- No paša mēneša sākuma beidzot sāk pati sēsties un uzreiz stabili. Sēž ļoti dažādi - gan pareizi - taisnām kājām priekšā, gan uz celīšiem, gan viena kāja priekšā, otra uz celīša.
- Atrodoties vertikāli, pamazām iemēģina arī stāvēšanu bez turēšanās, bet nu ļoti īslaicīgi (apmēram sekundi, kaut mēneša pašās beigās vienreiz izdevās nostāvēt pat ~15 sek.). Ja ir kāds atbalsts mugurai/dibenam, tad gan neturoties stāv un ar rokām darbojas. Parasti, ja speciāli paāižu rokas vaļā, meitiņa uzreiz notupjas, stāvēt negrib. Toties turoties (piemēram, gar dīvāna malu) pārvietojas ātri.
- Patīk uzrāpties kaut kur augstāk, piem., uz šūpuļkrēsliņa un tad celties kājās. Ratos arī grib stāvēt. Stiepjas pirkstgalos, lai aizsniegtu lietas uz galda utml., aizsniedzas un ķeksē lejā.
- Ar prieku sit plaukstiņās (nu jau, ka skan), kad citi plaukšķina un arī pati, kad par kaut ko sapriecājas.
- Rūpīgi skatās, kad es mācu kaut ko runāt. It kā mēģina bez skaņas atkārtot vārdu "ja" (kustinot žokli un galvu). Iemācās burtu "s" un to bieži saka (pirmoreiz izteica, it kā atkārtojot vienkāršāko vārda "tētis" daļu;)).
- Patīk kratīt, dauzīt un bērt laukā mantas. ļoti patīk līst pie vadiem un tos raustīt. Mēneša beigās Juliata beidzot pati iemanās uzlikt riņķīti uz piramīdas, bet dara to, ja viņu īpaši stimulē, slavē, padod riņķīti un saka uzlikt. Pati pēc savas iniciatīvas labāk nodarbojas ar citām lietām.
- šajā mēnesī iesākam barošanos pie galdiņkrēsliņa, tikai diemžēl sēdus pozīciju meitiņa negrib ieņemt - ta jau labāk ēst stāvus vai uzrāpjoties uz galda! (Sk. attēlus) Arī visādi citādi grozās uz visām pusēm, meklē izklaides, ko paraut, apgāzt vai padauzīt, nevar mierīgi paēst ne mirkli. Labprātāk "baro" mammu un brālīti, bāžot mutē karoti.
- Arī naktīs meitiņa ir nemierīga, reizēm mostas pat ik pa pusstundai. Tas, iespējams, uz lienošo 2 zobiņu rēķina, kuri jau pāris mēnešus stīvējās līdz šai mēnesī beidzot pārplēsa smaganas.
- 10.mēneša beigās beidzot atkal uzsnieg sniegs, tā ka riktīgāk iemēģinām braukāšanu ar ragavām, gan ar abiem bērniem, gan meitiņu vienu (ja Dzintars bērnudārzā).
Juliatai un viņas brālītim Dzintaram.
* Abi bērni attīstās dažādi. Dzintars šai laikā jau ātri tipināja, kad meitiņa bez turēšanās labi ja kādu sekundi var/grib nostāvēt.
* Dzintaram dikti patika darbošanās ar nelieliem priekšmetiem - likt tos vienu otram virsū, apkārt un iekšā pats pēc savas iniciatīvas. Meitiņa mantas labāk padauza, pagaršo un citādi papēta. Uzlikt riņķīti uz piramīdas, ja labi papūlas, un ielikt mantas iekšā traukā gan spēj, ja mamma to tik ļoti grib un palūdz izdarīt.:)
* Dzintars no sākta gala sēdējis pareizi - abām kājām priekšā - un nekad nekā citādi. Meitiņa gan sēž visādos variantos, gan uz celīšiem, gan katra kāja pa savam.
