[3g. - 3g. 1 mēn.]

* 4.aprīlis. Kad mēs pagājām beigtam kaķim garām, es centos bērnus atturēt no pārmērīgas skatīšanās, līdz beidzot Juliata pajautāja: "es varu viņu papaijāt?"
Un tad vēl prātošana: Kaķīts nomiris? Tad vajag viņu aizvest uz slimnīcu, lai viņš izveseļojas!
Dzintaram paspruka, ka varbūt cilvēki uzkāpa, tāpēc nomira, uz ko Juliata mierīgi pajautāja, vai mēs uzkāpām?
Bet citādi nekādu īpašu emociju un jautājumu.

[3g. 1 mēn. - 3g. 2 mēn.]

* 1.maijs. Mantu kārtošana mums ir problēma (ja neskaita, ka man patīk pašai kārtot ). Visus aicinājumus ignorē kā viens bērns, tā otrs. Draudēju, ka nedabūs maizītes un halvu (kas bija iepriekš jau paredzēti) un multfilmas, un vakara pasaciņu - viss viens. Bērni vēsā mierā turpina spēlēt iesākto lomu spēli. Sapratu, ka nekas nebij no draudiem "aizgājis". Beigās meita sakārtoja papīrīšus, puika viena veida klucīšus - es visu pārējo. Par to viņi dabūja gardumus, bet neko no pārējā.
Visi bija apmierināti (es par to, ka nav jālasa vakara pasaciņa).

* Joprojām bērni pastāv uz to, ka viņi ne pie kā nav vainīgi - visu izdarījis, sajaucis briedis! Ko ar to iedomu briedi iesākt? Bērni jau gatavi viņu nošaut un izmest no mājas - man atkal tā vardarbība pie sirds neiet.

* 2.maijs. Juliata gultā ņem dīvainas mantas - tās tad nedrīkst aiztikt un likt nost (piem., Dzintara jaunās vasaras kurpes un jaunās pavasara kurpes - abi pāri draudzīgi gulēja Juliatai gultiņā blakām , citreiz tie ir maisiņi, grāmatas, kluči - viss iespējamais).

* Juliatai vakar vakarā bija liels kreņķis - iebāza roku suluspiedē (nu kā pamanījās - tur jau līdz puselkonim jāiebāž, lai līdz griezošai virsmai tiktu!), nogrieza pirkstam galiņu - nu maziņu, bet asinis šķīda, un šodien aizvedu uz b/d ar apsaitētu pirkstu. It kā jau relatīvi ātri pārgāja lielās sāpes, bet nu situācija nepatīkama. Turklāt labajai rokai.
Meitene palīdzēja biešu sulu spiest, es uz brīdi pēc dvieļa aizgāju, un pa tām sekundēm jau atskanēja brēciens.

* 4.maijs. Juliata savos 3 gados ir 90cm gara

* 7.maijs. Maniem bērniem topā spēlēt "mammas un bēbīša" spēli. Citreiz viens ir mamma, citreiz otrs. Interesanti vērot, kā viņi mīļojas un sauc "mammiņ" (mani tā parasti nesauc, es esmu vienkārši mamma). Tad uz kādu laiku man miers, jo cita mamma strādā manā vietā.
Tikko Juliata (resp., mamma) iztēlojās, ka pārnāk tētis. Piegāja pie durvīm, sasveicinājās un sabučojās ar iedomu tēlu.

[3g. 2 mēn. - 3g. 3 mēn.]

* 27.maijs. Juliata mēdz aizmigt, skatoties grāmatu. Izskatās komiski (sk. attēlu).

* 30.maijs. Manai meitai ceļi nobrāzti līdz asinīm un zilumos. Nu ko lai dara, ka grib skriet pa asfaltu un žaujas pilnā garumā. Un tagad karsts, ar garām biksēm ar negribas vislaik staigāt. Nu tā ir problēma. Bet nu neko, sadzīst jau ātri un gan jau ka īpaši nesāp, ja vien atkārtoti nenožaujas.
Tai brīdī, kad sasitas, tad gan neļauj neko smērēt virsū, jo tāpat sadzīšot. Tad nu viņai atliek arī pārlieku nesūdzēties, citādi es nāku virsū ar piedāvājumu uzsmērēt - laikam jau negrib, lai aiztiek. Plāksteri ar neliekam.

