DZIEDAVA.lv

Ja laulātie savas attiecības cenšas iztaisnot vienmērīgā augšupejošā līnijā, tad šī līnija tikpat stāvi iet arī lejup. Taisna līnija ir nāve, sinusoīda - dzīve. Atsalums laulāto attiecībās periodiski ir nepieciešams tieši tāpat kā periodiska attālināšanās vienam no otra. Jo vairāk abi laulātie, tiecoties pēc mīlestības uz Dievu, centīsies savā dvēselē vairot Dievišķo, jo mazāk sāpīga būs šī sinusoīda. Un īslaicīgais atsalums attiecībās tiks izmantots kā iespēja sajust Dievišķās mīlestības prioritāti attiecībā pret cilvēcisko.
Savukārt, ja orientācija uz cilvēciskajām vērtībām sāks paaugstināties, tad īslaicīgais atsalums pāraugs ilgstošā un kļūs par iemeslu neuzticībai un ģimenes izjukšanai.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

Tēvs krāpj sievu
J: Man ir divi mazi bērni (5 gadi un 3 mēneši). Nesen es uzzināju, ka mans vīrs bijis man neuzticīgs, dzīvojis dubultu dzīvi. Man tas bija ļoti liels trieciens. Viņš visu nožēloja, uz ceļiem lūdza piedošanu, teica, ka tas vairs neatkārtosies, ka viņš savu izvēli ir izdarījis. Bet es to nespēju piedot. Es zinu, ka, mums dzīvojot kopā, viņš man meloja, tieši viņš gribēja otru bērnu, lai arī jau tad viņam bija slepens mīlas sakars. Izšķirties ar viņu nevaru, jo bērni viņu ļoti mīl, un viņš mīl bērnus, turklāt es šai pilsētā esmu pilnīgi viena, daudz finansiālu problēmu. Bez tam es arī viņu ļoti mīlu, kaut arī melus nespēju piedot. Mana veselība strauji pasliktinās, es kļūstu histēriķe, cilvēks ar nestabilu psihi. Bet man ir bērni, kuriem vajadzīga vesela un dzīva mamma. Lūdzu, palīdziet. Esmu gājusi arī uz baznīcu, bet man nekas nelīdz, vienīgā cerība uz Jums.
A: Sāciet ar to, ka pamēģiniet saprast - ja nepiedosiet, tas nogalinās ne vien Jūs, bet arī Jūsu bērnus. Labākajā gadījumā Jūs sabruksiet fiziski, bet bērniem sačakarēsiet likteni un veselību. Ja Jums uzstādītu diagnozi, tā būtu tāda: 100% cilvēciskās loģikas triumfs. Ar tādu Jūsu attieksmi pret pasauli Jūsu vīrs varētu visu dzīvi nostāvēt uz ceļiem, jēgas no tā tāpat nebūtu.
Mūsu patiesā būtība - tā ir mīlestība, un tā ir mūžīga. Visam pārējam - dzīvei, vēlmēm, apziņai - periodiski jāmainās. Jūsu pašreizējais apģērbs Jums ir nāvīgi pieaudzis pie ķermeņa - tas nav pieļaujams. Ticiet man, apģērbu noraus, un šī situācija - tikai sākums. Nepakļausieties, nepieņemsiet, noraus kopā ar veselību un dzīvību.
Jūs esat pazaudējusi mīlestības izjūtu. Mīlestība Jūsu izpratnē - tā ir dzīve, ģimene, stabilas attiecības. Jo ilgāk Jūs saglabāsiet tādu pasaules uzskatu, jo sāpīgāk Jums norisināsies attīrīšanās.
Man ir bijušas pacientes ar analoģiskām problēmām. Es viņām skaidroju: iedomājieties, ka jāmirst kādam no Jūsu bērniem. Viņam nav nākotnes, tā ir izsvītrota. Nekāds astrologs, zīlnieks, ne dziednieks to neglābs, nekādas lūgšanas vai burvestības nepalīdzēs.
Tas ir tāpēc, ka nākotnes enerģija (bērns - tā ir nākotne, tulk.piez.) nāk, pateicoties tikai mīlestībai, bet mīlestību bērnam dod māte. Bet lai tā tiešām notiktu, viņai nepieciešams it kā atvirzīties nostāk ne vien no materiālā, bet arī no garīgā un jutekliskā līmeņa. Nepieciešams izjust pārpurināšanu, apziņas un vēlmju sabrukumu. Un ja šajā momentā nostrādās mīlestības saglabāšanas mehānisms, bērns būs glābts.
Tēva uzvedība intuitīvi vērsta uz bērnu dvēseles un dzīvības glābšanu. Kas gan būtu jānožēlo Jūsu vīram? Tas, ka Jūs savus bērnus nespējāt nodrošināt ar mīlestību un enerģiju? Tas, ka zemapziņā viņš glāba Jūsu kopīgo bērnu dzīvību? Jo vairāk Jūs no viņa pieprasāt nožēlot, jo mazākas izredzes Jūs atstājat savu bērnu izdzīvošanai un veselībai.
Mūsu apziņa, jūtas pastāvīgi attīstās, un mēs, kļūstot gudrāki, ar katru reizi savādāk vērtējam notikušo. Tāpēc viennozīmīgus un kategoriskus spriedumus un vērtējumus var pieskaitīt jau pie zināma veida saslimšanas. Tā ir atteikšanās no attīstības, tās apturēšana.
Tūkstošiem reižu atkārtoju: to, kas notiek ar Jums, nosaka Jūsu un Jūsu bērnu iekšējais stāvoklis. Ja Jūs neredzat šo saikni, tas nenozīmē, ka tās nav.
Kāpēc vislielākās sāpes sagādā jutekliskās laimes sabrukums? Tāpēc, ka tā ir visa cilvēciskā pamatā. Viss Visums - tas ir juteklisks veidojums.
Situācija ar Jūsu vīru - tas ir brīdinājums par nopietnām problēmām Jums un Jūsu bērniem. Izmainīt situāciju iespējams tikai izmainot sevi, bet lai izmainītu sevi, jāmaina savs notikumu vērtējums. Bet tieši to Jūs atsakāties darīt. Labprātīgi Jūs mainīties negribat. Par to, kā maina piespiedu kārtā, Jūs, iespējams, sapratīsiet, izlasot manas grāmatas. Vēlreiz gribu uzsvērt, - piedošana ir mokošs process, kas nav iespējams bez personīgām izmaiņām.
/Pilnu atbildi lasiet grāmatā, tulk. piez./

