|
|
OSHO "Briedums"
Visa mūzika ir pūliņi novest šo klusēšanu līdz kādai izteiksmei.
Austrumu gudrie uzsvēra, ka visas dižās mākslas - mūzika, dzeja, dejas, glezniecība, tēlniecība - ir dzimušas no meditācijas. Tas viss ir pūliņi kaut kādā veidā ienest neizzināmo zināmā pasaulē tiem, kuri nav gatavi svētceļojumam. Tās vienkārši ir veltes tiem, kuri nav gatavi doties šajā svētceļojumā. Varbūt dziesma pamodinās vēlmi doties pirmsākuma meklējumos, varbūt statuja...
Buda cieš un Buda priecājas. Vienmēr atceries - nav augstas virsotnes bez dziļas ielejas. Ja tu vēlies sasniegt debesis, tavām saknēm būs jānolaižas līdz elles dziļumiem. Sāpes tevi biedē, līdz ar to tu nespēj tās izprast, un tad tu nevari neko iemācīties.
Tas ir tā, it kā tu tik ļoti baidītos no ienaidniekiem, ka esi aizslēdzis savas mājas durvis. Tagad pat tavs draugs nevar ienākt, pat tavs mīļotais tiek atstāts aiz durvīm.
Mīlestība ir būtnes blakusprodukts. Kad tu esi, tevi iekļauj mīlestības aura. Kad tevis nav, tev apkārt nav šīs auras, tu lūdz citam dot tev mīlestību. Ļauj man atkārtot: kad tev nav mīlestības, tu lūdz citam tev to dot, tu esi ubags. Bet otrs prasa tev to dot. Divi ubagi, kuri izstiepuši viens otram pretī rokas, un katrs no tiem cer, ka otram tas ir... Dabīgi, ka viņi abi galu galā jūtas pieveikti, apkrāpti.
Mīlestības galvenā problēma ir tā, ka pirms tam ir jākļūst nobriedušam. Tad tu atradīsi nobriedušu partneri. Tad nenobrieduši cilvēki tevi absolūti nesaistīs. Tieši tā notiek. Ja tev ir divdesmit pieci gadi, tu neiemīlies divus mēnešus vecā bērnā. Tātad, ja tu esi psiholoģiski,
garīgi nobriedis cilvēks, tu neiemīlēsies zīdainī. Tā nemēdz būt. Tas nevar būt! Tu redzi, ka tas ir bezjēdzīgi.
Nobriedušam cilvēkam ir pietiekami daudz rakstura stingrības, lai būtu viens. Un, kad nobriedis cilvēks sniedz mīlestību, viņš to dod, nesaistot ar kādiem slepeniem pavedieniem, vienkārši dod. Viņš jūt pateicību par to, ka esi to pieņēmis, un nevis otrādi. Viņš negaida no tevis pateicību par to, nē, pavisam nē, viņam pat nav vajadzīga tava pateiciba. Viņš saka tev paldies par to, ka esi pieņēmis viņa mīlestību. Un, kad divi nobrieduši cilvēki mīl viens otru,
notiek viens no lielākajiem dzīves paradoksiem, viena no visskaistākajām parādībām: viņi ir kopā, bet vienlaikus - bezgalīgi vientuļi.
Viņi ir tik ļoti saistīti, gandrīz kā viens vesels, bet viņu vienotība neizjauc individualitātes, faktiski tā tās palielina. Viņi kļūst vairāk individuāli. Divi nobrieduši cilvēki mīlā palīdz viens otram kļūt brīviem. Nav nekādas politikas, nekādas diplomātijas, nekādu centienu pakļaut sev otru.
Kā tu vari censties pakļaut cilvēku, kuru mīli? Tikai padomā par to - pakļaušana ir naida, dusmu, ļaunuma paveids. Kā var pat domāt par mīļotā cilvēka pakļaušanu?
Skaistajā Margaretas Viljamsas grāmatā «Samta Trusītis" ir brīnišķīgs apzīmējums tam, kā kļūt īstam caur mīlestību.
