Dzintara (5-6 g.v.) dienasgrāmata 2007./08.g.


[5g. - 5g. 1 mēn.]

* 22.maijs. Dzintars dzimšanas dienu jau bij pārgaidījies, vienu vakaru jau raudāja spilvenā, ka nevar vairs sagaidīt.

* 28.maijs. Nosvinējām Dzintaram dzimšanas dienu. Vispirms visi gājām uz mežu un meklējām kokos, puķēs utml. iesietās lentītes (ap 60-70 lentītes uz 7 bērniem). Dzintars vēl no pieneņpūkām sev sataisīja frizūru.

* 5.jūnijs. Atklāju, ka bērniem var lasīt grāmatu "Alise aizspogulijā". Pati bērnībā neesmu lasījusi, bet vislaik ir ļoti interesējusi (bija krievu valodā), tad nu tagad nopirku un jau 3.vakaru lasu. Dzintaram pietiek ar domu "tur viss ir otrādi", lai grāmata šķistu gan interesanta, lai to lasītu - un man arī prieks, beidzot varu pati izlasīt.

* 5.jūnijs. Mūsmājās bez pasakām iet gulēt tad, ja ir nogrēkojušies tiktāl, ka es pasakas atsakos lasīt. Šitā nesen 3 vakarus pēc kārtas nokaitināja mani līdz pasakas nelasīšanai, ka ceturtā vakarā es vairs nevarēju izturēt, kā gribējās pašai lasīt Alises turpinājumu.

* 15.jūnijs. Dzintaram viss lēcieniem. Iemācījās burtus un tad gadu pauze, līdz pēkšņi sāk likt pa zilbēm kopā. Tad gadu pauze, un sāk likt pa vārdiem kopā, līdz pat teikumam. Un tad arī viss pagaidām apstājies - resp., grāmatas pats nelasa. Ja sagrib, kādu teikumu vai atsevišķu vārdu izlasa, bet tā tekoši nelasa vēl. Gaidu kārtējo lēcienu.

* 19.jūnijs. Piedzimis Dzintaram brālēns - Matīss.
Dzintara pirmais jautājums: "Vai viņš ir jauks?"
Un tad tikai - vai ar viņu varēs spēlēties?
Un dāvanā jau ieplānots šokolādes telefons.

* 21.jūnijs. Es ar šorīt pinu vainagus abiem bērniem priekš b/d, puķes salasījām paši iepriekšējā vakarā. Dzintars ar vainagu lepni gāja pa ielu, bet Juliata gribēja ņemt nost un prasīja cepuri - ausis salstot. Nu gan jāņabērns. Garāmgājēji gan noskatījās uz vainagotajiem bērniem.


[5g. 2 mēn. - 5g. 3 mēn.]

* 24.jūlijs. Dzintars vislaik grib, lai viņu šūpo. Sen esmu mēģinājusi iestāstīt, kā jākustina kājas, bet nu neaizgāja saprašana (bezjēdzīga kāju cilāšana). Tad kaut kā ar augšpuses kustināšanu vienureiz aizgāja, likās, ka nu jau sapratis. Tad ciemos tika šūpolēs un lepni teica, ka nu jau viņš pats protot, ka var viņu nešūpot, bet nu tā īsti jau tomēr nesanāca. Tā arī nezinu, kā riktīgi iemācīt.

* 25.jūlijs. Dzintars ar divriteni akurāt tā kā mācētu braukt, vajadzētu skrūvēt nost papildritenīšus (uz tiem vairs nebalstās), bet tai laikā māsa sāk mācīties braukt ar riteni, un viņai tie ritenīši noder.

* 13.augusts. Dzintaru nesen sanāca nosvērt un gaužām vīlos - tie paši 15kg vien ir, bet man likās, ka nu jau riktīgi smags.
Mums topā lasīt Terras zinātniskos rakstus uz gulēšanu - sākumā lasīju, lai nokausētu un ātri aizmigtu, a šis rūpīgi noklausās un man vēl papildjautājumus uzdod. Tagad sāku nopietnāk lasīt un vēl laicīgi paskaidrot nezināmos terminus (nu vismaz tos, kurus es pati puslīdz saprotu).

* 15.augusts. Dzintars pats pēc savas iniciatīvas piešuj sunītim kāju!


[5g. 3 mēn. - 5g. 4 mēn.]

* 3.septembris. Dzintaram priekš b/d vārda dienas svinēšanas nolēmu nopirkt garo meloni, ko nekad neesmu pirkusi. Dzintars bij lepns par tik smagu meloni (puse no māsas svara).

