DZIEDAVA.lv

Ar bērnu var kontaktēties jau grūtniecības laikā. Var viņam stāstīt, ka Dievu vajag mīlēt vairāk nekā savus vecākus, ka galvenā dzīves jēga - dvēselē uzkrāt mīlestību uz Dievu, attīstīt sevī Dievišķo. Ticiet man: bērns Jūs sadzirdēs, un tas labvēlīgi ietekmēs viņa raksturu un likteni. Iespējams kontaktēties arī ar guļošu bērnu, skaļi lasīt lūgšanas, runāties ar viņu. Un tas var būt daudz efektīvāk nekā saruna ar bērnu apzinīgā stāvoklī. Apziņa bieži traucē uztvert informāciju.
Tāpēc, kad kontakējaties ar mazu bērnu, nu un ar lielu arī, neceriet uz vārdiem, tie Jums nepalīdzēs, audzināt vajag ar jūtām, ar šo jūtu sniegšanu. Ja Jūs bērnam gribat pateikt, ka mīlestību vajag saglabāt pat tad, kad viņš ticis apvainots, vispirms iztēlojaties, ka apvainots un aizskarts esat tieši Jūs. Piedodiet apvainotājam, saprotiet, ka ar viņu te nav nekāda sakara. Atejiet no cilvēciskās loģikas, sajūtiet dvēselē Dievišķo, un pēc tam runājiet par to ar bērnu. Ar savu bērnu varat runāties arī no attāluma, efekts būs ne mazāks.
Galvenais - jums pašai izjust patiesas jūtas.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

J: Vienā no pēdējām kasetēm bija frāze: dot bērniem vairāk mīlestības. Bet kā var dot vairāk nekā mīli. Vai arī tas bija domāts caur darbu ar sevi? Vēl jautājums: runā, ka bērnam ļoti svarīgs ir tieši pirmais viņa dzīves gads. Kā Jūs ieteiktu audzināt šādus mazuļus?
A: Mazuļa labākā audzināšana - piedot vīram, mīlēt, piekāpties viņam, nebaidīties un nenožēlot. Jūsu pašas stāvoklis - labākā skola mazulim.

(No Sergeja Lazareva 16.02.2001. atbildēm serverī www.lazarev.ru)

Galvenos spēkus audzināšanā vajag pielikt nevis spēju attīstīšanai, mācībām un karjerai, bet spējai piedot, nedomāt par cilvēkiem sliktu; vairāk koncentrēties uz mīlestību nekā uz domām un apziņu.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

Gaidīšana rada atkarību. Atkarība, savukārt, rada agresiju. Daudzi vecāki visiem spēkiem cenšas palielināt bērna atkarību no sevis, lai ar viņiem būtu vieglāk manipulēt, t.i., "audzināt". Un pēc tam brīnās - kāpēc bērni viņus neieredz vai negrib ar viņiem kontaktēties.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 8")

Gan sevi, gan bērnus mēs visbiežāk audzinām nepareizi - vai nu izpildām visas vēlēšanās, vai arī mēģinām jebkuru vēlmi iegrožot. Pareiza audzināšana ietver sevī palīdzību bērnam sajust Dievišķo mīlestību, no kuras rodas visas vēlmes. Palīdzēt arī vēlmju attīstīšanā, pastāvīgi uzsverot to otršķirīgumu un periodiski tās ierobežojot.
Ja mīlestību varētu salīdzināt ar jātnieku, tad vēlme būtu kā zirgs. Jātniekam vajag sēdēt uz zirga un vadīt to. Ja zirgs mēģinās uzsēsties uz jātnieka vai arī, pārkodis iemauktus, aizjoņos, nekas labs no tā nesanāks.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 7")

Pieņemsim, Jums vajag, lai bērns saklātu gultu. Var bērnu piespiest, kliegt uz viņu, sodīt, ja saklāt aizmirsis. Bet var vienkārši palīdzēt izveidot pieradumu. Un pēc tam ne jau Jūs vadīsiet bērnu, bet pieradums. T.i., ja Jūs palīdzēsiet bērnam izstrādāt pareizu pieradumu sistēmu, sākumā Jūs iztērēsiet daudz spēku, toties pēc tam simtiem reižu vairāk iegūsiet.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