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 8")

Par sievietes ietekmi uz vīru
Daba aizsargā sievieti nākamās paaudzes saglabāšanas un izdzīvošanas vārdā. Tāpēc nepareiza attieksme pret pasauli atstāj lielāku iespaidu uz viņas bērniem un vīru, nekā uz viņu pašu.
Bieži laulāto starpā es esmu redzējis vienu un to pašu ainu. Sievai paaugstināta iekšējā agresija pret apkārtējo pasauli un pret vīriešiem, viņas vīram paaugstināta agresija pašam pret sevi. Sākumā pašiznīcināšanās programma vīram tiek sasaistīta caur nepatikšanām darbā, ar neveiksmīgu likteni. Pēc tam viņš vai nu sāk dzert, tādējādi piebremzējot pašiznīcināšanās programmu, vai arī rada sievai nepatikšanas, mēģina viņu sabalansēt, vai nu dara gan vienu, gan otru vienlaikus. Ja viņš to nedarīs, tad var saslimt un nomirt. Ja sieviete ir patiesa un labsirdīga, tad pretenzijas viņa sevī neuzņems. Pat ja viņa ar tām netiks galā, tad ārēji tās ir mazāk bīstamas nekā iekšēji. Ja viņa intuitīvi tiecas uz mīlestību un atsakās no pretenzijām, tad vispirms izlīdzinās viņas stāvoklis un pēc tam arī viņas vīra stāvoklis. Ja viņa ārēji neizrāda savas jūtas, bet iekšēji ļauj saglabāties dusmām, tad viņa nogalina savu vīru par to pat nenojaušot. Ja vīrs tādā situācijā tomēr pārstāj dzert, tad pašiznīcināšanās programma var dot viņam dažādas slimības vai vienkārši samazināt atsevišķu orgānu spēju funkcionēt.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