* 4.septembris. Vārda dienā Dzintaram uzdāvinu skrejriteni, viņa ģīmis savelkas - a kur mani klucīši? (Kādi vēl klucīši! Netika prasījis!)
Tad (laime, ka ir māsa) sarunāju, ka skrejriteni došu Juliatai - šī dikti priecīga.
Tad nu Dzintaram ar tā kā domas mainās - jā jā, māsai dosim, es tikai salikšu, es tikai parādīšu, kā jābrauc, es tikai pabraukšu ...

* 5.septembris. Dzintars pats sevi mēdz slavēt. Izdara kaut ko un tad secina - redz, kāds es prātīgs/gudrs/malacis! ;)
Vakar b/d viņš kādai muzikālajai rotaļlietai atklājis, ka tā nedarbojas, jo baterijas ieliktas otrādi.
Dzintars, protams, salika visu pareizi, un nu viss skan.
Par to viņš bija tik bezgallepns, slavēja sevi kā vien varēja.:D Kāda meitene grupiņā esot viņam pat zīmējumu uzzīmējusi šim lieliskajam darbam par godu!

* 11.septembris. Kādreiz iedomātie zvēriņi bija aktuāli tikai Juliatai, bet nu Dzintars šo tēmu aizrautīgi ir pārņēmis. Zvēriņi esot katram cilvēkam, tikai ļoti maziņi, ka grūti ieraudzīt. Viņi ir visur un visu pēta. Viņi runā ļoti klusiņām, tāpēc grūti sadzirdēt. Zvēriņi var nokļūt visur! Viņi prot sarunāties ar visādiem augiem utml.
Piemērs. Lasām purvā dzērvenes. Dzintars man prasa, vai dzērvenēm patīk, ka viņas apēd? Es saku, lai viņš paprasa saviem zvēriņiem. Dzintars aizsūta zvēriņu pie dzērvenes, lai pajautā. Zvēriņš atgriežas un Dzintaram paziņo - "Dzērvene teica, ka viņa nezina, jo nav vēl apēsta."
Cits piemērs. Tika nopirkti 2 hēlija baloni - katram bērnam. Dzintara balons tieši pie mājām (ārā) atris un aizlido gaisā. Kā dabūt? Saku Dzintaram - ja viņa zvēriņi tik varoši, lai dabū balonu lejā! (cik vieglprātīga doma man bija!) Ok, Dzintars piekrīt, sūtīs zvēriņus pakaļ.
Pienāk nakts. Naktī Dzintars viss asarās ienāk pie manis - zvēriņiem, lai tiktu pie balona, vajag šausmīgi garas trepes, bet viņi nevar tās trepes panest, viņi ir maziņi, bet trepes tik lielas, zvēriņi nevar balonu dabūt lejā.
Man sametās tik žēl balona, zvēriņu un Dzintara ar sāpošo sirsniņu..

* 19.septembris. Mani bērni kaut kā bailīgi tai ziņā "ka tik viss izdotos" - piem., braucam sēņot, atstājam mašīnu, ejam mežā. Bet bērni viens caur otru ik pa laikam tik pārprasa "vai mēs atradīsim mašīnu?", "vai mēs tiksim mājās?". Ja sākumā esmu droša, ka viss būs kārtībā, tad pēc tik daudzkārtējas pārprasīšanas pat es sāku šaubīties.
Tāpat, ja esam, piem., autobusā, tad pāris reižu pārprasa "Vai autobuss brauc pareizi?", "vai autobuss pieturēs tur, kur mums vajag?"
Un nevis vienkārši aiz gara laika jautā, bet reāli noraizējušies, bezmaz stresā. Un ja vēl es stop pogu laicīgi nespiežu, tad bezmaz panika iestājas, ka nu tik būs šausmas.
Ir bijis tā, ka autobuss pabrauc mūsu pieturai garām, dabūju bļaustīties, lai tak aptur (stop bija nospiests), vai no tās vienas reizes tik traks iespaids, nezinu. Pamatā jau visas daudzās reizes viss bijis bez problēmām.


[5g. 4 mēn. - 5g. 5 mēn.]

* 22.septembris. Bijām ciemos pie Dzintara 3mēn. jaunā brālēna. Nu Dzintars ir riktīga aukle! Tā ņēmās, mīļoja, bučoja, izklaidēja - rādīja dīvainas kustības, līdz mazais puisis saspringst aiz pārsteiguma, un tad atbrīvojas, notirinot rokas līdzīgi kā Dzintars. Un tad Dzintaram lielie prieki, ka dabū, ka puisis pasmaida. Un pēc savas iniciatīvas mutīti slaucīja, ja siekaliņa notecēja. Nu tiešām - riktīga aukle!
Un tad palika skumīgs un teica: "Man Matīsiņš ļoti ļoti patīk! Es gribētu palikt te ilgāk nekā tu domā."
Tas tagad laikam būs topa teiciens mums "palikt ilgāk nekā tu domā".