Iedomāsimies situāciju - tu savas prombūtnes laikā liec bērnam izdarīt kādu darbiņu, bet viņš to neizdara. Tu dusmojies vai nu uz bērnu (par to, ka viņš nav izdarījis, un vēl varbūt melo, taisnojoties, kāpēc nav izdarījis) vai uz sevi (par to, ka tik slinku bērnu esi izaudzinājis). Bet dusmas situāciju ne par gramu nemaina, - arī nākamreiz analogā situācijā bērns darbu neizdara.
Ko darīt? Vispirms jātiek skaidrībā, kāpēc bērns darbu neizdarīja. Tāpēc, ka viņš to vēl nemāk un tāpēc baidās darīt. Jebkurš jauns darbiņš prasa atdot lielu daudzumu enerģijas, bet intuitīvi jebkurš cilvēks cenšas izvairīties no pārpūles.
Tāpēc sākt vajag ar to, ka bērnam darbiņu iemāca. Vispirms ar sīkiem paskaidrojumiem detalizēti parāda, kā to jādara. Tad nosēžas bērnam blakus un vēro, kā to pašu paveic bērns. Turklāt nevis vienu reizi, bet atkal un atkal, un atkal, varbūt pat 10 reizes pēc kārtas.
Sākumā bērns padarīs darbiņu aiz bailēm no soda, tad - lai viņam nelasītu morāli, pēc tam tāpēc, ka tā ir kļuvusi pierasta darbība, bet beigu beigās tāpēc, ka viņam patīk redzēt, ka darbiņš labi paveikts. Ja darbs patīk, tad arī enerģija ne vien pietiek, bet pat paliek pāri.
Nākamreiz, kad dosies prom, palūdz bērnam izdarīt to pašu darbiņu, un bērns to paveiks, turklāt ātri, jo šis darbiņš viņam būs kļuvis jau par paradumu. Bet mūs vada paradumi.
Tādējādi audzināšana pēc būtības ir pareizu paradumu veidošana.

(Saviem vārdiem pārstāstīts no S.Lazareva grāmatas "Nākotnes cilvēks. Pirmais solis nākotnē")

- Ko man darīt, kad viņa mani izved no pacietības?
- Lūdzaties, saglabājiet mīlestību, piedodiet. Kad viņa jau šauj pār strīpu, drīkst apturēt, bet pirmajam impulsam tik un tā jābūt mīlestībai un tikai tad stingrai rīcībai. Sakiet viņai - es tevi mīlu, bet būšu spiesta tevi sodīt un ierobežot.
- Starp citu, kāpēc viņa man melo?
- Tādā veidā viņa ar Jums manipulē. Kad cilvēks ir pārlieku pieķēries vēlmēm, viņam jāpanāk jebkuras no tām piepildījums. Tam nepieciešamas apkārtējos sev pakļaut. Cilvēks, kas tic Jūsu meliem, ir no Jums atkarīgs. Tāpēc vai nu ar histērijām, vai ar spēku, t.i., nepārtrauktiem mēģinājumiem, vai arī ar meliem viņa cenšas ar citiem cilvēkiem manipulēt, tādējādi pakļaudama tos savām vēlmēm.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 8")

J: Bērnu skolā ķircina un apvaino, kā viņam šādās situācijās pareizi uzvesties?
A: Pirmām kārtām pareizi jāuzvedas viņa mātei. Bērniem intuīcija ir daudz lielāka mekā pieaugušajiem. Uz zemapziņas agresiju viņi reaģē daudz ātrāk un nežēlīgāk. Zēns, lai arī ārēji pavisam mierīgs, savus vienaudžus var ienīst zemapziņā. Vai arī ienīst un noniecināt pats sevi, par to nemaz nenojauzdams.
Kā vienā, tā otrā gadījumā viņš sev pievilks ārējo agresiju, t.i., kļūs par savu vienaudžu pazemojumu upuri.
Tāpēc pirmāmkārtām vajag mācīt labsirdību, nevis atriebību un nosodījumu. Bērns uzmanīgi ieklausās vecāku emocijās un kopē tās. Ja vecāki māca pirmāmkārtām labsirdību, tikai tad aizstāvību, neuzpūš ziloni no bērna problēmām ar vienaudžiem, tad situācija pakāpeniski uzlabojas. Lai arī bērns no vecākiem pastāvīgi aizgūst emociju atveidojumu, taču tās ir tikai virspusējās emocijas. Dziļākā reakcija uz apkārtējiem notikumiem izveidojas gados pirms bērna dzimšanas.
Ja māte pastāvīgi uzturējusi pārākuma sajūtu pār vīru vai citiem ļaudīm, ja pirms bērna ieņemšanas vai grūtniecības laikā ilgi nosodījusi, apvainojusies vai izjutusi grūtsirdību, skumjas, nevēlēšanos dzīvot, tad ar pārliecību var apgalvot, ka viņas bērnam saskarsmē ar vienaudžiem būs problēmas.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 8")