- Ko nozīmē būt īstam? - reiz pajautāja Trusītis. - Vai tas ir saistīts ar šo dūkšanu jums iekšā un ārpusē izspiedušos roku?
- Īstais nav tas, kā tevi salikuši kopā, - teica Ādas Zirgs. - Tas ir tas, kas ar tevi notiek. Kad bērns tevi ilgi mīl, ne vienkārši tikai spēlējas, bet patiešām mīl, tu kļūsti īsts.
- Bet vai tas ir sāpīgi? - pajautāja Trusītis.
- Dažreiz, - atbildēja Ādas Zirgs, jo viņš vienmēr runāja taisnību. - Bet, kad tu esi īsts, tu neiebilsti, ja dažreiz ir sāpīgi.
- Vai tas notiek uzreiz, kad tevi iedarbina, - turpināja Trusitis, - vai pa druskai?
- Tas nenotiek uzreiz, - skaidroja Ādas Zirgs. - Tu topi. Tam ir vajadzīgs daudz laika. Tieši tāpēc tas neatgadās bieži ar tiem, kuri viegli lūst, kuriem ir asi gali vai kuri prasa pārāk saudzīgu apiešanos. Parasti tad, kad tu kļūsti īsts, lielākais daudzums tava kažoka ir nomīlēts nost, acis ir izkritušas, locītavas kūļājas un tu esi ļoti noplucis. Bet tādām lietām absolūti nav nozīmes, jo, tikko tu esi īsts, tu vairs nevari būt neglīts, izņemot tos cilvēkus, kuri neko nesaprot... Tikko tu esi īsts, tu vairs nevari atkal kļūt par rotaļlietu. Tas turpinās vienmēr.
Tāpēc es uzstāju, lai tu neatsakies no pasaules. Esi tajā, pieņem tās izaicinājumus, pieņem tās briesmas, brūces un sāpes. Izej caur tām. Neizvairies no tām, necenties nogludināt stūrus, jo īsu ceļu nemēdz būt. Tā ir cīņa, tas ir smagi, tā ir rāpšanās kalnā, bet tieši tā cilvēks sasniedz virsotni.
Un prieka būs vairāk, krietni vairāk nekā - ja tevi virsotnē uzvedīs helikopters, jo tad tu virsotni būtu sasniedzis neizaudzis, tu nespētu to izbaudīt. Iedomājies atšķirību... Tu visiem spēkiem centies sasniegt Everestu. Tas ir tik bīstami - bojāeja iespējama ik uz soļa,
iespējams, ka tu nekad neaizkļūsi līdz virsotnei. Tas ir dzīvības risks. Nāve tev uzglūn ik uz soļa, tik daudz lamatu, tik daudz iespēju panākumu vietā ciest zaudējumu. Lai tiktu līdz virsotnei, no simt iespējām tev ir tikai viena. Bet jo tuvāk tu esi virsotnei, jo augstāks prieka
vilnis tevi pārņem. Tavs gars lido augšup. Tu to esi nopelnījis, tas nav iegūts bez maksas. Un jo vairāk esi maksājis, jo lielāka būs bauda.
Tad iedomājies - tevi uz virsotni varēja uzvest ar helikopteru. Tu stāvi virsotnē kā muļķis un izskaties glupi - ko tu šeit dari? Pēc piecām minūtēm viss būs beidzies, tu teiksi:
- Es visu redzēju! Te nekā nav!
Ceļojums rada mērķi. Mērķis nesēž kaut kur ceļojuma galā, ceļojums to rada ik uz soļa. Ceļojums ir mērķis. Ceļojums un mērķis nav atsevišķi, tās nav divas lietas. Un divas lietas nav mērķis un līdzeklis. Mērķis izplešas visa ceļa garumā, visi līdzekļi ietver sevī mērķi.
Tāpēc nekad nepalaid garām iespēju dzīvot, būt dzīvam, būt atbildīgam, uzņemties saistības, būt iesaistītam. Neesi gļēvulis. Skaties tam acīs, tiecies ar to. Un tad pamazām kaut kas tevī sāks kristalizēties.