* 24.septembris. Vakar rāvāmies vaiga sviedros, apdarinot dekoratīvo kabaci un kukurūzas vālīti. Sākumā bērni ar tādu iedvesmu metās virsū, ka es nezināju, ko ķert, ko glābt, lai pamata objektus nesabojā jau pašā sākumā. Tad pirmo reizi atklāju, cik forša tomēr lieta ir noasinātie sērkociņi (līdz tam bez tiem iztikām) - ij nevajg ne lipekļus, ne līmlentas, visu var sastiķēt.
Kamēr es ķibināju Juliatas zvēriņu no kukurūzas vālītes (viņas ideja, - mans izpildījums), tikmēr Dzintars rāvās pilnīgi viens pats, iesākot taisīt helikopteru, tad beidzot ar dīvaina paskata mašīnu. Visu izdarīja pilnīgi viens (man nebij laika , es tik caurumus zīlēs un kastaņos iesāku durt). Man bija lielas problēmas ar kukurūzas zvēriņa nostatīšanu vertikāli. Kad nu beidzot nostatīju un atstāju uz plaukta, tad vēlāk skatos - jau uz grīdas viss pa pusei izjucis.
Dzintara mašīna vakar vēl it kā stāvēja labi, bet kad šodien likām maisiņā, "gaismiņa" priekšā tomēr nolūza, tad nu abi veidojumi uz b/d tiks nesti tikai rīt no rīta, kad tiks pabeigti stiprinājumi.

* 26.septembris. Mēs šodien aiznesām Dzintara paša pilnībā veidoto darbiņu, un kā izcēlām, tā jau šis tas nobruka. Audzinātāja devās palīgā labot, a Dzintars tik grozās apkārt kā gailis "re, kāds es meistars!"
Es Dzintaram saku, ka te gāžas, bet šis atmet ar roku - tas nekas, bērnudārzā pieliks! :D

* 10.oktobris. Mums līdz ar b/d agrāku sākumlaiku atrisinājusies rīta celšanās problēma Dzintaram - viņš prasa, lai viņu ceļ VĒL agrāk , lai viņš no rīta var paspēlēties, un tas arī tiek darīts pie nosacījuma, ka viņš pats apģērbjas un sagatavojas iešanai - man atliek tikai ar Juliatu tikt galā.
Vakarā gulētiešana mums, salīdzinot ar iepriekšējo m.g., sākas par 2-3h agrāk (21:00-22:00), bet aizmieg Dzintars tāpat pavēlu - ja paveicas, ap 22:30, bet parasti ap 23-24. Laikam jau tomēr agrāk nekā iepriekšējos gadus, ja jau tik viegli var piecelties.

* 10.oktobris. Es Dzintaram katru dienu pēc b/d mazgāju kreklu. Bikses ir daža (raiba), kas turas ilgāk par 1 dienu, bet tas tikai uz raibuma rēķina. Āra bikses un jaku es jau esmu pasākusi "neredzēt", ka netīra, līdz tiek sasniegta manas kauna sajūtas augšējā robeža un es vairs neizturu. Jo nu nesanāk katru dienu veļasmašīnu griezt, parastā ikdienas mazgāšana jau notiek ar rokām.


[5g. 5 mēn. - 5g. 6 mēn.]

* 22.oktobris. Bijām Krimuldā, Siguldā, braucām ar gaisa tramvajiņu un noslēgumā sadauzījām mašīnu (ieskrējām priekšā braucošajā). Būs bērniem tagad ko stāstīt b/d. Vismaz priekšstats par ļaunajiem poličiem būs mainījies uz labajiem policistiem. Jo kamēr es skrēju meklēt palīgus, policists Juliatu atsprādzēja no krēsliņa un uzvilka mētelīti, lai nesalst, un vīram piekodināja apģērbt siltāk Dzintaru.