J: Es gribēju redzēt dēlu labāku, gudrāku un skaistāku. Un jo vairāk gribēju, jo nervozāks un ļaunāks viņš kļuva.
A: Jūs dzīvojāt no ideāliem, t.i., nākotnes vārdā, tātad bija pastāvīga neapmierinātība ar tagadni. Jo spēcīgāk Jūs pieķērāties dēla ideāliem, jo ātrāk šie ideāli viņā sabruka.
Katrā no mums ir Dievs, un cik daudz mēs spējam saskatīt Dievišķo un mācām sevi redzēt to arvien vairāk, tik daudz mēs saprotam, ka mūsu bērns ir brīnišķīgs pašreiz, šajā momentā, šajā sekundē, un jo vairāk mūsos mīlestības, jo skaistāks kļūst mūsu bērns. Skaistums rodas no mīlestības, ne no ideāliem.

(Karmas diagnostika 5; 149.lpp.)
Daudzi vecāki pārdzīvo, ka viņu bērni sāk vēlu runāt, neskatoties uz apķērību un augsto jutību. Bet patiesībā apziņas bremzēšana bērnam nāk tikai par labu, ļaujot viņam vairāk koncentrēties uz mīlestību un pasaules izzināšanu ar sajūtu palīdzību.
Es kaut kā uzreiz sapratu vienkāršu patiesību: no bērniem nekad neko nedrīkst prasīt, viņiem var tikai palīdzēt. Viņiem vajag palīdzēt izstrādāt pareizu attieksmi pret pasauli, palīdzēt katru dienu lūgties, palīdzēt pret sevi un citiem izturēties labestīgi. Cilvēciskā loģika pieprasa, Dievišķā - palīdz.
Pret bērnu mums jāizturas kā pret Dievišķu radījumu. Jebkuras dusmas un neapmierinātība pret bērnu ir rādītājs mūsu pašu nepareizajai attieksmei pret pasauli. Mēs audzinām ar mīlestību un palīdzību, nevis ar pavēlēm un prasībām.
Un atkal pedagoģija sākas ar pedagoga un vecāka pašaudzināšanu.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

J: Vīrs mani pameta vienu ar maziem bērniem. Tagad bērni ir izauguši un saka, ka viņiem esot atņemta bērnība, nosoda tēvu. Ko man viņiem teikt?
A: Jūsu bērniem atkarība no mīļotā cilvēka, ideāliem un attiecībām daudzkārt pārsniedza bīstamo līmeni. Glābt viņus varēja tikai caur attiecību un ideālu pazemošanu. Ja viņiem nebūtu atņemta bērnība, būtu atņemta dzīve. Kad viņi to sapratīs, es domāju, viņi tēvam piedos.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

J: Nesen pa TV tika atklāta statistika par no bērnunamiem iznākušajiem. Apmēram 50% - bomži, ~30% cietumos, 18% pašnāvnieki un tikai 2% ir normālas ģimenes un normāls dzīvesveids. Pēc visa spriežot, šī statistika nav atkarīga no tā, kādas summas tikušas atvēlētas bērnunamu bērnu audzināšanai. Ar ko tas var būt saistīts? Un vispār, kāda ir pamesto vai bez vecākiem palikušo bērnu karma?
A: Par bērnunamiem. Neviens no bērniem tur nenokļūst nejauši. Galvenajam uzdevumam būtu jābūt palīdzēt bērna dvēselei, bet visa labdarība parasti aprobežojas ar naudas nodošanu, kas turklāt tiek izvazāta, kā arī ar lozungiem, kas sludina rūpes par bērniem. Bērnunamos man šķiet nepieciešama reliģioza audzināšana no vienas puses un stingrs dzīves režīms kā klosterī vai kazarmās - no otras puses.
/Pilnu atbildi lasiet grāmatā, tulk. piez./

