DZIEDAVA.lv

Grutniecībā placentas piestiprināšanās vieta rāda, no kā bērns pirmām kārtām pārtiek. Ja placenta piestiprinājusies dzemdes priekšējai sieniņai, tad bērns pārtiek no mātes jūtu spēka; ja aizmugurējai sieniņai, tad mātei spēcīgāk attīstīts gribasspēks. Bet, ja māte bērnu audzināšanā par galveno nosacījumu uzskata pārticību, kuras vārdā viņa ar vīru raujas dienu un nakti, neiedomājoties par bērnu dvēseles vajadzībām, placenta piestiprināsies dzemdes lejasdaļā, un, bērnam nākot pasaulē, vajadzēs taisīt ķeizargriezienu.

(Lūle Vīlma "Piedodu sev. Dārgās dusmas")

J: Kā vislabāk ar sevi strādāt grūtniecības laikā?
A: Grūti dot rekomendācijas grūtniecei, jo grūtniecība ir ļoti nopietna tēma. Pirmām kārtām, pareizi attiekties pret vīru, t.i., pret visu saglabāt mātišķas mīlestības jūtas. Pret savu ķermeni, savu bērnu, savu vīru, visu pasauli. Mīlestības stabilitāte, neskatoties ne uz ko, Dievišķās gribas saskatīšana it visā.

(No Sergeja Lazareva 16.02.2001. atbilžu turpinājumiem serverī www.lazarev.ru)

Ar bērnu var kontaktēties jau grūtniecības laikā. Var viņam stāstīt, ka Dievu vajag mīlēt vairāk nekā savus vecākus, ka galvenā dzīves jēga - dvēselē uzkrāt mīlestību uz Dievu, attīstīt sevī Dievišķo. Ticiet man: bērns Jūs sadzirdēs, un tas labvēlīgi ietekmēs viņa raksturu un likteni.
Kad kontaktējaties ar mazu bērnu, nu un ar lielu arī, neceriet uz vārdiem, tie Jums nepalīdzēs, audzināt vajag ar jūtām, ar šo jūtu sniegšanu. Ja Jūs bērnam gribat pateikt, ka mīlestību vajag saglabāt pat tad, kad viņš ticis apvainots, vispirms iztēlojaties, ka apvainots un aizskarts esat tieši Jūs. Piedodiet apvainotājam, saprotiet, ka ar viņu te nav nekāda sakara. Atejiet no cilvēciskās loģikas, sajūtiet dvēselē Dievišķo, un pēc tam runājiet par to ar bērnu.
Galvenais - jums pašai izjust patiesas jūtas.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

J: Gribētos Jums pajautāt, kāpēc paši lielākie pārbaudījumi sievietei norisinās tieši 5. grūtniecības mēnesī? Vai bērnam ir bīstama gripa un herpes, ko mamma pārslimo grūtniecības laikā?
A: 5. mēnesī kontakts ar Dievu ir maksimāls, tātad maksimālai jābūt arī dvēseles tīrībai, tāpēc nepieciešama tās attīrīšana. Nu un tāpēc arī šai laikā dod nopietnus pārbaudījumus. Bērnam grūtniecības laikā visbīstamākā ir novēršanās no mīlestības. Bet slimības bloķē agresiju, palīdz saglabāt mīlestību. Tāpēc vajag domāt nevis par slimībām, bet par mīlestību, un tad slimības nebūs bīstamas.

(No Sergeja Lazareva 16.02.2001. atbildēm serverī www.lazarev.ru)

J: Vai USG grūtniecības laikā atstāj kādu iespaidu uz augli? Ārsti saka, ka nē. Bet tie taču ir viļņi. Droši vien mums neredzamu iespaidu taču tie atstāj?
A: Bērnam par jebkādām vides izmaiņām daudzkārt bīstamāki ir mātes aizvainojumi, viņas bailes, grūtsirdība.

(No Sergeja Lazareva 30.11.2000. atbildēm serverī www.lazarev.ru)

J: Sakiet, lūdzu, kāpēc daudzām sievietēm grūtniecības laikā palielinās vīrišķo hormonu līmenis?
A: Kad sievietei palielinās vīrišķo hormonu līmenis, viņas greizsirdība mazinās. Lieta tāda, ka pārvēršanās pretējā dzimumā bieži bloķē greizsirdības, naida un mīļotā cilvēka dievināšanas programmu. Te rodas homoseksuālisms utml. T.i., ja sieviete dzīvē ir greizsirdīga, tad grūtniecības laikā, lai nesamaitātu bērna dvēseli, viņai var būt dažādas izmaiņas.