* 29.oktobris. Mēs šais dienās ar bērniem kopā pirmoreiz noskatījāmies multfilmu "Kabata". Man jau tur viss tāds pierasts, skaista mūzika, skaisti zīmējumi utml., viss skaisti un labi, par sižetu kaut kā nebiju īpaši pārdomājusi. Tad nu man bija pārsteigums, kā Dzintars reaģēja - tur, kur cūciņa izperē 8 sivēnus un pārdod tos cirkam, Dzintaram acis iepletās lielas lielas - mamma visus savus bērniņus atdeva???!!!
Pilnīgi pat asaras man saskrēja acīs, cik ļoti Dzintars to bij ņēmis pie sirds. A es pat nebiju aizdomājusies par to.
Tālāk nācās skaidrot, kāpēc naudiņa, ko cūciņa saņēma, pārvērtās par sikspārni - vai tā var notikt arī īstenībā. Tad nu es skaidroju, ka doma bijusi tāda, ka ja naudiņu dabū par sliktiem darbiem (pārdeva savus bērniņus!), tad no naudas nav nekāda labuma.

* No citas jomas - pēdējā laikā bērni dikti spēlējās ar manām grāmatām (kas mani nesajūsmina), līdz sāka prasīt, lai es tās palasu. Nu tad mēģināju atrast kādu grāmatu, kas nav bērnu, un tomēr kaut ko no tās varētu saprast. Izvēlējos Lobsanga Rampas "Tu esi mūžīgs" par visādu metafizikas jēdzienu skaidrojumiem. Bet grāmata visai forši aprakstīta, tā ka pat bērnam lielos vilcienos skaidrs. Dzintars ar dziļu interesi visu klausās - tā nu mums tāda neplānota apmācība sākusies, pie reizes es sev atgādinu par lietām, ko jau biju paguvusi aizmirst.

* 30.oktobris. Dzintara leksikā ir tāds jēdziens "mana mamma" ar ko domāts - viņa nākošo bērnu mamma ("kad mana mamma dzemdinās bērniņus.." ), es pat nezinu, kā citādi to īsi pateikt, jo sieva jau defaultā bērniņus neietver.

* 8.novembris. Dzintars labi slimo pa māju - 3 dienas mājās un visas cēlās pats pirmais (kad man modinātājs jau nozvanījis, bet es vēl nevaru piespiesties celties)! Un uzreiz aktīvi darbojas.
Kamēr es izprasījos pusstundu pie datora, viņš paguva uztaisīt mežacūkas masku! - seju ar uzlīmētām acīm un ilkņiem un papīra riņķi, lai var aplikt ap galvu, un (pēc attēlu apskatīšanas) pēc savas iniciatīvas vēl garu snuķi uztaisīja un pielīmēja klāt.
Un vēl savu lineālu ir uztaisījis ar 23 vienībām, kas sadalītas ar 5 mazām iedaļiņām. Un tas skaitās slimnieks.

* Vispār kopābūšanai mājās ar bērnu ir visai pozitīva nozīme:

  • Mēs kopā no lego sataisījām DzC muzeju (ar sliedēm un vilcienu),
  • pabeidzām no papīra kociņu,
  • iemācīju Dzintaram romiešu skaitļus (Dzintars interesējās, vai visur raksta vienādus skaitļus),
  • mācījāmies pazīt pulksteni (lai zinātu, cik man laika pie datora ),
  • Dzintars vēl izskaitīja, ka sintezatoram ir 62 taustiņi (baltie+melnie), uzzīmēja krāsainas notis dažādos garumos atbilstoši metalafona krāsainajiem taustiņiem (jāsit pa to taustiņu, kas tādā krāsā, kā uzzīmēts, turklāt garā notiņa ir garajiem taustiņiem un īsās notiņas - īsajām) un
  • uztaisīja kārtējo savu izgudrojumu no visādiem savienojamiem verķiem.
    Ikdienā es ne tikai nedarbojos kopā ar bērniem, bet pat nezinu, ar ko bērni nodarbojas, jo abi divi visu laiku darbojas kopā un mani liek mierā (bet tagad Juliata ir b/d).

    * 12.novembris. Dzintaram b/d audzinātājām esot brīnumspoguļi, kuros visu var redzēt, ko bērni dara (nu tur saistībā ar iknedēļas balvām ar konfektēm jāzina), līdz ar to Dzintars taisās zsv vecītim rakstīt, lai uzdāvina viņam tādu brīnumspoguli.

    * 14.novembris. Lai arī Dzintars jau 2 reizes ir izlaidis, pa šo laiku viņš ir perfekti apguvis gammu - nosaukt do, re, mi, fa, sol, la, si pēc kārtas - un tas no skoliņas!
    Mājās trenējas Latvijas himnu. Vakar izdrukāju tekstu, lai viņš var precīzi zināt vārdus, ne tikai no izrunas (pats gribēja redzēt tekstu).

