2.mēnesis
3.mēnesis
4.mēnesis
5.mēnesis
6.mēnesis
7.mēnesis
8.mēnesis
9.mēnesis
10.mēnesis
11.mēnesis
12.mēnesis
2.gadiņš
3.gads
4.gads
Dzintariņa 1.mēnesis
pēdējie papildinājumi 27.03.06.
<A style="text-decoration : none;color:#000000" href="kmp_1.htm"> <li>protam ēst no pudelītes un no pupa <li>protam gulēt, arī pie pupa, arī ēdot, arī braucošos ratiņos pastaigu laikā ārā <li>mēneša beigās protam nogulēt visu nakti savā gultiņā (neņemu pie sevis gultā, bet baroju turpat pie viņa gultiņas) <li>9.dienā sākam vērot apkārtni, sākam pievērst uzmanību spilgti dzeltenām drēbēm. <li>mēneša beigās sākam grozīt galviņu un rūpīgāk vērot apkārtni </a> <P align=center>  <A style="text-decoration : none;color:#000000" href="kmp_1.htm"><img src="kmp_t.gif" width=157 height=28 border=0></a>
dzeltens T-krekls mammai mugurā;
baltmelni strīpaina drēbīte;
dzeltens pārvalks ar zīmējumiem
vanniņā mazgājoties visu laiku bļaujam
ļoti daudz atgrūžam ēdienu
<A style="text-decoration : none;color:#000000" href="vp_1.htm"> <center><font size=+1 color="#545454">Dzīves 8.diena</font>; 29.maijs, trešdiena <br>(kurš gan tai laikā seko līdzi dienām?)</center> <br>Slimnīca. <br>Puikam rokā sistēma, pumpē iekšā antibiotikas vai glikozi, tā ka barošana naktī notika, uzmanoties, lai neizrauj, nesaloka vadiņu. <br>00:15-01:00 Ēda no labās krūts. Tad fiksi likos gulēt, stundiņu izdevās. <br>2:15-2:30 ēda no kreisās krūts, labo neņēma, jo tur diezgan tukšs bija. Atkal metos gulēt un nu jau 2 stundiņas pagulēju. <br>4:30 mazliet ēda no labās krūts, noņēma sistēmu. Beidzot tie vadi netraucēja! Pēc tam atkal gandrīz 2 stundas pagulēju. <br>6:30 pirms ēšanas nosvērāmies, līdz 6:45 ēda no kreisās krūts, būtu ēduši ilgāk, bet bija jāraksta un 7:00 jānodod atskaite par to, kad un cik ēsts iepriekšējā dienā. Puisis uz to brīdi sver 2750g. </a> <P align=center>  <A style="text-decoration : none;color:#000000" href="vp_1.htm"><img src="vpd_t.gif" width=216 height=29 border=0></a>
<A style="text-decoration : none;color:#000000" href="id_1.htm"> <center><font size=+1 color="#545454">Dzīves 17.diena</font>, 7.jūnijs, piektdiena</center> <br>Mēs dodamies no slimnīcas mājās! 17 mūsu ģimenei ir laimīgais skaitlis - 17.datumā sākām dzīvot kopā, 17.datumā apprecējāmies un 17. savas dzīves dienā mūsu puika pirmoreiz devās uz savām mājām! <br>(..) <br>Beidzot mājā! Puika parāda sevi kā apbrīnojami mierīgu būtni. Kurš gan man vairs ticēs, ka viņš ēd gandrīz vienā laidā! Tiek iekārtota puiša mazā gultiņa, ko es ieraugu pirmo reizi - mans tētis to ir uztaisījis un tā atgādāta uz mājām, kamēr mēs bijām slimnīcā. Spontāni rodas ideja pārtinamajam galdiņam - uz kušetes tiek uzlikta saliekamā krēsla atzveltne, pārklāta ar plēvi un autiņu, - vienkārši ideāli!</a> <center>  <A style="text-decoration : none;color:#000000" href="id_1.htm"><img src="id_t.gif" width=134 height=28 border=0></a></center>
<A style="text-decoration : none;color:#000000" href="daf_1.htm"> <br>Nu kad tas beigsies! Es gribu laukā! Bet priekšā ir tumšs un es nekur netieku. Esmu ļoti noguris. <br>Visu laiku it kā mani spiež laukā, un tomēr es nekur netieku. Nu jau pavisam nav spēka. <br>Beidzot parādās gaisma un es izdzirdu balsi "Man ļoti sāp!" Vai mana dzimšana mammai ir sāpīga? :(. <br>Beidzot mana galva ir tikusi laukā, bet vairs nez kāpēc mani nespiež. Nu mammu! Es gribu laukā! </a> <P align=center>    <A style="text-decoration : none;color:#000000" href="daf_1.htm"><img src="daf_t.gif" width=216 height=29 border=0></a>
piedzimstam 22.maijā, pl.9:04,
2,680kg 51cm
2.diena - pirmoreiz baroju no krūts
3.-7.diena - intensīvās terapijas nodaļā;
baroju no pudelītes