* 20.jūnijs. Juliata uzņēmusies istabas puķu laistītājas funkciju, ko man grūti liegt, bet viņai kopumā labi sanāk, ja neskaita pāris kritušas lapas aiz pārūdeņošanās.

* 21.jūnijs. Juliata jau diezgan sen apspriež manas drēbes. Ja vecas drēbes, neko nesaka, bet tikko kas jauns, tā uzreiz - tu nopirki? man nepatīk/patīk! Un ja nepatīk, tad uzbāzīgi atkārto to daudzas reizes, lai mammai beidzot pielektu, ka jaunās smukās drēbes velkamas nost.

[3g. 3 mēn. - 3g. 4 mēn.]

* 27.jūnijs. Man meitiņai 39 grādu temp. Pilnīgi ne no kā, uz līdzenas vietas, vakar pēc pusdienlaika b/d. Vēlu vakarā pēkšņi viņa sāka runāt par mazu sunīti, kas viņai b/d iekodis, rādīja sarkanu pleķi uz kājām , kas gan vairāk līdzinājās oda kodumam, ka es pat satraucos, vai nav trakumsērga. Bet šodien sasmīdināju b/d personālu - nekādi suņi ne tuvumā nav bijuši, pat kaķus nelaižot pie bērniem tuvumā, ja nu alerģija - pilnīgi neiespējami, ka ir kāds suns iekodis, ja nu vienīgi iztēlē, kas nu Juliatai nebūtu nekāds brīnums. A satraucos ta ne pa jokam! Trakums ar to iztēli!
Pēdējā laikā vispār Juliata ir stirniņa ar spārniem - tāda īpatnēja, lidojošā.

* 28.jūnijs. Mēs Jāņus svinējām Kuldīgas raj. pļavas vidū, vietā, kur kādreiz bijušas kādas mājas (aprakstu sk. šeit). Mazliet par vēlu sanāca aizbraukt, vainagus pinu jau pa tumsu un bērni daudz nepaguva ar tiem pastaigāt. Mierinājumam 21.jūnijā, kad b/d svinēja Jāņus, Juliata ar vainagu b/d bija nostaigājusi visu dienu. Man prieks, ka Jāņos bērni bija aktīvi dziedātāji, tikai dziesmu krājums viņiem bija tāds pamazs (no b/d mācītā) - nākamgad būs jāpiestrādā pie repertuāra.

* 30.jūnijs. Juliatai ir visādas īdēšanas, krūze rokas stiepiena attālumā, bet nē, mammai jāpadod, un Dzintars ar nedrīkst padot!
Sūdzēšanās ar ir, bet nu es teiktu, nereti ir jau ar par ko, kad Dzintars ar saviem ašajiem apgriezieniem kaut ko viņai atņem, iesit, pagrūž, un viņa pati netiek galā, tad raudot nāk pie mammas.

* 1.jūlijs. Maizes šķēle, ko Juliata vienreiz ir kaut kādu iemeslu dēļ neēdusi (ne tāpēc, ka slikta), ir neēdama arī otrreiz - tā vietā pieprasot šķēli no tā paša kukuļa, kur pirmā maize (varbūt pat pēc kārtas nākamā šķēle sanāktu, un "vecā", nogrieztā, nav vēl ne veca, ne cieta - pirms pāris min. vai stundas griezta). Šodien mežā bija liels tracis, ka krūzīti nepaņēmām līdzi - savajadzējās dzert pāris min. pēc iziešanas. Protams, atpakaļ negājām, bet ņerkstēja visu ceļu, varētu padomāt - dienu dzert nav dabūjusi. Par laimi mellenes un peļķes remdēja slāpes. Bet kā iztrūka mellenes un peļķes, tā atkal bez krūzes pasaulei gals.

Vēl šodien mēģināja zīmēt cilvēciņu, prasa man uzzīmēt acis, es saku - pati māki - nē, nemāku!!! Kaut sen jau māk, bet pat nemēģina. utttt.