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 8")

Starp citu, kāpēc bērnunamos ir šausmīga statistika. Tikai 2% paliek normāli, pārējie bomži, noziedznieki, pašnāvnieki, cilvēki bez ģimenes. Tāpēc, ka bērnībā bērns identificē sevi ar apkārtējiem, ja viņam nav ar ko identificēties, tad dvēselē noris sabrukums. Ja baznīca uzņemtos aizgādniecību, bērnunamos esošo bērnu audzināšanu, tad 2% vietā varētu būt 98%. Bērns, kuram nav vecāku, pirmām kārtām jāaudzina reliģiozā plāksnē, tad viņš kopēs sevi no Dievišķajiem modeļiem, un tas viņam palīdzēs pārvarēt to negatīvu, ko viņš ieguvis no cilvēkiem.

(No Sergeja Lazareva 10.01.2001. atbildēm serverī www.lazarev.ru)

Noziegums

J: Meita, 17 gadu. Zog no mājām lielas naudas summas. Nekādi mēri nepalīdz (pat nenožēlo). Palīdziet!
A: Pieņemšanās bieži esmu ievērojis - māte jaunībā neveiksmīga likteņa dēļ nav gribējusi dzīvot, bet dēls tagad sēž cietumā. Viņa nespēja pieņemt likteņa pazemojumus un saglabāt mīlestību uz Dievu. Viņas grūtsirdība un nevēlēšanās dzīvot bērnam deva milzu atkarību no t.s. laimīga likteņa. Un viņš iekšēji jau ir gatavs nosist jebkuru, kas uzdrošināsies traucēt viņa labklājību. Vēlmi nomirt pašam viņš pārvērš vēlmē nogalināt citus. Un viņš ir nolemts. Viņam nevar būt laimīgs liktenis, tādējādi cietums glābj viņa dzīvību. Un skatoties uz viņu, visiem ir "ak un vai!". - "Māte taču tik labs un kārtīgs cilvēks, un par ko Dievs viņu tā soda? Gan dzīve viņai neizdevusies, gan dēls gatavais noziedznieks".
Ikreiz, kad mēs atsakāmies no mīlestības naida, aizvainojumu un grūtsirdības labā, mēs savā dvēselē formējam noziedznieku, kas pēc tam mūsos vai mūsu pēcnācējos būs gatavs veikt jebkuru noziegumu naudas vai jebkādas labklājības vārdā.
Es ieteiktu vecākiem savu dzīvi it kā nodzīvot no jauna. Daudzkārtīgi iziet cauri visiem likteņa sitieniem un naudas zaudējumiem, aizverot cilvēcisko loģiku, taisnīguma, atriebības un nosodījuma loģiku.
Mīlestība un absolūta jebkuras sāpīgas situācijas pieņemšana neatkarīgi no tā, vai tās būtu ķermeņa, gara vai dvēseles sāpes, saglabās tiekšanos pie Dieva un pie mīlestības. Jebkura sāpe ir kā atvadas no cilvēciskā.
Bet lai pakāptos uz otrā (Dievišķā) pakāpiena, mums jāatvadās no pirmā (cilvēciskā). Ciktāl vecāki tieksies pie Dieva dvēseles sāpju laikā, tiktāl viņu bērniem nebūs jācieš fiziskas sāpes.
Dvēseles ietilpība ir daudz lielāka par ķermeņa ietilpību. Tāpēc dvēseliskās ciešanas attīra ievērojami lielākā mērogā par fiziskām.
Negaidiet rezultātu momentā; tas gan būs vienmēr, ja vien Jūs esat devušies pie Dieva un sākuši mainīties. Bet ne tā, kā Jūs to būsiet ieplānojuši - tur, augšā, ir savi likumi un noteikumi.
/Pilnu atbildi lasīt grāmatā, tulk. piez./

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 8")