7.-17.diena - bērnu slimnīcā
7.diena - pirmoreiz baroju no krūts sēžus
17.dienā - pirmoreiz mājās,
pirmoreiz pastaigā,
sveram 2980g
19.dienā - pirmoreiz vanniņā
20.dienā - pirmoreiz veikalā ar ratiem
21.dienā - pirmoreiz lietū ar lietus pārvalciņu ratiem
25.dienā - pirmoreiz baroju ārā
<A style="text-decoration : none;color:#000000" href="nd_1.htm"> <center><font size=+1 color="#545454">Dzīves 9.diena</font>, 30.maijs, ceturtdiena</center> <br>Joprojām slimnīca. <br>Nakts, rīts un diena noritēja kā parasti - vienā elpas vilcienā. <br>Plkst. tuvojas 16:30 - vakariņu laiks. Ēšana slimnīcā vakariņās ir no pl.16:30 - 17:15. Kopš pusdienām ~12:00 neesmu ēdusi, tāpēc gaidu šo brīdi, kad beidzot varēšu iestiprināties. <br>(..) <br>Plkst. 18:00. Joprojām puika tiek barots, es nevaru aizdoties pat līdz virtuvei, lai iestiprinātos ar Ata atnestajiem produktiem. Istabiņā ēst nav atļauts, produkti te arī nestāv. Esmu ļoti nogurusi un šausmīgi gribu ēst, bet puiku joprojām nevar nolikt gulēt - gultiņā viņš bļauj un prasa ēst! Nu vismaz rokās!</a> <br><P align=center>  <A style="text-decoration : none;color:#000000" href="nd_1.htm"><img src="nd_t.gif" width=116 height=28 border=0></a>
<A style="text-decoration : none;color:#000000" href="auj_1.htm"> <br><b>J:</b> Tā kā mans arī ir Dzintars, ļoti interesē, kā ielikāt šo vārdiņu? <br><b>A:</b> Es jau aptuveni 20 gadus biju domājusi, ka man pirmā būs meitiņa.. Meitiņai vārds arī jau bija izdomāts. Un tad vienudien es sēdēju Daugavas krastā, netālu no LĢC, būdama 8.grūtniecības mēneša sākumā (es tad vēl droši dzimumu nezināju, tikvien kā - pēc puisīša neizskatās), un domās sarunājos ar savu bērniņu - nu, kas tu būsi - puika vai meitiņa? Domās izteicu meitiņai izdomāto vārdu un ieklausījos sevī - neko nejutu. Un tad domāju - un kā nez saukt, ja izrādās tomēr, ka puisītis? Līdz tam (arī pirms grūtniecības), man bija padomā visādi vārdi, bet nekas tāds noteikts. <br>Un te pēkšņi, tur Daugavas malā uz akmeņa sēžot, man kā ar bomi pa pieri - Dzintars tak! Un pamatojumi tam arī uzreiz bira kā no pilnības raga. <br><P align=center>  <A style="text-decoration : none;color:#000000" href="auj_1.htm"><img src="vpd_t.gif" width=216 height=29 border=0></a>
<A style="text-decoration : none;color:#000000" href="mm_1.htm"> <dd>1.mēnesis bija ļoti grūts, visgrūtākā bija tā pirmā puse, kuru pavadījām Stradiņos un Bērnu slimnīcā. <dd>Pirmās 6 dienas pēc dzemdībām pavadījām Stradiņos, jo puikam bija skābekļa trūkums un sliktas analīzes. Pirmajā dienā bērnu man nemaz nedeva, viņš gulēja bērnu istabā un elpoja skābekli. Tikai otrajā dienā bērnu atnesa uz divām barošanām un pēc katras aiznesa prom (es savā neizmērojamā naivumā katrreiz domāju, ka nu man bērniņu atnesuši uz visiem laikiem..). Pl.15:00 viņu pārvietoja uz intensīvās terapijas nodaļu, kurā es pie bērna varēju doties ik pēc trim stundām (ar 6h pārtraukumu no pusnakts līdz 6 rītā), lai nomainītu pamperu un pabarotu no pudelītes (ar manis iepriekš atslauktu pieniņu). Šīs darbības notika caur apaļām atverēm stikla inkubatorā, kurā viņš gulēja. Rokās bērnu dabūju paturēt vien tad, kad viņš atgrūda tik daudz pieniņa, ka notašķīja paladziņus zem sevis. Tad nu kamēr māsiņa mainīja paladziņus, man bija tā laime samīļot mazulīti. <dd>Tā nu dienas režīms bija tāds - pusstundu - 45min. pirms barošanas ķēros pie pieniņa slaukšanas, tad devos pie bērna, kur pavadīju 15.min. līdz pusstundu, un tad man paliek ~2 stundas (naktī - 5h) līdz gatavoties nākamajai barošanai. <br><P align=center>  <A style="text-decoration : none;color:#000000" href="mm_1.htm"><img src="kmp_t.gif" width=157 height=28 border=0></a>
Dzintara un Juliatas mājas