    * Nu tā, tikko mums bija dziedāšanas stunda. Esmu jau aizsmakusi.
    Secinājums - abi bērni prot paņemt toni labāk nekā es domāju. Ir skaņas, ko grūti paņemt vai vispār nevar (augšējās un apakšējās), bet vidējās var, sevišķi, ja skaļi dzied (ar to ir problēma, jo grib dziedāt klusu pie sevis, bet tad nav tīri. Kā dzied braši - tā ir tīri!).
    Tad nu gājām cauri daudzas dziesmiņas, es spēlēju uz sintezatora un dziedāju un bērni līdzi. Secināju, ka, ja Dzintars daudz strādātu, tīri normāli varētu padziedāt. Bet, pavirši mācoties, pavirši arī dzied. Varbūt mēģināt regulāri padziedāt kopā. Man jau tā dziedāšana patīk.
    Starp citu - kamēr stundu dziedājām, nemanīju nevienu klepus lēkmi. Kā beidzām (un es pie datora), tā Dzintars blakus kāsē vienā gabalā. Diezgan skaidrs mājiens ar mietu, no kā tās slimības ceļas.

    * 18.novembris. Bērni daudz dzied Latvijas himnu (par godu svētkiem b/d mācītu). Dzintars ij vectēvam piektdien dziedāja, ij vakar staigāja ar lapu (vārdiem) rokās un dziedāja un uz sintezatora "piespēlēja". Ir pat mīļākais pants. Tas ir otrais - gan Dzintaram, gan Juliatai.
    Un kad TV pirms futbola himna skanēja, Dzintars klusi dziedāja līdzi un nesaprata, kāpēc citi lāgā nedzied.

    [5g. 6 mēn. - 5g. 7 mēn.]

    * 25.novembris. Dzintars taisa operāciju rotaļu sunītim - piešuj notrūkušo galviņu. Pats saģērbjas kā ķirurgs, lai viss būtu kā pieklājas.

    * 5.decembris. Atstāju mājās arī Dzintaru, lai pieskata slimo Juliatu. Pieskatīja labi - viss dzīvoklis bija/ir viena vienīga rotaļlietu izgāztuve (kamēr es darbā).

    * 13.decembris. Mums jau otrā galējība iestājusies, - nezinu, ko darīt ar Dzintaru, kurš nepārtraukti sevi slavē - es esmu pats lielākais meistars, es taču esmu tik labs brālis, es es es!!!!
    Vispār jau Dzintars ir ideālā aukle - vajag tik uzticēt viņam Juliatu, viņš visu izdarīs. Ar lielu lepnumu, prieku un sajūsmu. Un kā lai neslavē, ka viņš malacis? Un tad viņš pats jau - es esmu liels malacis!

    * 13.decembris. Man vajadzēja mājās daudz strādāt, nebija laika darboties ar Dzintaru. Tāpēc ka Dzintars to respektēja, vakarā es izteicu viņam ārkārtīgu pateicību.
    Un vakarā viņš tā lepni - "Un es tev palīdzēju darbiņu padarīt! Es tikai nesaprotu, kā var palīdzēt, ja neko nedara."
    Nesen gribēju savai mammai nodemonstrēt, ka lai vai kā, Dzintaram visu laiku pietrūkst mammas, un prasīju viņam - Tev pietrūkst mammas? A viņš: "Nē!"
    Un tās bučas abiem bērniem svarīgas, resp., viņi man dod bučas. Dzintars pat gluži vai kā krustu pārmestu - buča uz pieres, uz zoda, uz vaigiem un uz deguna.

    * 16.decembris. Dzintars uz datora raksta sekojošo: " http://www.jurjans.lv/kaste/galvena.htm re visiem bērniem mājās jābūt šitādiem te "

    * 19.decembris. Nav kašķu par gulētiešanu, bet problēma ir ar aizmigšanu - nu nevar cilvēks aizmigt, ja viņam nenāk miegs! Vakar tad nu tā arī bija - gultā bērni apzinīgi bija pāris min. pēc 21:00, bet aizmiga ap pusnakti tāpat... Ne tur pasaciņas, ne klusums, ne gaisma, ne tumsa; nekas nelīdz.