* 1.jūlijs. Nu nevar piespiest darīt to, ko cilvēks negrib. Piem., zinu, ka skaitīt māk līdz 5 - nu ta pie gadījuma prasu, lai saskaita 2 kauliņus (100 punkti, ka 2 jau nu zin), - esot trīs, un ietiepjas. Turpat tādus pat 2 saskaita kā 2. Turpat 4 atsakās saskaitīt, jo nemākot, un viss! Nu kā es viņai varu pierādīt pretējo, ja viņa pat nemēģina! Pat līdz 2 tos 4 nemēģina skaitīt, vnk nemākot! Es parasti atmetu ar roku. Pat ja es pasaku pareizo atbildi, tam tai brīdī nav jēgas, jo bērns ir ieciklējies uz nemāku (un negribu mācēt!) režīma, līdz ar to manis teikto nemaz neklausās.
Kur iespējams iesaistīt kādu no malas, mēģinu iesaistīt Dzintaru - (piem., lai Dzintars acis uzzīmē!), bet parasti vismaz sākumā ir kategorisks protests, ka tikai mammai esot tiesības to darīt (zīmēt, ģērbt, palīdzēt utml.), bet ja izdodas Dzintara iesaisti veikt ar lielu patosu, ka tas tik būs forši, tad reizēm (tikai reizēm!) nostrādā un sanāk tāds kā kompromiss - Juliata nedara un es ar ne.

[3g. 4 mēn. - 3g. 5 mēn.]

* 13.augusts. Juliata savos 3,5gados sver 11kg.

* 22.augusts. Par bērnu tapšanu mūspusē arī liela interese. Juliatai būšot 3 bērni, kas jau laikam vēderā, jo drīz dzimšot.

[3g. 5 mēn. - 3g. 6 mēn.]

* 3.septembris. Mēs atkal šīs brīvdienas pavadījām Engurē. Es, kā vienmēr, pārvērtēju aukstuma efektu. Domāju, ka nu bērni pa jūru nespēlēsies, bet tāpat pie jūras rakām upīti un cēlām pili. Bērni gan ar gumijniekiem it kā, bet Juliatai tāpat no gumijniekiem pēc tam bij jālej ūdens laukā un visas virsdrēbes un arīdzen apakšbikses bija caurcaurēm slapjas.
Vakar vispār bijām kopš saullēkta augšā - es cēlos skatīties, Dzintars ar prasījās līdzi, bet pēc saullēkta Dzintars arī Juliatu uzbungāja augšā (cenšoties netraucēti apgulties viņai blakus), tā nu tad visi 3 arī palikām augšā līdz pat vakaram. No rīta jau ap 8iem un 10 grādu temperatūrā bērni pa jūrmalu dzīvojās. Kā man patīk Engure! (ja vien tur būtu krāna ūdens, siltais ūdens, iespēja normāli nomazgāties utt... )

[3g. 6 mēn. - 3g. 7 mēn.]

* 29.septembris. Juliata pirmoreiz interesējās, kāpēc puikām ir "šļūtene", bet meitenēm nav. Līdz šim viņai dzimumatšķirību interese aprobežojās ar pupiem: "Man pupi patīk, tikai nepatīk viņus ēst! Kad man būs lieli pupi?"

* Juliata ļoti ātri aizkaitinās, ja kāds runā viņasprāt aplamības.
Dzintars esot teicis, ka var staigāt ar dibenu.
Uz ko Juliata burtiski eksplodēja: "Nevar staigāt ar dibenu! Var staigāt tikai ar kājām! Tu esi stulbais dibens! Tu runā muļķības vārdus!"

* 18.oktobris. Es tā pēdējā laikā skatos uz Juliatu un secinu, ka viņa takš jau Liiieeela meitene! Tāda kārtīga, riktīga meitene, nevis kāds bēbis! Nu, tā interesanti, vislaik likās, Dzintars liels, Juliata maza, bet tagad skatos, ka viņa ar jau liela.
Kaprīza gan, ja kas nav labi, tad brēks skaļi. Un īkšķis joprojām mīļš sūkāt.

* 24.oktobris. Bērniem pēdējā laikā tāda dīvaina aizraušanās - grāmatas! Tikuši pie plauktiem ar manām grāmatām, velk kaudzēm laukā un spēlējas - dala savā starpā un pēta. Grāmatu tematika - sākot ar Fizikas rokasgrāmatu, "Atrisini pats" un "Izcilākie matemātiķi" un beidzot ar Vīlmas Lūles "Piedodu sev".
Kad es gribu ņemt nost "rotaļlietas", tad atskan protests - "Neņem nost MANU grāmatu!" Un neko nelīdz apgalvojumi, ka tā tomēr ir mana grāmata, nevis viņu.