J: Kāpēc es raudu, kad vīrs mani aizvaino? Droši vien tas ir slikti?
A: Labāk raudāt nekā neieredzēt. Ja Jūs vēl neesat spējusi sevi pārvarēt, tad agresija neizbēgami uzkrāsies. Un, kad atbrīvosies, tā iznīcinās vai nu vīru, vai Jūs. Kad Jūs raudat, tikko radusies agresija sairst un nevienam nenodara ļaunu. Ne jau velti mazi bērni no aizvainojuma raud - tas kalpo kā dabas radīts aizsargmehānisms.
Sievietei ir jābaidās sava spēka, ne sava vājuma. Mīlestība nenāk ar spēka palīdzību, tā ierodas caur vājumu.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

J: Kāpēc es vīriešos izsaucu tādu agresiju?
A: Gaidīšana rada atkarību. Atkarība, savukārt, rada agresiju.
Jo vairāk mēs ko no nākotnes gaidām, jo vairāk dvēselē sarodas bailes - un ja nu mēs to neiegūstam? Vai arī grūtsirdība, skumjas - visticamāk, ka es to nedabūšu. Vai arī naids pret to, kas mums liedzis kāroto. Jo vairāk Jūs gaidāt no vīrieša, jo sāpīgāks būs Jūsu vēlmju sabrukums.
No visa, pret ko mēs ļoti nopietni attiecamies, mēs esam atkarīgi. Neizturaties pārlieku nopietni ne pret dzīvi, ne seksu, ne vīriešiem. Tas nenozīmē, ka vajag attiekties virspusēji un visam uzspļaut. Tas tikai nozīmē, ka dzīvē ir daudz svarīgākas lietas par dzīvi, seksu un attiecībām ar vīriešiem.
Pirmāmkārtām tas ir mūsu dvēseles lidojums, kas norisinās, apvienojoties ar Dievu, atklājot sevī Dievišķo, daloties mīlestībā un enerģijā ar apkārtējo pasauli. Nekad neaizmirstiet, ka jebkura cilvēciskā pazemojuma sāpe vienlaicīgi ir solis Dievišķā iemantošanai.
Katrā zaudējumā ir radīšanas moments. Jebkura situācija ved pie Dieva. Viss, ko mēs saucam par dzīvi, seksu un darbu, ir pilns ar šīm situācijām.
Katra situācija ir kā zieds, no kura mums jāizsūc mīlestības nektārs. Lai arī kāda forma un krāsa ziedam nebūtu, tajā vienmēr būs nektārs.
Mums tikai jāiemācās šo nektāru ievākt.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 8")

J: Droši vien katrs ir ievērojis - attiecībās ar tuvajiem (mīļotajiem un tuviniekiem), kas mums visu piedod, mēs bieži esam stingri, nocietinājušies un egoistiski, bet svešiem (darbā vai nepieejamākiem ļaudīm), mēs laipni smaidām. Kā ar to cīnīties un kāpēc tā ir?
A: Mēs ne līdz galam saprotam Kristietības būtību. Kristus frāze: "mīliet savu tuvāko kā sevi pašu" visiem ir saprotama un tiek izmantota kā vairogs aizsardzībai. Bet kad Kristus teica, ka cilvēka galvenie ienaidnieki ir viņa mājinieki, un ka viņš ir ieradies, lai šķirtu māsas ar brāļiem utml., tad to neviens nesaprot. Kāpēc gan tuvākais cilvēks var kļūt par ienaidnieku? Tāpēc, ka tieši mūsu tuvākie ir iecietīgi pret mūsu vēlmēm un bieži rada mums paaugstināta komforta iespējas. Un ar to novirza mūsu dvēseli no Dieva un no mīlestības.
/Pilnu atbildi lasiet grāmatā, tulk. piez./

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 8")

