Man arī gribējās tradīciju paturpināt saviem bērniem, jo pati ar savu vārdiņu ļoooti lepojos. Vienu dienu, kad vēl pat pirmo bērnu negaidīju, ejot pa Centrāltirgu, pamanīju pārsteidzošu firmas nosaukumu - Juliata! Apbrīnojami, kāda sakritība! Tā kā mans vīrs ir Atis, tad, apvienjot mūsu vārdus Julita+Atis, Juliata kā bērna vārds būtu visnotaļ jauks risinājums! Bet pirmais bērns bija puika, tāpēc vārdiņš gaidīja tālāk līdz piedzima meitiņa. Ja tā vispārīgi padomā, tad meitiņai vārdinš ir darināts no manu vecāku (viņas vecvecāku) un tēta vārda kopā (Ju+Li+At), turklāt "Ju" tiek nests nu jau 5.paaudzē pēc kārtas. Un man skjiet, ka vārdinš ir grezns, un priecājos, ka būs rets, īpašs. Arī bez vārdadienas meitiņa nepaliks - internetā kādā kalendārā šo vārdiņu atradu, tāpēc datums ir noteikts - svinēsim 15.jūlijā. Vēl interesanti, ka mēnesi pēc piedzimšanas meitiņai radās it kā otrs vārdiņš. Jutu, ka viņai piestāv violetais. Galvā skanēja vārdiņi Viola, Vijolīte, Violeta.. Un te paskatījos kalendārā - bija 4.maijs un vārdadienas Vizbulītēm, Violām, Vijolītēm. Atkal sakritība! Oficiāli otra vārdiņa meitiņai nav (Juliata Vijolīte diezin kā neskanētu), bet klusībā viņa ir arī maza mīļa Vijolīte.:)
Labprāt spēlējas ar virs gultas piekārtu bumbu un ņem rokās, bāž mutē gultas sāniem lentēs piesietus riņķīšus. Nu jau stabili iemācās ņemt rokās savas pēdiņas, ar mutē bāšanu gan neaizraujas, kaut prot iebāzt mutē nu jau abus īkšķus. Mēneša beigās sāk atkal stabili griezties no muguras uz vēdera, ar visām abdukcijas biksītēm. Guļot uz vēdera, daudz ceļas uz iztaisnotām rokām, ar rokām "staigā" uz riņķi un stumjas, šļūc atpakaļ. Sevišķi mēneša beigās mēdz galviņu ļoti atliekt atpakaļ (nez kāpēc?). Mēneša beigās sāk arī atraut vēderu no zemes. Kājas gan īpaši nekustina un dibenu gaisā neceļ. Sāk "sakarīgāk" runāt - "dadadada" utml. Šajā mēnesī meitiņai beidzot rodas patiesa interese par datora klaviatūru. Ja ņem klēpī pie datora, tad no taustiņu dauzīšanas ne atturēt. Gulēt lieku, pārsedzot galvai pāri segu (tad ātri nomierinās un aizmieg). Bet interesanti, ka ar tādā veidā samazinātu skābekļa daudzumu vēl nepietiek - meitiņa vēl piedevām mīl pati degunu aizspiest ar roku - aizspiests deguns un zem segas - iemīļotākā gulēšanas metode. Vēl viņai ļoti patīk, ja es ar saviem matiem vai degunu glaudu viņas seju, vaidziņus; tad mute līdz ausīm. Savukārt brālim ļoti patīk ar māsiņu spēlēties kā ar lellīti - likt zem galvas spilventiņu un apsegt ar sedziņu (sk.att.). Meitiņa līdz šim barota tikai ar pupu. Tā kā nu jau drīz būs jāsāk piebarot, nolemju viņai iedod pagaršo maaaaazmazītiņu gabaliņu no biolakto, cerot, ka no tādas "drupačas", pat ja būs alerģija, tad neko liela nebūs. Vispār līdz šim viņai praktiski nav bijušas alerģiskas pazīmes, izsitumi utml., līdz ar to ļoti ceru, ka viņa tiešām nav pārlieku alerģiska. Paņemu maziņu karotīti un uzpilinu ceturtdaļpilīti no biolakto, dodu karoti meitiņas rociņā, ko viņa naski sagrābj un stūķē mutē. Es pa tam nolemju pati kārtīgāk iestiprināties ar biolakto no visa trauciņa. Paņemu rokās .. meitiņa kā ieraudzīja, kā GRāBA trauciņu man no rokām un raušus sev pie mutes! Sak, ko Tu man te ar niekiem krāmējies, do šu riktīgu mantu! Knapi, izmantojot pārspēku, izdevās biolakto atkarot. Tā teikt, Tev nebūs našķoties meitiņas klātbūtnē, viņu arī neuzcienājot kā pieklājas. |
Pāris salīdzinājumi abiem bērniem - Juliatai un viņas brālītim Dzintaram. * Dzintaram daudz aktīvākas bija kājiņas. Meitiņai tās praktiski nekustīgas, droši vien abdukcijas biksīšu dēļ. * Dzintars 6.mēneša beigās iemācījies jau no vēdera velties atpakaļ uz muguras. Meitiņai tā gadījies tikai 1 reizi gluži nejauši. * Dzintars pārvietojās "caur sāniem" - ar velšanos turp atpakaļ, Juliata - "pa vertikāli" - guļot uz muguras un atsperoties ar kājām uz priekšu vai arī, guļot uz vēdera, ar rokām šļūcot atpakaļ. * Juliata, guļot uz vēdera, ļoti izteiksmīgi iztaisno rokas, izslejas un galvu vēl atliec atpakaļ. Dzintaram tāda izsliešanās nekad nav bijusi raksturīga. * Dzintars, guļot uz muguras, cēla galvu un sniedza rokas, lai mamma palīdz apsēsties; Juliata galvu gan ceļ, bet izskatās, vairāk tamdēļ, lai mamma paņemtu viņu rokās, jo līdztekus tiek mests gaisā vēders. * Dzintars par mantiņām interesi izrādīja krietni vēlāk nekā Juliata. Toties viņš mantiņas labprāt mēdza likt arī uz kājām, ko meitiņa pagaidām nedara. * Juliatu kārtīgi pabarot (pupu) var praktiski tikai vienā vietā - man sēžot uz krēsla pie viņas gultiņas (tāda diezgan patumša, "neinteresanta" vieta). Pie datora pat vislielākajā badā sanāk raustīšanās - vajag taču redzēt, kas notiek uz ekrāna! Tāpat TV skatīšanos ar pupošanu apvienot nav iespējams. Dzintaram gan pupu varēja "iebarot" jebkurā vietā un laikā, tādējādi visai bieži viņš tika pupots, man darbojoties uz datora. * Meitiņa mēdz spiest ciet savu degunu, par Dzintaru neko tādu neatceros. * Dzintaram 1.zobiņš izlīda tikai 9 mēn. vecumā, uz to pašu laiku gaidīju arī māsiņai. Liels bija mans pārsteigums, atklājot zobiņu jau 4 mēnešus ātrāk! |