J: Ja māte jūt līdzi un pārdzīvo par savu bērnu, viņa varot uzņemt bērna slimību sevī. Bet Jūs apgalvojat, ka bērna problēmas jau tāpat pārmetas uz māti. Kas tad tur tik slikts - slimot un pārdzīvot par savu bērnu?
A: Ir divi veidi, kā palīdzēt saviem bērniem. Pirmais - smagi pārdzīvot un baidīties par katru bērna neveselības izpausmi. Pie pirmajām slimības pazīmēm dot viņam zāles. Tāds ceļš noved pie bērna veselības un rakstura samaitāšanās.
Otrs ceļš - censties bērna veselību stiprināt ar tautas līdzekļiem. Ļaut viņam pēc iespējas vairāk kustēties, peldēties ūdenī, staigāt, atrasties dabā, pareizi audzināt, censties, lai organisms pats iemācītos cīnīties ar savārgumu. Kad bērnam uzpeld zemapziņas agresijas slānis un viņš sāk slimot, vecāku lūgšanas, viņu darbs pašiem ar sevi nereti ir efektīvāks par jebkurām zālēm, kaut arī zāļu nozīmi neviens nenoliedz. Slimība mums liek kļūt labestīgākiem, piespiež mainīties. Ja māte bērnu māca lūgties, kad viņam sāp un viņš slimo, skaidrojot, ka ķermenis slimo, ja dvēsele piesārņojusies, tad turpmākās līdzīgās situācijās viņa gatavība mainīties būs lielāka. Kad māte ļoti pārdzīvo, baidās par savu bērnu, viņa uzņem sevī ne jau iekšējos, karmiskos "netīrumus", bet ārējos, virspusējos. Bērnam uzlabojas ārēji redzamais stāvoklis, bet samazinās gatavība mainīties iekšēji. Tāds bērns var izaugt par egoistu ar sliktu veselību.
Kad es baidos par savu bērnu, pirmkārt es baidos par viņa likteni. Ja tas notiek pastāvīgi, tad tas sāk kā bērna liktenim, tā viņam pašam kaitēt. Kaitniecību labāk pārvērst radīšanā. Tos spēkus, kas tiek tērēti bailēm, labāk izmantot lūgšanām.
Var lūgties arī saviem vārdiem par to, lai bērns saglabātu mīlestību uz Dievu, lai cik labi vai slikti viņam arī neietu. Lai nekāda cilvēciskā laime nenomāktu viņa mīlestību uz Dievu, lai nekādas nepatikšanas, slimības un nelaimes nespētu mazināt mīlestību uz Dievu, lai bērns visā redzētu un mīlētu Dievu, visā notiekošajā justu Dievišķo gribu, lai nemeklētu vainīgos un iekšēji pieņemtu pasauli un cilvēkus tādus, kādi viņi ir.
/Pilnu atbildi lasiet grāmatā, tulk. piez./

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

J: Kā datori ietekmē bērnu veselību?
A: Pie manis pienāca mans 12gadīgais dēls un parādīja savas rokas. Pirkstu spilventiņos bija sākusi lobīties āda.
Pēc nedēļas viņš atkal parādīja savas rokas. Āda bija sākusi lobīties līdz pat kaulam.
Rokas saistītas ar spējām. Spējas, intelekts, laimīgs liktenis - ja tas viss kopā sācis nozīmēt pārāk daudz, tā ir t.s. "lepnība". Kas būtu varējis dēlam tā likt pieķerties spējām, intelektam un liktenim, es nespēju saprast.
Pagāja vēl viena nedēļa, un kad es paskatījos uz dēla rokām, ne pa jokam satraucos. Pirkstu spilventiņi bija koši sarkani. No tiem plaiksnāja nost ādas atliekas. Es skatījos un neko nesapratu. Spējas, intelekts, laimīgs liktenis. Pieķeršanās vairākas reizes pārsniedza kritisko līmeni. Beidzot man pieleca. Puika katru dienu kā tāds fanātiķis skrēja uz spēļu automātiem, kas atradās vairāk nekā kilometru lielā attālumā. Ja nebija naudas, tāpat skrēja un skatījās, kā spēlē citi bērni. Es paskatījos, kā uz viņu iedarbojas kompjūterspēļu spēlēšana.
Viss sakrita. Spēja orientācija uz spējām, intelektu, laimīgu likteni. Ja tā turpināsies, tad viņam sāks samazināties spējas un intelekts, sāksies nepatikšanas un neveiksmes.
- Vai tu nevarētu paskatīt, kuras ir pašas bīstamākās datorspēles?
- Labprāt, - es piekritu. - Tātad tā - pati bīstamākā spēle - citu piekaušana. Tur tu visus sakauj, tu esi visspējīgākais un veiksmīgākais. Tā ir dzīve, kurā visi tev padodas.
- Bet kur skrien uz izdzīvošanu? - viņš jautāja.
- Tur arī ir paaugstināta orientācija uz laimīgu likteni.
- Un stratēģiskās spēles?
- Labāk. Bet orientācija uz intelektu paaugstināta.
(..)
Es sāku skaitļot, cik bieži bērns drīkstētu spēlēt datorspēles. Izrādās, ka vislabākais variants - tikai vienu dienu nedēļā. Televizors, maksimums, tikai trīs dienas nedēļā.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

