaucot par modeļiem "upuris-tirāns" (vecais apziņas modelis) un modelis "noteicējs jeb saimnieks (brīnumdaris)" kā jaunais apziņas modelis, uz ko autors ierosina tiekties. Grāmatā daudz piemēru no autora un viņa paziņu personiskās dzīves, spilgtāk raksturojot izklāstīto.
(29.lpp.->)
GALVENĀ PIEAUGUŠO KĻŪDA
Pārmērīgu sasprindzinājumu rada nevis pati situācija, bet tas modelis, kura ietvaros rodas negatīva reakcija.
Ko nozīmē būt par upuri?
Tas nozīmē pastāvīgi būt sāpju gaidās.
Tad varbūt tirāna loma ir labāka?
Nekā tamlīdzīga. Tirāns dzīvo pastāvīgās bailēs par savu
dzīvību. Viņš taču ar savu darbību iznīcina apkārtējo pasauli,
tātad savu pasauli, tas ir, pats sevi.
It visiem valdniekiem apkārt grozās miesassargi, tāpēc ka
viņi baidās no savu upuru vai no tādu pašu tirānu uzbrukuma.
Viņi dzīvo pastāvīgās bailēs.
(..)
Brīnumdaris rada, veido. Upuris un tirāns posta.
Ikviens cilvēks pēc savas dabas ir radītājs. Tikai ir aizmirsis
to. Viņš ir ieslīdzis snaudā. Praktiski visi pieaugušie guļ neparastā hipnotiskā miegā. Viņiem tikai šķiet, ka tie dzīvo. Patiesībā viņi ir noburti.
(31.lpp.->)
Bērni rotaļājas, jo dzīve viņiem ir noslēpums un mīkla.
Viņiem viss šķiet interesanti. Viņi neslēpj ziņkāri par visu.
Kad es tiku vērojis, kā mans gadu vecais dēlēns iepazīst
apkārtējo pasauli, es viņu apskaudu. Reiz viņš virtuvē piekļuva
skapītim, kurā glabājās putraimi. Durvis nebija cieši aizvērtas,
un viņš tās attaisija. Kāda sajūsma, kāds izbrīns un prieks
bija viņa acīs! Viņš varēja stundām ilgi pārcilāt burciņas un
maisiņus ar putraimiem, pagaršot tos un izpētīt no visām
pusēm.
Tad es vaicāju pats sev, kur man tas viss ir palicis? Kur
palikusi šī tiešā, nemākslotā bērna uztvere? Ko esmu ieguvis
tās vietā? Raizes par savu un savu tuvinieku dzīvi?
(..)
Es domāju, problēma slēpjas tajā, ka pieaugušie ir aizmirsuši - pasaule ir liels noslēpums. Un tas, ko mēs redzam savā dzīvē, ir vēl tālu no Pašas Realitātes, kas ir neiedomājama un bezgalīga ikvienā savā punktā. Viņi ir pārstājuši uztvert sevi un apkārtējo pasauli kā mīklu. Un tā ir pati galvenā pieaugušo kļūda.
Dzīve tā ir spēle. Kaut arī dažkārt nopietna un, iespējams, skumja. Bet tikai spēlējot mēs varēsim kaut ko iemācīties.
Apgūstiet lomas šajā spēlē. Ir gan bendes, gan upura loma,
ir āksta un ir brīnumdara loma. Izvēlieties jebkuru no tām.
Dārgais lasītāj! Es aicinu sekot man pasaulē, kurā cilvēki
ir pieraduši uzņemties atbildību un būt savas dzīves noteicēji
jeb saimnieki. Citiem vārdiem sakot, es jūs aicinu maģiskajā
realitātē, kurā jūs esat brīnumdaris, burvis.
Bet varbūt jūs paliksiet vecajā pasaulē upuru un tirānu
pasaulē?
(81.lpp.->)
Pirmais solis. Uzņemties atbildību.
Visas situācijas savā dzīvē es radu pats kopā ar apkārtējo
pasauli, kopā ar Dievu. Viss, ko es savā pasaulē redzu, dzirdu
un jūtu, ir manu domu un jūtu atspoguļojums. Tāpat arī
apkārtējo cilvēku jūtu un pārliecību atspoguļojums.