    * 19.decembris. Beidzot varu rakstīt, ka šodien b/d bija zsv, abiem bērniem vienā dienā, 15:30 māsai, 17:45 brālim. Iepriekš baidījos, vai vispār uz tiem tiksim, jo svētdien vēma Juliata, pirmdien b/d vēma Dzintars. Otrdien abi bērni vārguļoja pa māju un es pati līdz ar viņiem, jo naktī uz otrdienu man bija jāmīļo izlietne.
    Dzintaram b/d uzvedumā turklāt bija galvenā loma - mazais lāču bērniņš, kas meklēja savu miega dziesmiņu (nu ļoti pa tēmu! ), līdz ar to vienkārši nedrīkstēja būt slims!
    Dzintara zsv šodien bija burvīgākie no visiem līdz šim redzētajiem!
    Uzvedums bija interesants un superīgs zsv vecītis, kas prata piesaistīt uzmanību.
    Pēc pasākuma vēl dzirdēju no vairākiem vecākiem komplimentus par Dzintaru kā mazo lācīti.
    Un audzinātājas arī bija parūpējušās, bērni bija vecākiem sacepuši lielas un izgreznotas piparkūkas. Audzinātājas vēl īpaši sveica ģimenes, kurās kāds īpašs notikums bija bijis - bērniņš piedzimis vai vecāku kāzas. Nu dikti mīļi bija. Pirmo reizi man tik ļoti patika.
    Zsv vecītim Dzintars nodziedāja pirmos 2 pantiņus no "saudzīgs, draudzīgs" skoliņas dziesmiņas (vairāk arī nevajadzēja, jo daudz bērnu) - ļoti braši un pārliecinoši. Arī saņēmām komplimentus par to dziesmiņu, par kuru patiesībā skoliņai paldies.
    Reāli sākās tikai ap 18:00 (vēl vēdināja pēc iepriekšējiem), beidzās zālē ap 19:30. Mums turklāt bija 2 egles pēc kārtas (abās abi bērni). Juliata jau pēc savas egles teica, ka grib gulēt. Tā ka pēc Dzintara egles grupiņā viņa praktiski vārtījās pa grīdu gulšņādama. Bet Dzintara grupiņā bērniem tika uzdāvināts grupiņai liels lego komplekts, līdz ar to Dzintars mājās nebija dabūjams (toties šodien viegli uz b/d ), mājās devāmies līdz ar pēdējiem bērniem, un tas bija jau ap 21:00. Bet tak bērni neaizmiga tāpat uzreiz, emociju daudz utt. Aizmiga vēlu. Tad nu šorīt bija baisi grūti piecelties mums visiem.

    * 21.decembris. Dzintars uztaisījis sev gultu uz krēsliem blakus gultai. Tā arī mēģina nakti gulēt uz krēsliem.


    [5g. 7 mēn. - 5g. 8 mēn.]

    * 28.decembris. Ciemos visi nosvērāmies, Dzintaram JAU 16kg.

    * 8.janvāris. Sēdēju www.calis.lv un tur pie tēmām klāt rakstīts, cik reižu lasīts, cik atbildes. Dzintaru sainteresēja tie skaitļi. Tā nu gājām cauri visus 3-4 ciparu skaitļus pie cāļa tēmām un saucām, kas tas ir. Tā nu Dzintars simtus un tūkstošus lielus skaitļus jau prot nosaukt.

    * Ar lasīšanu tā lēnām iet uz priekšu. Burtus zināja jau 3 gadu vecumā. Tagad jau lasa ar izpratni, bet lēni. Ar lielu interesi izlasa atsevišķus vārdus (piem., lappusē pa labi laikā, kad es skaļi lasu lappusi pa kreisi), reizēm piespiežas izlasīt teikumu, bet tad apnīk, vairāk negribot.
    Ja ir izdomājis, kam tur jābūt, tad mēģina sparīgi to arī salasīt. Ja nesanāk, tad dusmīgs.
    Reiz gan mēs mēģinājām, lai Dzintars lasa pasaku, un es tai laikā ar zvēriņiem to izspēlēju. Tīri labi sanāca.
    Bet tā viņam pašam lasīt grāmatas intereses nav - mammai esot jālasa.

    * Mēs te lasām grāmatas par fiziku. Pirms 2 dienām apguvām Einšteina relativitātes teoriju. Es ar šausmām gribu vērt grāmatu ciet, jo nespēju vairs vienkāršiem vārdiem visu izskaidrot, bet bērni sauc - lasi vēl, lasi vēl, baigi interesanti!

    * Vakar b/d esot runājuši par laiku, un Dzintars stāstījis, ka saule griežas ap zemi (ak, vai!), un tāpēc vienā pusē ir diena, otrā pusē nakts.

    [5g. 8 mēn. - 5g.9 mēn.]