J: Kāpēc bērni bieži grauž nagus?
A: Rokas saistītas ar spējām. Ja cilvēkam ir augsts spēju un intelekta līmenis, turklāt strauji palielinās atkarība no tā, tad rokas var tikt traumētas, uz tām var parādīties ekzēma utml.
Starp citu, arī ar zaķa lūpu bērniem tiek bloķēta paaugstināta atkarība no spējām un intelekta. Ja vecāku tikumu un spēju līmenis ir augsts, bet viņi nav spējuši ar to tikt galā, tad bērniem var būt ne tikai slimības un neveiksmīgs liktenis, bet arī problēmas ar rokām. Un kad bērns grauž nagus, viņš intuitīvi mēģina sevi sabalansēt, vienlaicīgi pazemojot gan rokas, gan spējas un tādējādi samazinot pieķeršanos spējām.
Attiecīgi vecākiem nepieciešams domās pareizi vēlreiz iziet cauri visām nepatikšanām un pazemojumiem, īpaši, kas notikuši laikā līdz ieņemšanai un bērna grūtniecības periodā.
Vēl viens svarīgs moments.
Pats spēcīgākais kontakts ar pēcnācējiem noris pavasara sākumā - no februāra vidus līdz aprīļa vidum. Šajā laikā iespējas mainīties pašam, kā arī caur sevi palīdzēt bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem, ir pietiekami lielas. Tāda tendence raksturīga arī laikam no novembra vidus līdz decembra vidum. Ja bērns grauž nagus, bet Jūs viņam skaidrojat, ka dzīvē pats galvenais ir sasniegt augstu stāvokli sabiedrībā, attīstīt spējas un būt gudrākam par citiem, tad ar to Jūs viņam varat sagandēt gan dzīvi, gan veselību. Vajag pēc iespējas biežāk atgādināt, ka tas viss ir otršķirīgs, ka tas nav dzīvē pats galvenais. Cik lielā mērā spējas un panākumi pārstās kļūt par galveno mērķi dzīvē, tik lielā mērā viņam būs ļauts visu to sasniegt.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

J: Atbildiet, lūdzu, ar ko saistīts fakts, kad bērns sēž mājās - neslimo, kā aiziet uz dārziņu, tā slimo bez mitas. Jo taču, ja negatīvs nāktu no vecākiem, tad bērns slimotu arī mājās vai gūtu kādas traumas, kāpēc slimot sāk tieši kolektīvā.
A: Mājās viss ir iepriekš paredzams. Ir stabila silta atmosfēra. Bērns, kas pieķēries attiecībām, dabū visu, ko vēlas. Bērns, kas nemāk tikt galā ar traumējošām situācijām, mājās jūtas komfortabli. Bērnudārzā situācija bērnam nepakļaujas. Notiek attiecību "pārpurināšana" (t.i., ir situācijas, kurās attiecības ar citiem nav tādas, kādas bērns vēlētos), un bērns sāk slimot. Tas nozīmē, ka bērna vecākiem piemīt negatīvs. Tā ir neprasme dzīvot kolektīvā, nespēja pieņemt pazemojumus, neatbilstību savām vēlmēm, savai gribai. Bērnudārzs ir cilvēka nākošās dzīves modelis. Iespējams, ka vecāki mājās viņam rada pārāk komfortus apstākļus, un viņš nespēj pieņemt destabilizāciju. Bērnam ir jānorūdās. No vienas puses mīlestība, no otras puses - pārbaudījumi. Atbrīvojat no pārbaudījumiem, grūtībām? Sākumā mājās viņam būs labi, bet kad viņš pieaugs, viņš uzspļaus mājai un vecākiem, tāpēc, ka tie viņu būs pazudinājuši. Padomājiet par to!