* 25.oktobris. Vispār Juliata uz nakti ņem kādu grāmatu gultā un "lasa". Pat kamēr es vēl pasaku lasu, tikmēr viņa savu studē (kad reiz prasīju, par ko pasaka, tad viņa spēja atcerēties tik no iepriekšējā vakara , tad es sapratu, ka nav vērts lasīt, jo Dzintars jau gulēja). Šobrīd viena no topa grāmatām ir Rīgas dzimšanas dienas šī gada bukletiņš. Nudien nezinu, kas tur tāds, ko katru vakaru studēt.

[3g. 7 mēn. - 3g. 8 mēn.]

* 2.novembris. Man liekas, ka abi manējie šai ~ 3 g.v. ir bijuši/ir spītības iemiesojumi. Māsa tagad savos 3,5 - nu neko nevar sarunāt! Vai soli balvu, vai draudi, vai vienkārši lūdz - viss viens. Darīs to, ko pati ieņēmusi prātā. Kā audzinātājas stāsta - kad jāģērbjas un audzinātājas liek pašai ģērbties, šī tikai sēž un smaida savu Eņģelīša smaidu, un neko i netaisās darīt.
Kad mājās reiz solīju multeni, kad novilks āras drēbes, bet pati nepalīdzēju ģērbties, šī mierīgi tusēja pa māju ziemas zābakos un ziemas mētelī 2,5h (!), līdz laikam brālim pacietība beidzās (arī gribēja to multeni) un viņš laikam palīdzēja vismaz sākt ģērbties.
Un vēl visas absurdās vēlmes - tūlīt un tagad, lūdzu, banānu (tas nekas, ka man nav līdzi ārā), mantu utt. un ja neizpilda, tad brēka un nekustas ne soli (bet izpildīt ta nav iespējams).

* Šorīt ar Juliatu bija problēma b/d, ka viņa sagribēja zilo sunīti, ko, protams, nebija paņēmusi līdzi. Ja iesim atpakaļ uz mājām, nokavēs brokastis, bet Juliata spītējas un nekust ne soli, ja nav tā sunīša, turklāt mans solījums pēc brīža atnest sunīti pašai neder.
Tad beidzot izdevās izrunāties ar Juliatu tiktāl, ka šeit (b/d) ir kašķīgā Juliata, bet mājās ir labā Juliata. Aicinājām labo Juliatu uz b/d. "Skatījāmies", kā labā Juliata skrien pa trepēm pie kašķīgās un ielien iekšā. Tālāk labajai Juliatai bija jāsarunā ar kašķīgo Juliatu nekašķēties un darīt, ko mamma saka (tā teikt, soli pa solim visu, ko jādara - jāģērbjas utt.), līdz bija baigi forša Juliata.
Laikam tāda iztēlošanās ar Juliatu ir vienīgais līdzeklis, jo ne solījumi, ne draudi uz viņu šai vecumā neiedarbojas nekādi.

* Attiecībā uz balvām mums ieviestas 10 mazas konfektītes katru vakaru, ja vien nav bijis iemesls konfekšu skaitu samazināt, Juliatai, piem., par īkšķa sūkāšanu vai izteiktu nepaklausīšanu ņem pa 1 gab. nost.
Vienu dienu Juliata šitā no 10 sākuma konfektēm pazaudēja 15., t.i., 5 jau nākamai dienai - tā ka šī sistēma nekādi nestimulēja viņu mazāk sūkāt īkšķi vai labāk klausīt.

* 7.novembris. Jau sen esmu ievērojusi, ka daudz labāki panākumi garantēti, ja Juliata tiek uzrunāta kā kumeliņš vai kucēniņš, vai Martiņa (kas nu viņa kurā brīdī ir) un prasītā darbība definējama piemēroti atbilstošai personai - piem., nevis Juliatai jāiet uz b/d, bet kumeliņam jārikšo uz savu pļaviņu. Nevis Juliatai jāvelk mētelis, bet vilciens (rokas) izbrauc cauri tunelim utt.
Un vispār - Juliatā spilgti redzu savu atspulgu - kad viņa nikna, tad rīkojas precīzi tā, kā rīkotos es, ja neapvaldītos.

