|
|
T.Lobsangs Rampa "Rampas dzīvesstāsts (Saprāta klejojumi)"
(Rīga, 1996., "Alberts XII")
Šī grāmata ir visnotaļ biogrāfisks romāns ar tikpat visnotaļ neticamiem "piedzīvojumiem". Autors tiek pāri visām likstām pateicoties savām iedzimtajām un Tibetā izkoptajām spējām. Grāmatā tiek arī aprakstīts, kā autors nomainījis savu nomocīto tibetieša ķermeni pret jaunu - angļa ķermeni.
(39.lpp.->) Jutos pavisam slikti un bieži apsēdos atpūsties. Reiz šādā atpūtas brīdī sēdēju ceļmalā un slinki lūkojos ļaužu, mašīnu un vezumu straumē. Slīdēdams ar skatienu no vienas ļaužu grupas un otru, pievērsu uzmanību pieciem līdz zobiem bruņotiem krievu zaldātiem un viņu trim milzīgajiem aitu suņiem. Nez kāpēc tajā pašā brīdī manī paskatījās arī viens no kareivjiem. Kaut ko pateicis saviem pavadoņiem, viņš palaida brīvībā visus trīs aitu suņus, un tie satrakoti metās uz manu pusi, uzbudinājumā šķaidīdami siekalas no pavērtajiem ilkņiem. Arī zaldāti skriešus metās pie manis, turot rokās automātus. Tikko suņi tuvojās, sūtīju tiem draudzīgs domas, un viņi aizmirsa gan bailes, gan naidu. Tie pēkšņi devās pie manis, luncinādami astes, aplaizīja no galvas līdz kājām, un lielajos draudzības uzplūdos gandrīz nogāza gar zemi, jo es vēl joprojām biju pavisam vārgs. Noskanēja spalga komanda, un suņi saritinājās pie kareivju kājām.
-Ā!- jefreitors, acīmredzot viņu komandieris, sacīja, - tu laikam esi mūsējais, krievs, turklāt vietējais, citādi suņi būtu tevi saraustījuši gabalos. Tas arī ir viņu pienākums. Mazliet pagaidi un pats redzēsi.
Viņi pagāja sāņus, velkot aiz sevis suņus, kuri pretojās, jo gribēja palikt pie manis. Pēc dažām minūtēm suņi piepeši pielēca kājās un metās uz ceļmalas brikšņiem. No turienes atskanēja dvēseli stindzinoši kliedzieni, tad kaut kāds guldzošs sēciens. Aiz muguras kaut kas iečaukstējās, es atskatījos, un pie manām kājām nokrita pie plaukstas nokosta asiņaina roka, bet suns stāvēja pie tās un luncināja asti.
Komentāri:
Gaisminja, 2013-01-20, 10:30 : vins ir miiklina personiba |
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