Ļaujiet man atkārtot: dzīvē tu neko nevari saņemt par velti. Un, ja arī saņem, tas būs veltīgi. Tev būs jāsamaksā. Un jo vairāk tu samaksāsi, jo vairāk no tā gūsi. Ja tu spēj riskēt ar visu savu dzīvi mīlestībā, liels būs tavs sasniegums.
Meditācijas brīdī tu pēkšņi redzi, ka ej divos virzienos - vai nu horizontālā, vai vertikālā. Vertikālais sastāv no klusēšanas, svētlaimes, ekstāzes; horizontālais - no rokām, darba, pasaules.
Gautama Buda ir teicis: - piedzimšana ir sāpes; dzīve ir sāpes; nāve ir sāpes. - Viņš saka, ka virzīties pa horizontālo līniju nozīmē būt pastāvīgi nelaimīgam, palikt sāpēs. Horizontālā virzienā dzīve tiešām ir bezjēdzīga, jo tā ir vienkārši agonija.
Tikko ir atklāta vertikāle, cilvēks sāk virzīties pa to. Vertikālā līnija nenozīmē, ka tu atsakies no pasaules, bet neapšaubāmi nozīmē, ka tu neesi no pasaules, ka pasaule kļuvusi gaistoša, zaudējusi nozīmi. Tas nenozīmē, ka tev jāatsakās no pasaules un jābēg kalnos vai klosterī. Tas vienkārši nozīmē, ka tu sāc, paliekot tur, kur esi, dzīvot iekšējo dzīvi, kura nebija iespējama agrāk.
Tu izskatīsies tāpat, bet nebūsi tāds pats. Tu būsi pasaulē, bet pasaule nebūs tevī. Ambīcijas, vēlmes, skaudība sāks zust, jo vertikāli tās nevar pastāvēt.
Horizontālajā dzīves virzienā ir tikai ubagi, jo visi viņi dzenas pakaļ, lai iegūtu ko vairāk un vairāk, bet šis - vairāk - nevar tikt piepildīts.
Kas ir vertikālā līnija? Tā ir līnija - mazāk, mazāk, mazāk... Līdz pilnīga tukšuma punktam, līdz punktam: neesamība. Bezmēra laimīgs ar savu iekšējo tukšumu, jo tikai tukšums var būt tīrs.
Tu vairs neesi ego, tavs "es" ir izzudis. Bet tas nenozīmē, ka izzudis esi tu. Tieši pretēji, tai mirklī, kad izzuda "es", tu radies.
Komentāri:
B.B., 2010-11-05, 09:05 : Ak,Ošo,Ošo!Visas Latvijā izdotās grāmatas-manā grāmatplauktā,bieži vien-pa vienai-uz mana galda!...spēcinošas!!!
Elmaars, 2012-02-26, 13:03 : Piekriitu
Moda, 2012-10-16, 11:01 : Man veel taalu liidz vinjam,bet ljoti saista vinja domas.
Agija, 2013-04-21, 09:13 : Esmu izlasījusi un izkonspektējusi visas OSHO grāmatas, kuras pieejamas grāmatnīcās un bibliotēkā. BURVĪBA!!!
MĪĻŠ PALDIES, JULITA, PAR PASAKAINO LAPU!!!
TIK DAUDZ AUTORI MUMS IR KOPĪGI...LAIKAM LĪDZĪGA DZĪVES UZTVERE...
VEIKSMĪTES, MĪLESTĪBU, LABESTĪBU UN SIRDSSILTUMU PRET SEVI, SAVIEM MĪĻAJIEM UN VISIEM, VISIEM!!!
nakts tauriņš 007, 2015-07-09, 10:40 : Lielisks lasāmviels!
Daiga, 2015-07-22, 22:27 : Paldies, ...īsti, patiesi...ļooti noderigi, tikai tik daudz veel jāmācās, tagad to saprotu. Paldies par šiem "izvilkumiem".
Norča, 2017-08-01, 15:23 : Lieliskas grāmatas, kaut gan ir arī daudz skeptiķu par šo tēmu, iesaku arī izlasīt Sergeja Lazareva grāmatas it sevišķi grāmatu ar nosaukumu "Karmas diagnostika" |
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
