|
|
Alberts Bels "Saknes"
Tas bija jau sen, kad es šo grāmatu lasīju un savam toreizējam saprašanas līmenim un vērtībām atbilstoši konspektēju. Te atlasīju tos citātus, kas no toreiz aktuālajiem arī tagad (~1999.g.) šķiet gana interesanti un vērtīgi. A.Bels man patika ne vien domu, bet arī stila un salīdzinājumu dēļ.
Mēs visi sēžam vilcienā (..). Vilcienu sauc BIOĢEOCENOZE! (..) Tas ir jaudīgs un garš smagsvara vilciens. Pirmajā vagonā brauc mikroorganismi, nākamajā - augi, tad - dzīvnieki un pašā pēdējā, saspiesti kā siļķes sālījuma mucā - cilvēki.
Vagoni nav parasti - tie būvēti no apstākļiem.
Klimatiskie apstākļi veido grīdas, ģeoloģiskie apstākļi kalpo kā riteņi, bet pārējie apstākļi izmantoti apdarē - vilciena vagoniem ir ģeogrāfisko apstākļu apšuvums, bioloģisko apstākļu atsperojums, kosmoloģisko apstākļu gaismas ķermeņi un agrotehnisko apstākļu pildījums.
Vilcienā visas pasažieru vietas ir aizņemtas, un sastāvam piemīt gadu tūkstošiem ilga inerce, kas savā ceļā samaļ katru traucēkli vai nejaušu svešķermeni uz sliedēm.
Vilcienam nav pieturu, tas iet bez apstāšanās. Neviens nevar izlēkt. Arī mirušie brauc līdzi.
... Bet saknes turēja koku pie zemes, saknes neļāva aizlidot, un koks gāja bojā.
Zvēra biogrāfija ir nodrukāta pēdu tipogrāfijā vienā eksemplārā uz nenoturīga papīra. Bet toties uz ārkārtīgi balta!
Meža debesis atrodas pazemē, meža dievs mīt sakņu mākoņos, saknes ir meža mūžīgās pulksteņa atsperes, un saknes ir meža saprāts.
... Stumbri ir tikai sakņu antenas. Saknes izbīda stumbrus, tāpat kā zemūdenes izbīda periskopus. Saknes izbīda stumbrus un sarunājas ar sauli, ar vēju, ar dzīvniekiem un putniem, ar cilvēkiem sarunājas. Stumbri ir sakņu radiostacijas, lapas raida planētai elpu. Kroņi ir sakņu rūpnīcas, un ilgi vēl cilvēkam jāmācās dzīves gudrība, lai radītu līdzīgas būves, kas nepiesārņo planētas gaisu, ūdeni un augsni.
Kad cilvēks nomirst, viņš aiziet pie saknēm.
Darbs mežā prasa patstāvību. Pats esi sev kungs. Priekšniecība tālu. Vienmēr pie dabas, ausmā, rietā, saulē, mākoņos, vējā, lietū. Brīva vaļa. (..) ka tikai darbiņš padarīts. Vajadzīga pašdisciplīna, kad neviens uz pirkstiem neskatās.
Gaiss karsts, smags un biezs kā virsū uzgāzies slapja siena vezums.
Vējš bija pakāries kādā priedē un sastindzis.
Komentāri:
perlite, 2010-08-30, 00:01 : Albertam Belam ir taada graamata,kaa Buuris!Loti iespaidiga.It seviski,lasot pirmoreizi!
antons vogulis-tumovs/vogulis5, 2010-10-04, 00:15 : ZINU TĀDU DARBU "Būris" ,bet izglābties no tā ir ļoti grūti!Ieķērušies koki ar savām saknēm ,tāpat kā cilvēks ar lielo burtu A.B. |
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