(No Sergeja Lazareva 2002.feb. atbildēm serverī www.lazarev.ru)

J: Runā, ka grūtniecēm nedrīkstot neko darīt ar matiem, griezt tai skaitā. To var kaut kā izskaidrot?
A: Kad grūtniece griež matus vai dara ar tiem kaut ko citu, tā ir iedarbība uz vēlmēm un dzīvi. Iespējams, ka grūtniecības pirmajos mēnešos, kad notiek bērna formēšanās, ievērojamas personīgās izmaiņas var radīt bērnam lielu stresu. Varbūt tāpēc tas nav vēlami. Griezt matus, kad bērns ir jau piedzimis, tas ir viens, bet kad vēl tikai formējas, visticamāk, kas cits.

(No Sergeja Lazareva 16.02.2001. atbildēm serverī www.lazarev.ru)

J: Gaidu bērnu, USG parādīja, ka bērnam ir problēmas ar nierēm. Kas par lietu?
A: Jūsu bērnam augstprātības līmenis 12 reizes pārsniedz nāvējošo. Autors - māte. Pastāvīgas bailes nākotnes, sava likteņa priekšā, neapmierinātība ar sevi, iekšēja situācijas nepieņemšana, nespēja piedot, kad Jūs pazemoja utt. Problēmu var būt daudz, Jums nepieciešams nopietni mainīties.

(No sadaļas "pieredze" /opit/ Sergeja Lazareva serverī www.lazarev.ru; atbildes uz zīmītēm lekciju, semināru laikā)

Dievs vispirms šķīsta ar nelaimēm un zaudējumiem; ja cilvēks spēj saglabāt mīlestību, zaudējot sev visdārgāko, tad pirmo pakāpi nomaina otrā - daudz grūtāka. Jāiemācās saglabāt mīlestību tad, kad tev nevis atņem, bet dāvā cilvēcisko laimi. Turklāt jebkādu un cik daudz vien vēlies.
Daudzi, viegli izgājuši caur uguni un ūdeni, ātri salūst, gozējoties panākumu un slavas saulītē. Cilvēciskās laimes pārbaudījumu iespējams veikt tad, kad izveidojusies pietiekami liela mīlestības inerce, bet tamdēļ nepieciešams ar sevi daudz un ilgi strādāt. Bet kā tad parasti dzīvē mēdz notikt? Cilvēkam nepatikšanas, slimības, problēmas, viņš sāk ticēt Dievam, sāk lūgties. Un pakāpeniski viss mainās, viņa dzīve uzplaukst, vēlmes sāk piepildīties, slimības pāriet. Un cilvēks sāk domāt tā - "Kamdēļ gan man lūgt Dievu, ja reiz viss ir labi?", un viņš pārstāj tiekties pēc mīlestības, un pamazām atgriežas pie savām slimībām, nelaimēm un problēmām. Un ciktāl cilvēks ir gatavs novērsties no mīlestības cilvēciskās baudas laikā, tiktāl viņš nedrīkst šo baudu izjust.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 7")

Ēšana grūtniecības laikā

J: Gribēju Jums pavaicāt, vai sieviete grūtniecības laikā drīkst ilgstoši gavēt?
A: Cilvēka organisms pats izstrādā pilnīgi visas viņam nepieciešamās vielas un vitamīnus. Bet tas notiek tikai ideālas harmonijas gadījumā. Ne katrs cilvēks, precīzāk, neviens no mums nav uz to pilnībā spējīgs. Tāpēc grūtniecības laikā sievietei vajag dot bērnam visu, kas tam vajadzīgs - vai tā būtu gaļa, vai vitamīni utml. Es uzskatu, ka pirmām kārtam to nosaka viņas izjūtas. Tātad uztura izvēlei jānāk nevis no galvas, bet gan no sajūtām. Jebkura lieliska diēta, kas var būt derīga vienam, var izrādīties kaitīga citam. Tas ir dziļi individuāls process. Tāpēc, ko gribat, to ēdiet! Atkārtoju. Vienam bērnam vajadzīgs viens, citam cits. Galvenais nav tas, ko Jūs ēdat, bet gan tas, ko Jūs jūtat. Sieviete, kas pilna labsirdības, piedošanas, kura neizjūt bailes, grūtniecības laikā jūt un redz visā Dievišķo, šādai sievietei ir tiesības ēst visu, ko tā vēlas, un tas būs normāli. Nekoncentrējieties uz ēdamo! Domājiet par mīlestību! Pati labākā diēta - tās ir mīlestības jūtas un sajušana, kas Jums vajadzīgs un kas ne.

