Naktī 1x Juliata un 1x Dzintars pamodās un nāca slapjām biksēm uz tualeti; laikam būs mazliet apaukstējušies neraksturīgi pavēsākā dienā sēžot šortos smiltīs. Parasti arī Juliata nakti izguļ sausā (līdz tam tikai 1x bija bijusi slapja gulta, kopš kādu mēnesi guļ bez pampera).
No rīta 8:00 ceļos, uz galda bērniem salieku brokastis - ķiršus, banānu, maizi ar sieru un desu.
Pirms promiešanas uz darbu modinu bērnus, lai atvadītos (bērni to obligāti pieprasa, citādi jandāliņš mājās ir tad, kad bērni pamostas neatvadījušies). Juliata vēl pagūst aiziet uz poda, atstāju mājās viņu pliku dibenu, lai pēcāk viņai nav problēmu pagūt uz poda vienai pašai.
Dzintars ir jūtami neizgulējies un laikam arī citādi nejūtas optimāli, jo sākas neraksturīgi niķi. Pēkšņi izdomā, ka brokastīs gribēs putru, bet man jau jāiet pa durvīm. Nepiekāpjos, bet niķis negrib beigties (kaut solu uztaisīt pēc darba, t.i., pusdienās vai kā citādi novērst domas citā virzienā) kā vecajos laikos, kad regulāri tādās situācijās nācās lietot homeopātisko chamomillu 30. Nu jau vairākus mēnešus tā nav lietota, bet šai rītā neredzu citu izeju, jo bērns nav nomierināms, bet man jāiet (vīrs guļ). Iedodu graudiņus (ar mazu pastīvēšanos, kas raksturīga niķu lēkmēm) un pāris sekundēs bērns nomainīts. Smaida un māj man atā. Varu mierīgi doties uz darbu, ārā pie loga atvadoties no bērniem.
Pēc darba esmu mājās ap 13:45. Māja ir kārtībā, ko var īsumā nosaukt "tīrās šausmas" - nu, kā fotogrāfijā pa labi. Garie rotaļu dēļi izmētāti pa grīdu pamīšus ar citām mantām. Aizkarā iesprausta "stūre". Bērni dzīvespriecīgi. Prasa ēst, paēdam.
Pēc laiciņa Juliata sāk miegoties, lien man klēpī. Sēžu pie datora un Juliata man klēpī aizmieg ap 15:00. Nolieku gultā. Dzintars grib ar mani likt puzli, ko es apsolu pēc tam, kad būs ļāvis uzrakstīt svarīgu vēstuli uz datora. Dzintars viens vairs spēlēties negrib, lien gultā pie Juliatas, dīda, baksta viņu līdz Juliata uzmostas un vairs nevar aizmigt. Tas ir ap 16:00.
Vēlāk klēpī viņa arī it kā riktējas uz gulēšanu, bet tā kā jau būtu jātaisās iet ārā, tad tomēr ierosinu iet paēst, un tas tiek akceptēts. Bērni skrien uz virtuvi.
Pēc ēšanas eju laistīt pie balkona augošās gladiolas pl.~16:50. Tas notiek tā - bērni no balkona man padod pudeles ar ūdeni, un es, būdama ārā, aplaistu. Kad padarīts, bērni sparīgi māj man atā, un es dodos uz māju. Mājās, pēc puķu laistīšanas verot ārdurvis, mani allaž sagaida zvaniņu koris - bērni skandina koridorī esošos zvaniņus un sēž koridorī uz grīdas.
Taisāmies iet ārā, ģērbjamies, ejam uz tualeti, krāmēju somu ar līdzņemamām mantām, ēdamo, rezerves drēbēm.
~17:30 esam netālā mājas pagalmā, uz kuru izvēlējies iet Dzintars. Tur ir salauztas "rāpjamās" trepes, uz kurām rezultātā var šūpoties, un tas tiek darīts ļoti ilgi. Uz brīdi klāt piesēžas divas pagalma meitenes, kuras grib noskaidrot, vai mani bērni ir puikas vai meitenes. Kad pasaku, kurš puika, kura meitene, abas kaimiņienes reizē saka, ka domājušas, ka ir otrādi.