(..)
Tapēc vispirms, iztirzājot jebkuru situāciju, ir jāsaka:
Šī ir mana pasaule, mana dzīve. Visus notikumus savā
dzīvē es radu pats/pati. Viss un visi šajā pasaulē man palīdz
radīt jebkuru situāciju. Lūk, arī šo situāciju es esmu radījis/
radījusi pats/pati kopā ar citiem cilvēkiem.
(..)
Otrais solis. Atspoguļošanas likuma izmantošana.
(..)
Tas man atgādina teicienu no Bībeles: "Lai jums notiek pēc
jūsu ticības." Vai tad tas nav taisnīgi?
Iznāk, ka mēs dzīvojam taisnīgā un likumsakarīgā pasaulē,
kur katram tiek pēc viņa ticības, tas ir, pēc viņa domām.
Kam cilvēks tic, to viņš arī saņem.
Tātad jautājums, kas jums jāuzdod sev, savam zemapziņas
saprātam, skan tā: "Ar ko es esmu radījis/radījusi šo situāciju?
Ar kādām savām domām un emocijām? Ar kādu uzvedību?"
Pilnībā izmantojiet atspoguļošanas un līdzības likumus:
"Ārējais atspoguļo iekšējo" un "Līdzīgs pievelk līdzīgu".
Atcerieties zelta likumu: "Viss, ko apkārtējie demonstrē
vai pasaka skaļi, ir manā zemapziņā."
Apkārtējā pasaule tas ir mūsu pašu atspoguļojums un
turpinājums. Ja jūs nemīlat un necienāt sevi, tad noteikti pievilksiet pāridarītāju. Ja jūs esat aizkaitināti un nikni, tad nebrīnieties, ka gadās nepatikšanas. Ja jums ir labas domas
un lielisks garastāvoklis, tad jūs arī gaida atbilstošas situācijas.
Tāpēc pieņemiet jebkuru situāciju, kas rodas jūsu dzīvē,
bez pretenzijām un aizvainojuma, mierā. Katrs cilvēks, ko
jūs sastopat savā dzīves ceļā, nes sev līdzi kādu atklāsmi.
Esiet uzmanīgi, vērīgi!
(..)
Trešais solis. Pozitīvais nolūks.
Vai atceraties sakāmvārdu "Viss, ko Dievs dod, ir uz
labu..."? Aiz katras situācijas, aiz katra notikuma slēpjas
pozitīvs nolūks. Nejaušu notikumu nav. Viss šajā pasaulē ir
taisnīgi un likumsakarīgi. Citiem vārdiem sakot, mūsu zemapziņas saprāts rada notikumus tādēļ, lai īstenotu priekš mums kaut ko vitāli svarīgu, kaut kādu pozitīvu nolūku.
Tāpēc nākamie jautājumi, kas jums jāuzdod savam zemapziņas saprātam, skan tā:
"Kā dēļ man ir vajadzīga šī situācija?
Kādu pozitīvu nolūku mana zemapziņa īsteno ar šīs situācijas palīdzību?
Kāda svarīga un pozitīva mācībstunda man jāgūst no šīs
situācijas?"
(..)
Ceturtais solis. Jaunu uzvedības veidu radīšana.
Ko nozīmē mainīt savu uzvedību, un kā to izdarīt? Mainīties tas nozīmē radīt jaunus uzvedības un domāšanas
veidus un īstenot tos savā dzīvē. Izveidot jaunu attieksmi
pret sevi un apkārtējo pasauli. Un tieši stresa situācijas
norāda uz to, ko vajag mainīt.
(..)
Galvenais uzņemties atbildību un sākt mainīties pašam,
nevis gaidīt, kamēr mainīsies apkārtējie. Atcerieties zelta likumu: situāciju pārvalda tas, kuram ir lielāka uzvedības veidu izvēle.
(..)
Piektais solis. Piedošana un Pateikšanās.
Piedodiet pāridarītājam, turklāt palūdziet viņam piedošanu un pateicieties par mācībstundu.
(..)
