|
|
|
Jaungada izgreznojumi Juliatas celtne Dzintara ZOOB mašīna Juliatas plastalīna mašīnrinda |
|
Magnētzvērs Kravas vilciens Dzintara darbi |
GulētiešanaAbus bērnus lieku gulēt reizē, citreiz pirmais aizmieg viens, citreiz otrs.Prasības pirms gulēšanas abiem atšķiras - Juliatai gribas grāmatā skatīt bildītes, Dzintaram - klausīties stāstiņus/pasaciņas. Tad nu jāmēģina abu vajadzības apvienot, kaut gan visumā "spiežu" uz vecākā bērna vēlmju izpildīšanu, mazajam pievēršoties fragmentāri, jo mazākajam arī tās prasības nav tik lielas un obligātas. Ja laicīgi lieku gulēt, tad vispirms paskatām grāmatiņu ar Juliatu, kamēr Dzintars spēlējas, tad abi gultās (patiesībā - vienā gultā) un stāstu abiem. Nu ja, būtisks atvieglojums bija, kad abi bērni sāka gulēt kopā vienā gultā, tad arī vieglāk abus reizē likt gulēt. Pusdienlaiku bērniem ļauju gulēt mūsu (pieaugušo) gultā, kur guļu blakus arī pati. Optimāli arī ir lasīt pasaku vai uzlikt mūziku/pasaku no diska, lai lielais nomierinās un klausās, kamēr mazais aizmieg. Parasti bērni izvēlas, ko lasīt, turklāt citreiz katrs bērns izvēlas savu, tad nu lasu vispirms vienu, tad otru grāmatu; turklāt nav teikts, ka tiek lasīts tālāk uz priekšu, bērni ne vien izvēlas grāmatu, bet atver arī konkrētu lappusi (ne obligāti no sākuma). Reizēm viena nodaļa nedēļu pēc kārtas tiek atkārtota. Ja man galīgi apnīk, es neprasot lasu tālāk, ja bērni vien ļauj un nesāk brēkt, ka vajag lasīt ko citu. Sanāk, ka cita grāmata daudzkārtīgi izlasīta pilnībā, cita tā arī pāri pusei nav tikusi vai izlasīta fragmentāri dažādās vietās. Daudzi manis pašas domātie stāstāmie gabali ir par tēmu "punktiņš un dzīvnieki". Piem., gāja punktiņš pa mežu, uzkāpa uz vāveres, vāverei mīksta astīte, forši iegulties, bet vāvere kā leca pa zariem, ka punktiņš nenoturējās un nokrita; tad gāja meklēt citu dzīvnieku. |
CelšanāsBērnus ceļu 8:10. Un tad pa 15min. abus jāsataisa priekš iešanas uz b/d.Patiesībā man ļoooooooooti nāk miegs. Tāpēc ceļos tā, lai ātri pagūtu sataisīties pati, sakārtoju bērnu drēbes un tikai tad viņus ceļu. Sākumā ar visādiem jociņiem, tipa: "Vai, nav neviena! Laikam Juliata un Dzintars jau aizgājuši uz b/d!", "Ārprāc, sega kustas, kas tur apakšā, briesmonis?" utml. Bērni klausās un smaida, vēl ar acīm ciet. Kad viņi tā ir atmodināti (uz klausīšanos), tad parasti sākas: "ārprāc, cik daudz plkst., ja gribam uz brokastīm, tad fiksi jāceļas. Kurš pirmais lidos uz tualeti? Kurš grib lidot kā helikopters?" Un tad, ja kāds piesakās, tad es viņu nesu uz tualeti, pa ceļam griežot uz riņķi. Citreiz pietiek, ja kāds grib pirmais uz tualeti, tas arī aizskrien pats. Tad miegamici mēdzu apstrādāt laika trūkuma pēc pati - velku drēbes nost/virsū, kamēr vēl bērns (parasti jau mazākais) pa gultu. Bērnus pamatā pati apģērbju.. Citreiz gan Dzintars arī apģērbjas pats, bet bieži nav laika gaidīt, tāpēc ģērbjamies kopā. Vispār Dzintars jūtas Lielais brālis, tāpēc parasti viņš no rītiem ir pats paklausības kalngals, visu izdara, klausa, ceļas bez pīkstiena (kaut aizmieg ļoti vēlu, pēc pusnakts); kurpretī māsiņai no rīta mēdz būt nevaldāma histērija - nekādas piedāvātās drēbes neder, brālis vēl palīdz pieturēt māsas rokas un kājas, lai es viņu varētu kaut kā nebūt apģērbt. |
|
|