    * 5.februāris. Man atkal bažas, ka pēdējā laikā Dzintars dikti negrib iet uz b/d. Agrāk gāja ar prieku pat pie audzinātājām, par kurām citi bērni sūdzējās. Tagad super audzinātājas, ir beidzot stabili labi draugi, bet nē, negrib. No rīta tāda čīkstēšana. Un ne jau šodien tikai, vispār pēdējā laikā.
    Vakar iemainīju konkursā nopelnītās smaržas pret A3 lapām un pildspalvām, un bērni tagad sapņo tikai par zīmēšanu, vakar gulēt nevarēju dabūt un šodien par skoliņu Dzintars šaubījās, vai sanāks tad laiks zīmēšanai.

    * 5.februāris. Vakaros viņš mega daudz vingro - vairākas stundas (!) no vietas vingro, izmantojot divstāvu gultas "atribūtus" - karājas uz rokām, aiz kājām, stāv uz galvas, visādās pozās, ko nemaz nevar aprakstīt.

    * 8.februāris. Dzintars uztaisa papīra lidmašīnu, ar spārniem, asti, propelleru, sēdvietu. Protams, pagaidām bez motora.;)
    Nereti viņš taisa kaut ko manā skatījumā bezsakarīgu. Kaut ko sazīmē, salipina, ar "kabatiņām", visādiem atlokiem utml.

    * Mēs te nesen runājām, ar kādiem cilvēkiem Dzintars gribētu satikties pēc nāves (ar domu - pēc nāves satiekas tikai paši tuvākie cilvēki, tie, kuri patiešām ļoti patīk).
    Prasīju, nu, kuri būtu tie "paši paši" cilvēki, kas visvairāk patīk?
    Dzintars uzreiz lielā iedvesmā, gandrīz vienā elpas vilcienā atbildēja - visi b/d grupiņas bērni, Miks un citi skoliņas bērni, visa ģimene!
    Plaša viņam sirds!

    * 13.februāris. Pārbaudu, vai Dzintars zin nosaukt mēnešus. Kādus 4 mēnešus nosauca (t.sk. savas dzimšanas dienas mēnesi un datumu), zināja pašreizējo mēnesi un pagājušo arī (laikam b/d nopelns). Manas un māsas dzimšanas dienas mēnesi nezināja un nekādi nespēja atcerēties. Sākotnēji viņam bija divi mēneši "Maijs" - katrs savā izrunā (godīgi sakot, atšķirību lāga nesaklausīju, bet pat apvainojās, kad es aizrādīju, ka viņš otrreiz sauc to pašu).

    * 18.februāris. Dzintars savu personīgo informāciju portāla www.calis.lv reģistrācijā no "Es esmu gudrs. Es esmu ļoti gudrs" ir nomainījis pret "Es esmu gudrs es esmu jocīgi gudrs". Vispār viņam ļoti patīk reģistrāciju mainīt, vairākkārt mainījis sev paroli, tā ka es pat vairs nezinu, kāda šobrīd ir.
    Dzintars ir pārliecināts, ka viņš ir otrs gudrākais grupiņā - ka visgudrākais esot Viesturs (viņš esot visgudrākais visā b/d), jo viņš esot izgudrojis lidmašīnai motoru. Viesturs gan esot vēlāk teicis, ka viņš neesot tomēr izgudrojis to motoru, bet Dzintars pakonsultējies ar burvju spogulīti un pārliecinājies, ka Viesturs melo - viņš tomēr esot izgudrojis to motoru.

    * 19.februāris. Dzintars piestājas pie sintezatora un grib spēlēt, - prasa kādas vienkāršākas dziesmas notis. Parādu, kur ir notis "maza maza meitenīte, liela dziesmu dziedātāja". Viņš ņēmās tik ilgi, kamēr izdevās nospēlēt pareizi abiem pantiņiem, pie tam pašam klātdziedot (kur jāspēlē, Dzintars izdomāja pats pēc notīm, ar nelielu manu pielabošanu).

    [5g. 9 mēn. - 5g.10 mēn.]

    * 26.februāris. Dzintars tagad tā aizrāvies ar Dullā Didža lapu ( http://www.liis.lv/fizika/dd.htm ), ka atvēlētajos multfilmu laikos (kad man paralēli filma, kuru negribu, lai bērni skatās) māsa dabū līdz asarām lūgties, lai tak liek multfilmu, nevis rāda kārtējo mehānismu vai ko citu no Dullā Didža..

    * 28.februāris. Pa ceļam uz b/d Dzintars stāsta, kādu izdomājis miskastes mašīnu, kas automātiski prot pacelt miskasti un noņemt vāciņu, un tam būšot vajadzīgas virves ar dimantiņiem.
    Pie dimantiņiem es pieslēdzos stāstījumam, ļoti izbrīnoties, kamdēļ miskastes mašīnai dimantiņi?
    Dzintars: "Lai nav tikai smirdums, bet ir arī smukums. Jo nav nekāda prieka, ja ir sūdi!"

