Šis tas par meitiņu.
- Šajā mēnesī visvairāk progresē meitiņas runāšana, tāpēc par to izveidoju atsevišķu sadaļu.
- Šis laiks diemžēl raksturojas arī ar gandrīz nepārtrauktu slimošanu - te iesnas, klepus, te vēdervīruss ar traku vemšanu un caureju, te uzlec temperatūra. Rezultātā meitiņa nokrītas svarā:(. Vēl arī mokāmies ar alerģiskiem izsitumiem, galvenokārt uz dibena, līdz pat jēlumiem un plaisām līdz asinīm. Nesaprotu, ko dot ēst, ko ne. Dodu gandrīz tikai pupu. Jo vairāk dienās, kad meitiņa slima - viņa pati neko citu neatzīst. Arī ārā izejam vairs ne katru dienu. Te laiks liekas slikts, te paši pārāk slikti un vāji jūtamies (gan bērni, gan vecāki).
- Beidzot meitiņa stabili staigā. Mēneša sākumā vēl ārstei demonstrēt savu prasmi negrib, bet mājās jau staigā braši, lielākoties neturoties, rāpošanu lieto arvien retāk. Sevišķi ātri staigāšana norit, ja tuvojas vietai, kur būs iespējams pieķerties. Ilgu laiku prot tupēt, dibenu uz grīdas nenoliekot.
- Iemācās pūst stabulīti, tā, ka skan, un svilpīti, tā ka skan un griežas priekšā esošās dzirnaviņas.
- Patīk badīties ar pierīti.
- Patīk stumt ķebļus pa visu māju. Patīk rāpties iekšā vannas krēsliņā (arī istabā). Patīk visur kur rāpties un līst, vietas šaurība nav pamats nelīšanai!
- Pie ēdamgalda sēžot, visu (šķīvi, krūzi utml.) grib griezt otrādi un mest lejā. Pirms lejā mešanas mēdz paskatīties uz mani un pagaidīt, nez ko teikšu.
- Ja kaut ko Juliatai atņem, bļauj tā, it kā roka būtu norauta.
- Šai mēnesī aktīvi sāk vaktēt mammu. Ja eju prom - raud, ja eju uz tualeti, ļoti grib līdzi. Kad nelaižu, stāv pie durvīm un raud. Tualete jau vispār ļoti kārojams objekts, pie pirmās iespējas mēģina turp iespraukties.
Pāris salīdzinājumi abiem bērniem -
Juliatai un viņas brālītim Dzintaram.
* Juliata, salīdzinot ar brāli, vairāk slimo - iesnas, klepus, kas Dzintaram nebija gandrīz nemaz.
* Juliata arī vairāk ēd pupu, mazāk dažāda cita paika, jo alerģija parādās tieši tuvojoties gadiņam, kad Dzintaram (kam alerģija sākās pirmajos mēnešos) jau viss bija pamazām normalizējies un sāka ēst arvien vairāk dažādus produktus.
* Meitiņa nesalīdzināmi vairāk runā. Dzintars izrunāja labi ja 2 sakarīgus vārdus, praktiski neko nemēģināja uzreiz atdarināt no tā, ko viņam teicu. Meitiņai pierakstīju pat 15 sakarīgus vārdus, neskaitot tos, ko pa reizei izteikusi, atdarinot manu runu.
* Juliata iet gana uzmanīgi, nekrīt tik bieži un nesit punus. Bet ja nokrīt, uzreiz raud, vai lai cik mierīgs kritiens būtu bijis. Dzintars gāja / skrēja, nedomājot par sekām, kritieni un puni vienā laidā. Bet kā nokrita, cēlās un gāja it kā nekas nebūtu bijis, raudāja tikai pie tiešām nopietniem sasitumiem, kas ļoti (nevis tikai drusciņ) sāpēja.
* Juliata staigā gan, bet tik stabili, kā Dzintars, kājās neturas. Dzintars šai laikā jau gāja un spārdīja bumbu (u.c. lietas) ar kājām, meitiņa vēl nav mēģinājusi. Dzintars tikpat stabili kājām staigāja un skrēja arī ārā, bet Juliata pagaidām staigā tikai mājās. ārā, ja nolikta uz zemes, tad tikai stāv un nekustas. Ja velk aiz rokas, tad knapi knapi kādu soli pasper.
* Dzintars pirms gada vecuma pat prata jau kāpt pa trepēm. Juliatai līdz tādiem sasniegumiem vēl jāgaida.
* Dzintaram, ejot kājām, ļoti patika dažādas mantas vilkt aiz striķīša līdzi. Kaut gan Juliata nu jau būtu spējīga to veikt, tomēr īpašu interesi par vilkšanu aiz striķīša neizrāda. Daudzkārt interesantāk mantu aiz striķīša kratīt - varbūt izdodas izkratīt kādu skaņu!
* Abiem bērniem patika ar rokām ņemties pa ēdienu un izmētāt to visapkārt.
|
Runa īsi pirms gadiņa.
Daži fakti.
12.mēneša 7.dienā brālis iespiež Juliatas pirkstiņu vannas istabas durvīs tā, ka mēs dabūnam pamatīgi pārbīties - puse pirksta sarkana pieplūdusi ar asinīm, locījuma vietā zili melna. Par laimi, viss drīz izrādās kārtībā, meitiņa arī nomierinās.
14.dienā 12h no pl.5:00 rītā līdz 17:00 visu izēsto (ēd tikai pupu) izvemj. Pēc tam (turpmākās pāris dienas) jūtas vārga, pa reizei vēl izvemjas, bet pamazām atkopjas bez slimnīcas.
23.dienā poliklīnika, kur noskaidrojas, ka 20 dienu laikā meitiņa nokritusies par 300g, pat garumā samazinājusies par 1cm (?). Tātad nepilnā gadiņā ir 7,4kg un 70cm.
24.dienā kāds ebrejs(?) iepirkšanās vietā pievērš uzmanību ratos sēdošai meitiņai, sakot, ka gudra meitene, pēc acīm varot redzēt. Mazliet kaprīza, bet gudra.
Vēl šai dienā izdekorējam bērnistabu - salīmējam visur kur suņu un arī citu dzīvu būtņu attēlus.
27.dienā dzimšanas dienas svinības ar vienu vecāku ciemiņpuisi un divām vienaudzēm ciemiņmeitenēm. Šķiet, visi bērni ir apmierināti un atrod sev nodarbošanos, arī pa bišķam savā starpā sadarbojas. Sk. dzimšanas dienas fotoreportāžu.
Divpadsmitā mēneša pēdējā diena
|