|
|
Alberts Bels "Bezmiegs"
No dzīves vajag ņemt visu, kas cilvēkam pienākas, pat vēl vairāk, dzīvi vajag aplaupīt kā bagātu skopuli uz lielceļa.
Uz zemes viss ir vislabākajā kārtībā - apspiestie apspiesti, brīvie brīvi, laimīgie laimīgi, nelaimīgie ne un, kamēr vien dzīvos cilvēks, dzīvos arī ļaunums, pret ļaunumu mūžīgi sliesies daži gaiši gari un mūžīgi liesmos Džordano Bruno sārts.
Darbs... vajadzīgs tikpat kā gaiss, tikpat kā miegs. Bet vai tad mēs slavinām miegu? Vai tad mēs sakām - gulēsim, biedri, gulēsim pastiprināti, paildzināti, krākdami, šņākdami, gulēsim dīvānos, niķelētajās gultās, gulēsim jūras zāļu matračos, saliekamajās gultiņās, sliktākajā gadījumā gulēsim guļammaisos vai uz lāvām un, ja pavisam nebūs kur gulēt, tad tusuļosim stacijās, siena stirpās un sausākās piekalnītēs ceļa malā! Gulēsim, biedri!
Mana balss dzīves dzelzs veltnī izskanēja kā pelēna pīkstiens, kā oda sīciens, kā smalkā ērģeļu stabule raupjo basu varenajā rēkoņā.
Komentāri:
pēteris, 2011-01-07, 04:15 : kur var dabūt visu izlasīt?, iesakiet, jo diezvai pie Jumavas izdevuma tikšu
Julita, 2011-01-07, 08:45 : Domāju, bibliotēkā. Tādas senas grāmatas veikalos diezin vai būs, ja vien nav izdotas atkārtoti. |
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