Vēl bērni šļūc no slidkalniņa, rāpjas pa citu salauztu konstrukciju, kas tiek nosaukta par vilcienu ar sarežģītu lokomotīvi, kurā Juliatai tiek ļauts tikai drusku pasēdēt (jo pārāk sarežģīta esot).
Ar lielām grūtībām bērni tiek pierunāti doties tālāk uz smiltiņām, bet pa ceļam ir otrs pagalms, kurā atkal tiek šļūkts. Dzintars grib uztaisīt slotu, par kuras tapšanu kādreiz stāstīju. Bērni lasa zarus un garus augus (nopļautās zāles), saliekam kopā, sasienam ar zālēm - slota gatava, ar kuru tiek arī slaucīta zeme.
Beidzot dodamies uz smilšu kalnu. Uzrāpjamies. Es iekārtojos saulītē un pabeidzu lasītu no rīta iesākto avīzi. Bērni kaut kur pa smiltīm spēlējas. Juliata dabū atļauju nomēģināt oranžākos pīlādžus un secina "garšīgi!" Pacienā arī Dzintaru, kurš ir citādās domās;) un taisa man ēdienu no pīlādžu un smilšu maisījuma. Juliata cienājas ar pīlādžiem un rūpīgi aplaista visus tuvākā apkārtnē esošos augus un kokus ar smiltīm (pilnīgi žēl, ka ūdens nav līdzi).
Kad avīze izlasīta, Dzintars pieprasa, lai izroku bedri. Aizraujos. Izroku bedri, kurā var ierāpties abi bērni, Juliata līdz kaklam. Bērni sajūsmā.
Pie kalna lejā apskatām ābeli, kurai, šķiet, vairāk nekā puse zaļo ābolu pa zemi. Atļauju bērniem pagaršot, izrādās - garšo, nu tad lai ēd.
Atpakaļceļā skolas pagalmā pašļūc, skatās pa caurumiem. Juliata pačurā.
Mājās 20:35, drusku nokavēju filmas sākumu. Kamēr es 1h filmu, bērni pie datora multfilmas.
Pēc tam paēdam, nomazgājamies (arī zobus) un Dzintars grib puzli likt. Lieku vispirms sakārtot grīdu. Kopīgi to arī izdarām, Dzintars ar kravas mašīnu aizved visus baļķus, Juliata palīdz salikt traukā mazos gabaliņus (pogas, lego, rotaļu uzgrieznīšus), es krauju kastē lelles.
Kad grīda puslīdz novākta, liekam visi 3 puzli (no 104 gab.). Juliata liek tīģeri un pēc tam palīdz arī citus gabaliņus ielikt. Saliekam, trūkst 3,5 puzles gabaliņi.
Novācam puzli. Kamēr es piekārtoju virtuvi, nomazgāju traukus, Dzintars Juliatai stāsta, kas redzams grāmatiņā "Ezis un brīnumnūjiņa", tad lieku bērnus gultā (~22:30), Juliata jau tāda miegaina bija agrāk (pusdienlaiks pusgulēts). Nodzēšam lielo gaismu, pie gultas gaismas aiz gultas aizkariņiem (lai bērniem tumšāks) izlasu "Ezis un brīnumnūjiņa" un vēl vienu nelielu dzejoļu grāmatiņu. Juliata aizmieg ātri, Dzintars vēl nomodā. Es nodzēšu uguni (paliek naktsgaismiņa) un vēl pastāstu uz vietas domātu pasaku par lāčiem, kas ir tāds kā lāču ikdienas dzīves atreferējums.
Pasaka tā nekā īpaši nebeidzas, bet es vairs nezinu, ko stāstīt, dodu bērniem buču un atvados. Dzintars neprotestē, laikam jau ir gana samiegojies; drīz aizmidzis (~23:30).
Es pati jau 23:45 (neticami agri!) esmu gultā un tūlīt aizmiegu.