(No Sergeja Lazareva 5.04.2001. atbilžu turpinājumiem serverī www.lazarev.ru)

J: Kāpēc bērns smagi slimo jau no zīdaiņa vecuma? Līdz 5 gadu vecumam jau 7 reizes bijis plaušu karsonis. Jūsu grāmatās ir rakstīts, ka bērni esot vairāk vai mazāk aizsargāti.
A: Plaušu karsonis, tas ir aizvainojums attiecībā uz tuviniekiem, tā ir reizē greizsirdība un augstprātība. Ja bērns slimo jau no bērnības, tātad nāk spēcīgs negatīvs, gan pa vecāku līniju, gan no iepriekšējām dzīvēm. Kāpēc bērns līdz dzimumnobriešanai ir aizsargāts, tāpēc ka viņš neidentificējas ar sevi personīgi, bet gan ar sevi kopā ar vecākiem, tāpēc, kad bērnam sākas dzimumnobriešanas periods, viņa nepareizā rīcība "sit" viņam daudz spēcīgāk nekā iepriekš. Bet ja viņš nes spēcīgu negatīvu jau no iepriekšējām dzīvēm, vai arī šis negatīvs nāk no vecākiem, tad ir slikti, tad viņš var slimot jau no bērnības. Plaušas nozīmē aizvainojumu uz tuviniekiem, vecākiem nāksies pie tā piestrādāt (t.i., lai tā nebūtu).

(No Sergeja Lazareva 10.01.2001. atbildēm serverī www.lazarev.ru)

J: No bērnības netieku galā ar paradumu kodīt lūpas. Ar ko tas varētu būt saistīts?
A: Mutes rajons ir tēma par vēlmēm. Bērniem raksturīgs stomatīts, problēmas ar zobiem, lūpu kodīšana utml. liecina par slēptu greizsirdību un aizvainojamību.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 8")

J: Man ir trīs bērni, un visiem nervu darbības traucējumi. Es esmu izmisumā. Dodiet padomu, kā situāciju varētu ietekmēt?
A: Jūs droši vien manas grāmatas esat lasījusi.
Zemapziņas agresija pret vīriešiem Jums ir minimāla, arī raksturā esat pietiekami labsirdīga. Bet agresija attiecībā pret sevi ir milzīga. Kad Jūs ārstēja ar pazemojumiem attiecībās, ideālos un cilvēciskajā mīlestībā, Jūs dvēselē pārāk ilgi apspiedāt mīlestības jūtas. Ikšēji Jūs esat ļoti greizsirdīgs cilvēks. Taču, ja Jūs ārstē ar neuzticību, strīdiem un apvainojumiem, Jums šī greizsirdība izpaužas kā nevēlēšanās dzīvot un novēršanās no mīlestības. Īpaši daudz tā visa bija periodā pirms ieņemšanas un grūtniecības laikā, tāpēc bērnos negatīvā programma ir visai spēcīga. Un tas izsauc nervu darbības traucējumus.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

Lai nesaslimtu, cilvēku potē. Vai tas viņa dvēselei nenodara ļaunu un vai tāpēc nenotiek pārlieka pieķeršanās dzīvei?

- Dabai ir savi attīstības mehānismi, cilvēkiem savi mehānismi, lai adaptētos. Pote ir slimības modelēšana un tā palīdz cilvēkam pārvarēt atkarību. Slimība atbrīvo cilvēku, pote arī atbrīvo, tikai tādās dozās, kas nav dzīvībai bīstamas. Tāpat kā tāpēc, lai ilgi badotos, cilvēks sākumā pabadojas tikai 1 vai 3 dienas, lai organisms pierastu pie šāda stāvokļa. Tāpēc manā skatījumā, un arī diagnostika to rāda, potes nekādu ļaunumu nenodara.