J: Kas notiek, ja nav mātes jūtu, kaut arī bērni ir?
A: Jums ir ļoti liela tendence pārlieku pieķerties mīļotajam cilvēkam un jo īpaši saviem bērniem. Tāpēc zemapziņa bremzē Jūsu mātes jūtas. Ja saskarsmē ar bērniem Jūs vēlaties izjust prieku un mīlestību, iemācieties iekšēji atvirzīties no visa, kas Jums dārgs, lai tā vietā stiprinātu mīlestību uz Dievu. Ciktāl spēsiet izjust cilvēciskās laimes otršķirīgumu, tiktāl Jums to ļaus izjust.
Savu jūtu audzināšanas process ir visai ilgs, tāpēc nerēķinieties uz ātru rezultātu. Sieviete, kurai pārāk daudz nozīmē seksuāla bauda ar vīrieti, kļūst frigida. Un ciktāl draudzīgas attiecības un Dievišķais dvēselē kļūs nozīmīgāks par seksuāliem momentiem, tiktāl ķermenis sāks atdzīvoties. Mēs sākam mīlēt tuvos cilvēkus tad, kad no viņiem attālināmies, kad skatāmies nevis uz viņiem, bet savas sirds dziļumā. Lai reāli pārvarētu atkarību no mīļajiem cilvēkiem, lai saskarsmē ar viņiem izjustu prieku un laimi, Jums būs nepieciešams strādāt ar sevi vidēji divus - divarpus gadus.
/Pilnu atbildi lasiet grāmatā, tulk. piez./

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

J: Mums ir lielas problēmas ar bērniem. Bet mana sieva negrib lasīt Jūsu grāmatas un negrib ar sevi strādāt. Ko darīt?
A: Ja kāds negrib pieņemt informāciju, tātad kaut kādu iemeslu dēļ nav tai gatavs. Apvainoties uz sievu un spiest viņu lasīt manas grāmatas nedrīkst. Tas nozīmē, ka jāstrādā Jums pašam.
Otrs. Ja Jūs, ejot pareizā virzienā, sāksiet iekšēji mainīties, tad bērns intuitīvi pieslēgsies Jums un būs vairāk atkarīgs no Jums nekā no mātes.
Bieži esmu redzējis, kā bērns arvien spēcīgāk pieķeras patēvam vai pamātei līdz praktiski pārstāj būt atkarīgs no fizisko vecāku karmas. Iespējams tamdēļ arī eksistē paraža izvēlēties krusttēvu un krustmāti. Tad bērns gluži intuitīvi var paslēpties no vecāku "netīrumiem", iekšēji pieslēdzoties "tīrākam" cilvēkam.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

Komentāri:
Ieva, 2012-01-06, 21:11 :   Esmu sajūsmā par dziedava.lv, ko netīšām atradu. Tik daudz labu padomu!!! Es arī daudz lasu, bet ar sevi neprotu tikt galā, kaut gan studēju uz vecumu arī psiholoģiju. Attiecībās ar vīru bieži aizvainojos, jo jūtos nesaprasta, nemīlēta un nepieņemta. Viņš jau no jaunības tikai pats sevī - aizgriežās un izvairās arī no atbildības jebkādos jautajumos, arī mūsu dēlu audzināšanā, kad prasīju viņam palīdzību. Nu jau bērni lieli, bet man visu laiku durās vīra vienaldzīgā attieksme ( seksu gan viņš grib priekš sevis pa pilnu programmu un ilgi mani moca - a man pietrūkst citu jūtu no sākuma). Es jūtos slikti un man ir tik daudz slimības. Varbūt iet projām ( es visu laiku uzdodu sev šo jautājumu -jo nevaru vairs brīžiem izturēt)???- jo esmu lūgusi gan Dievam palīdzību tikt ar to galā , gan savu uzvedību mēģinājusi mainīt...bet pēdējā laikā arvien vairāk "uzsprāgstu"... arī kopīgās darbības viņu neinteresē, tikai televizors. Sirsnīgi parunāt ar viņu arī nevaru, tas viņu kaitina, kaut gan ar citiem viņš ir laipns un pat asprātīgs, kaut gan arī ļoti izvairīgs. Es ĻOTI lūdzu - varbūt varat ko ieteikt arī man!!?? Esmu nomocījusies.