Juliatas sestais mēnesis.
Sk.arī: 1.mēnesis 2.mēnesis 3.mēnesis 4.mēnesis 5.mēnesis 7.mēnesis 8.mēnesis 9.mēnesis 10.mēnesis 11.mēnesis 12.mēnesis 2.gadiņš
 
Vecmammas klēpī
Visa fotosesija Juliatas dzīves 6.mēnesī.

 
Kāpēc tāds vārdiņš.
    Manu vecvectēvu un vectēvu sauca Juris. Manu tēti arī sauc Juris, bet viņam ģimenē mēs esam tikai meitas. Tad nu vecāki, savā ziņā paturpinot un vienlaikus papildinot tradīciju, manu vārdu izveidoja no abiem saviem vārdiem kopā - tētis JUris + mamma LIdija + galotne "TA", sanāca Julita (bijis variants arī Lijuta, bet, acīmredzot, neguva pietiekamu atbalstu).
    Man arī gribējās tradīciju paturpināt saviem bērniem, jo pati ar savu vārdiņu ļoooti lepojos. Sveiki! Mani sauc Juliata! Vai varbūt Vijolīte?
    Vienu dienu, kad vēl pat pirmo bērnu negaidīju, ejot pa Centrāltirgu, pamanīju pārsteidzošu firmas nosaukumu - Juliata! Apbrīnojami, kāda sakritība! Tā kā mans vīrs ir Atis, tad, apvienjot mūsu vārdus Julita+Atis, Juliata kā bērna vārds būtu visnotaļ jauks risinājums!
    Bet pirmais bērns bija puika, tāpēc vārdiņš gaidīja tālāk līdz piedzima meitiņa. Ja tā vispārīgi padomā, tad meitiņai vārdinš ir darināts no manu vecāku (viņas vecvecāku) un tēta vārda kopā (Ju+Li+At), turklāt "Ju" tiek nests nu jau 5.paaudzē pēc kārtas. Un man skjiet, ka vārdinš ir grezns, un priecājos, ka būs rets, īpašs.
    Arī bez vārdadienas meitiņa nepaliks - internetā kādā kalendārā šo vārdiņu atradu, tāpēc datums ir noteikts - svinēsim 15.jūlijā.
    Vēl interesanti, ka mēnesi pēc piedzimšanas meitiņai radās it kā otrs vārdiņš. Jutu, ka viņai piestāv violetais. Galvā skanēja vārdiņi Viola, Vijolīte, Violeta.. Un te paskatījos kalendārā - bija 4.maijs un vārdadienas Vizbulītēm, Violām, Vijolītēm. Atkal sakritība! Oficiāli otra vārdiņa meitiņai nav (Juliata Vijolīte diezin kā neskanētu), bet klusībā viņa ir arī maza mīļa Vijolīte.:)
Šis tas par meitiņas dzīvi.
    Meitiņa joprojām rūpīgi pēta mantiņas, ņem rokās, grabina, bāž mutē. ļoti patīk grāmatas, avīzes, papīra gabali, ko grābj un rauj mutē pie pirmās izdevības.
    Labprāt spēlējas ar virs gultas piekārtu bumbu un ņem rokās, bāž mutē gultas sāniem lentēs piesietus riņķīšus.
    Nu jau stabili iemācās ņemt rokās savas pēdiņas, ar mutē bāšanu gan neaizraujas, kaut prot iebāzt mutē nu jau abus īkšķus. Griežamies!
    Mēneša beigās sāk atkal stabili griezties no muguras uz vēdera, ar visām abdukcijas biksītēm.
    Guļot uz vēdera, daudz ceļas uz iztaisnotām rokām, ar rokām "staigā" uz riņķi un stumjas, šļūc atpakaļ. Sevišķi mēneša beigās mēdz galviņu ļoti atliekt atpakaļ (nez kāpēc?). Mēneša beigās sāk arī atraut vēderu no zemes. Kājas gan īpaši nekustina un dibenu gaisā neceļ.
    Sāk "sakarīgāk" runāt - "dadadada" utml. Pa klaviatūru ar kājām
    Šajā mēnesī meitiņai beidzot rodas patiesa interese par datora klaviatūru. Ja ņem klēpī pie datora, tad no taustiņu dauzīšanas ne atturēt.
    Gulēt lieku, pārsedzot galvai pāri segu (tad ātri nomierinās un aizmieg). Bet interesanti, ka ar tādā veidā samazinātu skābekļa daudzumu vēl nepietiek - meitiņa vēl piedevām mīl pati degunu aizspiest ar roku - aizspiests deguns un zem segas - iemīļotākā gulēšanas metode. Dzintaram patīk māsiņu likt gulēt
    Vēl viņai ļoti patīk, ja es ar saviem matiem vai degunu glaudu viņas seju, vaidziņus; tad mute līdz ausīm.
    Savukārt brālim ļoti patīk ar māsiņu spēlēties kā ar lellīti - likt zem galvas spilventiņu un apsegt ar sedziņu (sk.att.).
     
    Kā garšo biolakto?