    * 2.marts. Mums tāda smaga saruna ar Dzintaru sanāca. Vakar pēkšņi tika atklāts, ka ļoti smukā un foršā roku lelle - kaķītis - sagraizīts gandrīz driskās. Vēlāk sapratu, ka doma bijusi pasargāt pelītes no negantā kaķa, jo kaķis ēd pelītes (vairākkārt bijām spēlējušies tieši ar šo kaķi, ka tas "apēd" - viņa vēderā tiek ielikta pelīte). Tātad Dzintara asociācijās - kaķis - ļaunais dzīvnieks, kas jāiznīcina. Jo Dzintaram ļoti patīkot pelītes un viņš grib tās pasargāt.
    Vispār viņam ir tieksme sargāt un saudzēt vājākos, bet nebiju iedomājusies, ka tas varētu izvērsties šādi.
    Juliata vēl stāstīja (te runa droši vien par iztēles objektiem), ka vilks esot apēdis viņas aitiņai sirsniņu, un tad Dzintars esot izgriezis vilkiem sirsniņas un dvēselītes. Dvēselītes esot bijušas kā taisnstūri. - Atkal Dzintars sargājis vājākos, izrēķinoties ar stiprākajiem.
    Šodien mēģināju apstāstīt, ka dabā dzīvnieki nav ļauni, bet viņi vnk grib ēst, viņiem arī ir ģimenes utml. Un ka galu galā viņi ēd vājākos, slimākos, līdz ar to atpestot viņus no mocībām. Un ka viņi nogalina uzreiz, tikai ēšanai, nevis izrēķinās un moka pirms apēšanas.
    Kaut kā tā.
    Un ka ja viņš grib pasargāt pelītes no kaķiem, tad lai viņš sarga pelītes, bet liek mierā kaķus.

    * 11.marts. Mēs vakar bijām slidot (Lido), Dzintars - pirmo reizi mūžā. Dzintars bija ļoti neatlaidīgs, ātri atteicās no palīgu pakalpojumiem un ņēmās pats - krita, cēlās, krita, cēlās, un gāja, gāja, gāja.

    [5g. 10 mēn. - 5g.11 mēn.]

    * 27.marts. Dzintars stāsta, ka vannā skaitījis, cik sekundēs pietecēs trauks pilns ar ūdeni, un secinājis, ka pagāja 516 sekundes.

    * 31.marts. Pēc b/d bērni nolēma lasīt zīles (pie b/d ir tāds "ārzemju" ozols ar maziņām zīlītēm). Ilgi lasīja (stundu kādu), visas kabatas bij pilnas. Pēc tam mājās Dzintars uz ilgu ilgu laiku pazuda bērnistabā kluss un mierīgs. Pēc tam iziet laukā no bērnistabas starojošs un paziņo - esot salasījis 679 zīles!

    * Dzintaram patīk man piedāvāt visādus uzdevumus - cik ir 19x20, cik ir 64 mīnus puse vai, piem., - cik ir 12+x9. Kad es domāju, kā filozofiskāk atbildēt, Dzintars teicās man palīdzēt - 12+12=24 un man atliek sareizināt ar 9.

    * 1.aprīlis. Dzintars labprāt kāpj kokos, vēl labāk, kokus lasīt kā tāds Koknesis. Bet būtiskā problēma, ka viņam nepatīk mainīt nodarbošanos. Lego, protams, pirmā prioritāte. Nekāda pastaiga skaistā dabā nevar būt foršāka par spēlēšanos ar lego.
    Kad nu piekukuļots vai kā citādi izmānīts ārā, tad gan spēlējas, bet vislabāk, ja tajā dabā ir kaut kas, kur var ko konstruēt. Piem., pēdējā sniegainajā ziemā mēs ar vīru savēlām pamatīgu cietoksni, un tad tik ķērās bērni pie teikšanas - Dzintars taisīja tajā plīti ar slēdžiem, un tad slēdza iekšā uguni un slēdza ārā. Māsa pa tam varēja gatavot ēst.
    Bet tik un tā ārā visai ātri apnīk - labāk pie saviem lego tipa konstruktoriem.

    * 4.aprīlis. Pa ceļam uz b/d Dzintars prasa man, cik ir 3x5, sākot no 30? Un pareizā atbilde ir 44 (ja sāk no 1, tad ir 15, bet ja pirmais skaitlis, ko skaita, ir 30, it kā 29 nebūtu bijuši, tad sanāk 44).


  •  

    Dzintara un Juliatas mājas