* 22.novembris. Juliatai griešana ir topā. Grēks teikt, Juliatai uzdāvināja lielo 3-4gadnieku grāmatu ar visādiem uzdevumiem, un viņa visu, ko vien varēja ar līnijām atrast, sagriež, pirms es pagūstu apskaidrot, ka tur nav paredzēts griezt..
Izkrāsošana gan nav un nav bijusi topā nevienam no bērniem. Vai vispār kādreiz tāda interese radīsies?
Zīmēt ar sen nav zīmējusi, nu, ja neskaita "vēju" (svītras lapā) utml.
Vēl ar brāli izspēlē teātri - taisa skatuvi, skatītāju vietas un rāda leļļu teātri, dod biļetes. Spēlē lomu spēles. Vislaik iztēlojas, te viņa ir kumeliņš, te kas cits (kumeliņš ir bieži).
Bet pats galvenais ir krāmēt mantas pa maisiem un somām - tās gan ir šausmas. Es varu sakārtot smuki māju, viss pa kastītēm, pa tēmām. Un pēc 5 min. jau būs izlases no visām kastītēm pa dažādiem maisiem, maisiņiem un somām. Un ja savajagas, teiksim, Juliatas krūzīti, tad tā, piem., var atrasties kādā maisā kopā ar klučiem un mīkstajām rotaļlietām, un maiss skapja dziļumā.

* 23.novembris. Nofotografēju gultu, kas Juliatas sagatavota gulēšanai (t.i., pilna ar visām dienā lietotajām mantām un somām) - pēc skata nepateiksi, ka tur ir vieta arī cilvēkam. Bet tajā sagulēja pat abi divi bērni (jo Dzintaram arī vajag "kaut ko dzīvu" blakus). Atliek tikai pabrīnīties, jo cīnīties ir bezcerīgi.

* 24.novembris. Reiz Juliata bija aizmigusi ar āmuru (gan ne gaļas klapējamo) rokās - tīri labi izskatījās, sevišķi meitenei.

[3g. 8 mēn. - 3g. 9 mēn.]

* 14.decembris. Juliata nesen pirms gulēšanas iedeva man tik buču, cik man gadu, t.i., 34.

* 17.decembris. Juliata savam grupiņasdraugam Markusam ir prasījusi, vai viņš viņu precēs. Un Markuss teicis, ka jā.

[3g. 9 mēn. - 3g. 10 mēn.]

* 10.janvāris. Kopš šajā mācību gadā mūzikas skoliņā mammām bija jāpaliek ārpusē (jo 3 gadi jau), Juliata vairs negrib iet uz skoliņu un tā arī pagājušo gadu pārstājām. Dzintars iet, Juliata caur logu skatās, mājās abi dzied un dejo, bet pati uz savām nodarbībām negrib, jo grib vairāk ar mammu.

* No malas droši vien mūsu sarunas ar bērniem izklausās pēc ku-kū - Juliata ir kumeliņš, es esmu zirgu mamma, Dzintars - kā gadās, viss kas var būt.

* Reiz Juliata izteicās - jocīgi, kā var būt, ka Dzintara mammai piedzima kumeliņš?

[3g. 10 mēn. - 3g. 11 mēn.]

* 28.janvāris. Juliata ikdienā lieto visādus izteicienus no pasakām, pielāgojot vajadzībai. Piem., saka nevis vienkārši "man auksti", bet "es drebu vien no aukstuma". Vai - nevis vienkārši nāk smiekli, bet ~"es gandrīz nobeidzos no smiekliem, man pārsprāga lūpas un salipa atpakaļ" utml.

* 4.februāris. Juliata paziņo, ka man ir piedzimuši sekojoši bērniņi: kumeliņš, Dzintars, Juliata, gotiņa un bezdelīga!
Juliata bieži sarunājas ar saviem zvēriņiem pa "mobilo", bet tā īpaši vārdos netiek saukti, zvēriņi un viss.

* 14.februāris. Juliata b/d izgrieztajā sirsniņā pēc audzinātājas lūguma uzzīmējusi tēti (dusmīgu), mammu (priecīgu, dzeltenu galvu), sauli, lietu un margrietiņu. Skaidro: mamma priecīga, jo spīd saule, bet tētis ir dusmīgs, jo līst lietus.;)

* februāra vidus. Juliatas mīkla: Gara strīpa, aplītis un gaismiņa. Kas tas ir?
Atbilde: Lampa uz ielas.

[3g. 11 mēn. - 4g.]

* 10.marts. Juliata pirmo reizi mūžā bija uz slidām (Lido). Vairāk gan ar turēšanos, bet pāris metrus varēja veikt (drīzāk noiet nekā noslidot) arī pati.

* 12.marts. Juliata izstiepj savas mīļās rociņas man pretim, apķeras ap kaklu, samīļo, iedod buču un saka: "Es tev iedevu buču, lai tu man palīdzētu kārtot un citreiz pati visu sakārtotu." :D