Iznāk, ka apvainodamies jūs postāt gan sevi, gan apkārtējo
pasauli. Bet pateikdamies sūtāt laba vēlējumu. Tās ir radošas
jūtas. Un noteikti atgriezīsies pie jums, atnesot labo.
Galvenais būt patiesam!
Pateikšanās pašos pamatos maina ne vien attieksmi pret
situāciju, bet arī pašu situāciju. Kad jūs mācāties pateikties
par jebkuru notikumu savā dzīvē, tad jūs pilnībā tiekat vaļā
no lepnības. Jūs atbrīvojat situāciju. Tas ir, ļaujat notikumiem
vaļu risināties pēc cita scenārija, kas ir labvēlīgs jums un apkārtējiem.
(..)
Sestais solis. Svētīšana un Apdāvināšana.
Tas ir Psihoenerģētiskā Aikido noslēdzošais etaps.
Tagad, pēc tam kad esat pateicies visiem situācijas dalībniekiem, svētījiet viņus. Tas ir, novēliet viņiem visu labāko. Un dodiet viņiem to, kas tiem ir vajadzīgs. Pasniedziet viņiem
savdabīgas dāvanas.
Bet kā noteikt, kas cilvēkam ir vajadzīgs? Ko viņam uzdāvināt?
Tas ir ļoti vienkārši izdarāms. Pajautājiet sev: "Kam šis
cilvēks uzbrūk? Ko viņš ar savu darbību mēģina man atņemt?"
(..)
Ja kāds cilvēks sāk mani kaitināt, tad viņš mēģina atņemt
man mieru. Un tas nozīmē, ka viņam pašam miera trūkst. Tieši
tas jums viņam arī jāuzdāvina.
Ja mans atspoguļojums mēģina man atņemt pārliecību, tad
viņam pašam pārliecības trūkst.
Ja prieku tad viņam vajadzīgs prieks.
Ja gandarījumu viņam vajadzīgs gandarījums.
(144.lpp.->)
KOPSAVILKUMS
Efektīvas saskarsmes priekšnoteikumi.
1. Skaidri nosakiet, ko jūs gribat gūt no saskarsmes ar
otru cilvēku un ko jūs gribat dot viņam.
2. Runājiet ar cilvēku par SAVU VIŅA valodā.
3. Cieniet otra cilvēka pasauli.
4. Izmantojiet nodomu tīrību. Visam, ko es daru, jābūt
labvēlīgam man un apkārtējiem.
5. Saskarsmē nepastāv neveiksmes. Ir tikai atgriezeniskā
saite. Jūs vienmēr saņemsiet tikai tādas reakcijas un atbildes,
kādas izraisīsiet. Un ja reakcija, kuru jūs saņēmāt, nav tāda,
kādu jūs gaidījāt, tad tur nekādas kļūdas nav. Vienkārši nākamreiz jāizraisa tieši tāda reakcija, kāda jums ir vajadzīga.
6. Cilvēkiem piemīt visas spējas, lai gūtu panākumus.
7. Esiet uzmanīgi un jūtīgi. Uzmanīgi ieklausieties sarunu
biedrā un nosakiet viņa pasaules apraksta vadošo sistēmu.
Ātri reaģējiet uz viņa acu signāliem un ķermeņa kustībām.
8. Pievienojieties cilvēka pasaulei caur dažādiem saskarsmes
kanāliem. Uzticēšanās stāvokļa panākšana. Vadīšana.
9. Elastīgums. Cilvēks ar elastīgāku uzvedību pārvaldīs
situāciju. Ja tas, ko jūs darāt, nenostrādā, izdariet kaut
ko citu. Izpaudiet elastību. Ja es kaut ko gribu saņemt no
apkārtējās pasaules, tad man jāmaina sava uzvedība tikmēr,
kamēr apkārtējai pasaulei rodas spontāna vēlēšanās dot man
to, ko es gribu.
10. Katrs cilvēks šajā pasaulē man palīdz īstenot manus
nolūkus. Šī ir mana pasaule. Tā pastāv manis dēļ, un es
pasaules dēļ.
Komentāri:
Anonīms komentētājs, 2023-05-04, 22:48 : Pateicos!!!
|
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