(No Sergeja Lazareva 5.04.2001. atbilžu turpinājumiem serverī www.lazarev.ru)

Reiz kāda grūtniece man jautāja:
- Jūs teicāt, ka 5.grūtniecības mēnesī nedrīkst ēst gaļu. Es gaļu neēdu, un tagad man trūkst dzelzs.
- Saprotiet, - es atbildēju, - nekādu informāciju nedrīkst uztvert burtiski. Lūk, skatieties: tika veikti eksperimenti ar dzīvniekiem. Ja grūtniecības sākumā dzīvnieks badojās, tad pēcnācēji bija stiprāki un dzīvotspējīgāki. Kāpēc? Tāpēc, ka atkarība no apkārtējās pasaules ar tās vērtībām realizējas caur ķermeni. Ierobežojas ārējais līmenis, pastiprinās iekšējais. Tas pats notiek ar cilvēku.
Cik lielā mērā sieviete piektajā grūtniecības mēnesī atiet no visām problēmām, cik mazā mērā viņa ir atkarīga no ēdiena (bet gaļa, delikateses pastiprina atkarību no apkārtējās pasaules), tik lielā mērā tas pozitīvi ietekmē viņu un viņas bērnu. Bet tai pat laikā intuīcija un sievietes vēlmes svarīgākas par jebkādiem likumiem. Ja vienalga kādā grūtniecības periodā sagribas ēst gaļu, tad to ēst drīkst.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

J: Esmu 5.grūtniecības mēnesī un nez kāpēc sāka vilkt uz putrām. Man tās patika arī agrāk, bet tagad ēdu pat tās, kuras agrāk īpaši nekāroju.
A: Es uzskatu, ka putras ir pati veselīgākā pārtika. Tās dod vismazāko pieķeršanos, atkarību no vēlmēm.

(No Sergeja Lazareva 16.02.2001. atbildēm serverī www.lazarev.ru)

J: Vai no diagnostikas viedokļa grūtnieces drīkst mērenās devās lietot vīnu?
A: Nelielos daudzumos, es domāju, tas ir pat derīgi; par vīniem runājot, labāk lietot franču vai spāņu. Viņiem nav rupju pārkāpumu izgatavošanas tehnoloģijā un paša vīna kvalitātē.

(No Sergeja Lazareva 1.01.2001. atbildēm serverī www.lazarev.ru)

Komentāri:
ikite, 2009-10-23, 15:45 :   Labdien, Julita! Vai lasot so plaso literaturas klastu Jus esat sastapusies ar autoru skaidrojumiem, viedokljiem, analiizi par homoseksualitaati? Sinii lapaa 1 rindkopa runaa par so jautajumu, tacu tas ir tik maz!