(No Sergeja Lazareva 9.12.2000. atbildēm serverī www.lazarev.ru)

Augsta temperatūra bērniem, kā likums, nozīmē nelabvēlīgu situāciju ar viņu nākamiem bērniem. Temperatūra var paaugstināties bez redzama iemesla un turēties pietiekami ilgi, var arī būt kādas slimības sastāvdaļa.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

J: Mūsu dzimtā senči vienmēr bijuši ar gaiši vai tumši brūniem matiem, bet mana mazmeita piedzima pavisam ruda (pat skropstas). Joku šai sakarā bijis daudz: gan par kaimiņu, par ģimenes draugu, pastnieku utt. Bet zaļo acu dēļ viņu mēdz saukt pat par "raganiņu". Bet ja nopietni, viņai šobrīd ir pusotra gada, bet matu krāsa praktiski nav mainījusies. Vai tas kaut ko nozīmē?
A: Rudi mati bērniem kā likums bloķē vēlmes. Zaļas acis, jādomā, arī saistītas ar paaugstinātu koncentrāciju uz vēlmēm. Tēma pazīstama, kā ar to strādāt, rakstīts manās grāmatās.

(No Sergeja Lazareva 16.02.2001. atbildēm serverī www.lazarev.ru)

• Kāda sieviete ieradās pie manis uz pieņemšanu sakarā ar savas meitas problēmām. Pēc mēneša viņa ar sašutumu stāstīja savai draudzenei: Es šomēnes tā lūdzos, ka manai meitai pa šo laiku jau svētai vajadzēja palikt. Bet rezultātu ta nekādu!
• Četrus mēnešus atpakaļ pie manis uz pieņemšanu ieradās jauna sieviete. Viņas bērnam bija uzstādīta diagnoze autisms. Gribējās viņai godīgi pateikt, ka šī slimība ir neizārstējama, ka diezin vai varēšu viņai palīdzēt. Cerēt varēja tikai uz nelieliem uzlabojumiem. Pēc tam padomāju - kamdēļ man to teikt? Tas traucēs tiklab man, kā viņai. Kad tiecies pie Dieva, jebkuru šķērsli iespējams pārvarēt.
  Nesen viņa atkal ieradās pie manis uz pieņemšanu.
  - Es Jums izstāstīšu visu, kas ar mani notika, - viņa teica. - Parasti pēc Jūsu vizītēm cilvēka dvēselē iestājas laimes un lidojuma sajūta. Es aizgāju gluži "zaļa", šausmīgā stāvoklī, tas turpinājās pietiekami ilgi. Centos lūgties, bet dvēselē nejutu tam nekādu atbalsi. Veselu mēnesi es truli un monotoni skaitīju lūgšanas, kā arī Jūs man teicāt. Galvenais, saglabāt mīlestību uz Dievu, lai arī kas nenotiktu. Nekad, nevienu nevainot. Mācīties visā saredzēt Dievišķo gribu. Iemācīties nenogalināt mīlestību, sabrūkot cilvēciskajām vērtībām, iemācīties saglabāt mīlestību, arī zaudējot pašu dārgāko. Iemācīties dzīvot ar mīlestību. Es lūdzos, bet izmaiņu nebija nekādu. Un ziniet, kad tās parādījās? Kad es pilnībā samierinājos ar to, ka mans bērns ir un būs autists un turpināju lūgties nu jau vairs ne uz ko necerot un ne ar ko nerēķinoties. Un bērns sāka mainīties. Pēc diviem mēnešiem es aizgāju pie ārsta un diagnozi "autisms" bērnam atcēla. Pagāja vēl 2 mēneši. Ārsts apskatīja bērniņu un teica, ka nekādu pazīmju palēninātai attīstībai viņš neredzot, t.i., bērns ir pilnīgi vesels.

Tātad es vēlreiz vēršos pie lasītājiem. Mēs lūdzamies ne jau tāpēc, lai dabūtu vairāk naudas, veselības un laimes. Mēs lūdzamies, lai atbrīvotos un pārstātu būt atkarīgi no cilvēciskās laimes, t.i., mēs lūdzamies tamdēļ, lai kļūtu patiesi laimīgi.

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

Komentāri:
Kate, 2009-11-17, 22:25 :   Ļoti interesanti. Vairāk šādus rakstus ,lai vairāk cilvēku saprastu kā būvētas lietas ,kas mums notiek apkārt! Paldies !
inga, 2009-12-10, 06:23 :   Paldies par izsmeļošo materiālu.
Sandra, 2009-12-15, 19:36 :   Ļoti interesanti. Es tikai šaubos par to matu un acu krāsu.
Sol, 2011-05-18, 14:55 :   Pateicība par tulkošanai veltīto enerģiju! Krieviski tik pat kā nelasu, bet Lazareva gramata latviski izdota tikai viena.Paldies!