    Meitiņa līdz šim barota tikai ar pupu. Tā kā nu jau drīz būs jāsāk piebarot, nolemju viņai iedod pagaršo maaaaazmazītiņu gabaliņu no biolakto, cerot, ka no tādas "drupačas", pat ja būs alerģija, tad neko liela nebūs. Vispār līdz šim viņai praktiski nav bijušas alerģiskas pazīmes, izsitumi utml., līdz ar to ļoti ceru, ka viņa tiešām nav pārlieku alerģiska.
    Paņemu maziņu karotīti un uzpilinu ceturtdaļpilīti no biolakto, dodu karoti meitiņas rociņā, ko viņa naski sagrābj un stūķē mutē.
    Es pa tam nolemju pati kārtīgāk iestiprināties ar biolakto no visa trauciņa. Paņemu rokās .. meitiņa kā ieraudzīja, kā GRāBA trauciņu man no rokām un raušus sev pie mutes! Sak, ko Tu man te ar niekiem krāmējies, do šu riktīgu mantu! Knapi, izmantojot pārspēku, izdevās biolakto atkarot. Tā teikt, Tev nebūs našķoties meitiņas klātbūtnē, viņu arī neuzcienājot kā pieklājas.
Sestā mēneša pēdējā diena
Māsiņa un brālītis
 
Pāris salīdzinājumi abiem bērniem -
Juliatai un viņas brālītim Dzintaram.

* Dzintaram daudz aktīvākas bija kājiņas. Meitiņai tās praktiski nekustīgas, droši vien abdukcijas biksīšu dēļ.
* Dzintars 6.mēneša beigās iemācījies jau no vēdera velties atpakaļ uz muguras. Meitiņai tā gadījies tikai 1 reizi gluži nejauši.
* Dzintars pārvietojās "caur sāniem" - ar velšanos turp atpakaļ, Juliata - "pa vertikāli" - guļot uz muguras un atsperoties ar kājām uz priekšu vai arī, guļot uz vēdera, ar rokām šļūcot atpakaļ.
* Juliata, guļot uz vēdera, ļoti izteiksmīgi iztaisno rokas, izslejas un galvu vēl atliec atpakaļ. Dzintaram tāda izsliešanās nekad nav bijusi raksturīga.
* Dzintars, guļot uz muguras, cēla galvu un sniedza rokas, lai mamma palīdz apsēsties; Juliata galvu gan ceļ, bet izskatās, vairāk tamdēļ, lai mamma paņemtu viņu rokās, jo līdztekus tiek mests gaisā vēders.
* Dzintars par mantiņām interesi izrādīja krietni vēlāk nekā Juliata. Toties viņš mantiņas labprāt mēdza likt arī uz kājām, ko meitiņa pagaidām nedara.
* Juliatu kārtīgi pabarot (pupu) var praktiski tikai vienā vietā - man sēžot uz krēsla pie viņas gultiņas (tāda diezgan patumša, "neinteresanta" vieta). Pie datora pat Ar aizspiestu degunuvislielākajā badā sanāk raustīšanās - vajag taču redzēt, kas notiek uz ekrāna! Tāpat TV skatīšanos ar pupošanu apvienot nav iespējams. Dzintaram gan pupu varēja "iebarot" jebkurā vietā un laikā, tādējādi visai bieži viņš tika pupots, man darbojoties uz datora.
* Meitiņa mēdz spiest ciet savu degunu, par Dzintaru neko tādu neatceros.
* Dzintaram 1.zobiņš izlīda tikai 9 mēn. vecumā, uz to pašu laiku gaidīju arī māsiņai. Liels bija mans pārsteigums, atklājot zobiņu jau 4 mēnešus ātrāk!
 
Daži fakti.

  • 6.mēneša 5.dienā pie pediatres ikmēneša apskate.
  • 9.dienā pirmā lielā fotosesija mežā kopā ar brāli, bildēta ar jauno digitālo aparātu.
  • 10.dienā pirmoreiz ZOO, braukt sanāk gan ar autobusu, gan tramvaju un trolejbusu.
  • 10.dienā pamanu 1.zobiņu jau izlīdušu no smaganām pilnā platumā (ko negaidīju, to negaidīju)! Uz vēdera!
  • 11.dienā pirmoreiz izmēģinām ratos jaunu pozu - uz vēdera un otrādi apgriezta - ar skatu uz plašo pasauli. Meitiņai tā patīk daudz labāk nekā uz muguras!
  • 13.dienā pirmoreiz ārā banānsomā (sēž man uz gurna) - meitiņai ērtāk nekā es biju domājusi.
  • 14.dienā pirmoreiz garākā braucienā uz centru banānsomā. Meitiņai ērti, es nomocīta. Sevišķi grūti sēdēt sab.transportā (bijām autobusā un trolejbusā), varbūt dēļ abdukcijas biksītēm, bet man sāpīgi nospiež gurnu. Banānsomā!
  • 16.dienā pirmoreiz banānsomā tētim un ģimenes draugam (pa autoplačiem jaunas mašīnas meklējumos) - vīrieša cilvēki atzīstas, ka tā nest esot ļoti ērti un viegli. Meitiņai nekādu iebildumu.
  • 28.dienā pie ķirurģes - beidzot atļauj pa dienu abdukcijas biksītes vairs nevilkt, tik uz nakti!!
  • 30.dienā pirmoreiz tēta dzimtajās mājās Engurē, skata jūru, 1.reizi paliek viena ar vecomammu ~1,5h (lielākoties noguļ).
  • 31.dienā samanu jau otrā zoba galiņu!
  • Mēneša laikā svars pieaudzis par ~200g (6,7kg). Garums +1cm (tagad 65cm).

  •  

    Dzintara un Juliatas mājas