paldies!!
Julita, 2009-10-23, 16:07 :   Lazarevs savos darbos homoseksuālismu piemin visai daudz. Tas, tāpat kā visas citas problēmas, ir saistīts ar mīlestības (domāts - Dievišķās mīlestības) nepietiekamību. Citā traktējumā - ar pārlieku pieķeršanos, piemēram, attiecībām (kas nav mīlestība).
Pieņemsim, ka cilvēkam, kam ir pārmēra pieķeršanās attiecībām, dota iespēja iemīlēt pretējā dzimuma būtni. Cilvēks iemīlas un, tā kā viņam attiecības ir ārkārtīgi svarīgas (augstāk par Dievišķo mīlestību), tad viņš šausmīgi baidās tās pazaudēt. Viņš šausmīgi pieķeras savai otrai pusei, ir ārkārtīgi greizsirdīgs, vārdu sakot, attiecību krahu viņš nespētu pārdzīvot (partneris, savukārt, ilgi nespētu izturēt tādas attiecības, kurās viņam jājūtas kā vergam, jāatskaitās par katru soli utt., tāpēc attiecību krahs būtu likumsakarīgs).
Nu un - tā kā gandrīz neizbēgamais attiecību krahs varētu laupīt cilvēkam dzīvību (jo nespētu to pārdzīvot), tad no augšas viņam normālas attiecības (spēja iemīlēt pretējā dzimuma partneri) vnk tiek liegtas, un cilvēks var kļūst homoseksuāls.
Tā ir viena no iespējamībām, droši vien, ir arī citas. Vērts palasīt Lazareva grāmatas.
ikite, 2009-10-27, 16:50 :   paldies par atbildi. bet es vairak gribeju uzsvert tiesi - kas notiek ar vecakiem? kadel vecakiem piedzimst homoseksuals berns.. vai mate grutniecbas laikaa ir bijusi parak cilveciski piekjerusies savam viiram? vai ta to varetu meginat skaidrot?
ikite, 2009-10-27, 16:52 :   un vispar - Julita, es gribeju pateikt lielu paldies par so majaslapu!! pavisam netiishaam uzgaaju internetaa, kaut ko jauku mekleejot.. un ari atradu. daudz laba te var atrast.
Julita, 2009-10-27, 17:08 :   Paldies par labiem vārdiem!
Bērns ir vecāku spogulis, viņš ārēji parāda vecāku problēmas, turklāt desmitkārt pastiprinātā formātā. Ja vecākiem, iespējams, homoseksuālisma aizmetņi bijuši pavisam maziņi, pat nemanāmi, tad bērns, tos pastiprinājis, kļūst patiesi homoseksuāls.
Attiecīgi, ja bērns tāds ir, cēloņi jāmeklē vecākos, tātad vecāki varētu būt pārāk pieķērušies ideālajām attiecībām utml. - un tas ne tikai par grūtniecības laiku. Bērns jau formējas pāris gadus pirms grūtniecības, tā ka viss pirms tam arī ietekmē. Un arī viss, kas pēc tam. T.i., situāciju iespējams mainīt, mainot sevi, savu attieksmi. Tad arī bērns mainīsies. Sevišķi līdz pusaudžu vecumam bērns ļoti atkarīgs no vecākiem, t.i., vecāku pašu pasaules izpratne nopietni ietekmē bērnu. Vēlāk jau bērns pats par sevi vairāk atbildīgs.
Man šķiet, brīnišķīgs piemērs homosekusāla bērna rašanai ir seriālā "Bīstamās mājsaimnieces" - cenšanās ģimenes dzīvi (visās jomās) novest līdz absolūtam ideālam, rodas homoseksuāls bērns. Visnotaļ ticami. Jo vairāk kaut kā idealizēšana vienā jomā, jo vairāk kritiens - kādā citā.
Ja interesē, varu nopietnāk paskatīt cauri Lazareva grāmatas, uztaisīt citātu apkopojumu par šo tēmu (krievu valodā) un aizsūtīt uz e-pastu. Tad raksti uz manu e-pastu, lai zinu, kur sūtīt. Uzreiz gan nesolu, bet kad būs laiks.
konkorde, 2010-03-23, 16:51 :   Julita, es arī izsaku pateicību par šo lapu. Man šobrīd ļoti ir vajadzīga palīdzība un pirmo reizi dzīvē es esmu patiesi apjukusi, nobijusies un nezinu, ko, lai iesāk. Lieta tāda, ka esmu grūtniecības 3.mēnesī. Attiecības ar bērna tēvu pirms tam ilga vairāk kā gadu un lielās līnijās viss bija kārtībā, izņemot to, ka starp mums nebija praktiski nekāda seksuāla kaisle, viņam varbūt bija un ir, bet man kļūst aizvien pretīgāk iztēloties seksu ar viņu(pašā sākumā tā nebija, es biju pat aktīvāka, bet šobrīd sekss nav vispār). Pamazām es sāku viņu aizvien mazāk cienīt, jo ieraudzīju, cik viņš, salīdzinājumā ar mani, ir vājš. Viņš mani mīl un dievina un vēlas šo bērnu, bet mani māc aizvien lielāks izmisums un bezcerība. bērns nebija plānots, lai arī mēs izsargājāmies un, lai cik jocīgi tas arī nebūtu, mūsu attiecības nopietni sašķobījās jau ap ieņemšanas laiku un tās bija visai sliktas visu to laiku, kad jau biju stāvoklī, bet to nezināju...Man pašai ir šausmīgi no tā, kas notiek - man ir nicinājums, pretīgums un dusmas uz bērna tēvu, es nespēju pieņemt šo sitāciju, negribu nākt mājās un nespēju izšķirties par to, vai vērts strādāt pie attiecību uzlabošanas(kas man liekas praktiski nereāli, jo visi mēģinājumi par to runāt beidzas ar to, ka viņš bēg prom no šīs sarunas, pat fiziski sastingst kā trusītis, atsakoties no jebkādas atbildības situācijas risināšanā) vai labāk šķirties. Es tiešām esmu izmisumā un cerības saskatīt grūti, bet es esmu cīnītāja un ilgi nevaru izturēt sitācijas, kas mani kaut kādā veidā apdraud. Varbūt varat kā palīdzēt? Ļoti liels paldies jau iepriekš arī par uzklausīšanu.
Julita, 2010-03-23, 22:27 :   "Pamazām es sāku viņu aizvien mazāk cienīt, jo ieraudzīju, cik viņš, salīdzinājumā ar mani, ir vājš."
Ja tas ir vienīgais iemesls, kāpēc radušās visas aprakstītās problēmas, tad apsēdies un vēlreiz apdomā - vai šī fakta dēļ vīrietis tiešām ir pelnījis, ka "man ir nicinājums, pretīgums un dusmas uz bērna tēvu" ?? Un vai tiešām tas "kaut kādā veidā apdraud" ?
Man šķiet, Tev pirmkārt vajag nomierināties un saprast, kas ir patiesais Tavu baiļu cēlonis, un tikai tad var domāt, ko ar to darīt tālāk.
matra, 2012-03-30, 23:02 :   Man par daudz ko lika aizdomaties, liels paldies!