Pēdējā mēnesī pirms gada jubilejas Juliata strauji attīsta savas runas prasmes. Līdz tam viņa vairāk ieklausījās un reizumis mēģināja atdarināt. Tagad jau bieži saka pati pēc savas iniciatīvas. Zemāk tie vārdi, kurus esmu sapratusi un kuriem varu pierakstīt Juliatas izrunu:
• atā - ata-ata vai ta-ta - viens no senākajiem apgūtajiem vārdiem, ko pēdējā laikā lieto retāk.
• bumba - sākumā izrunā kā mamma, pamazām pārveidojot par mamba, baba utml., visbeidzot nonākot līdz bmba
• mašīna brauc - spēlējoties ar mašīnām, tiek attēlota to braukšana brr.
• suns - sākumā mēģina to pateikt ar ss, bet tad noskaidrojot, ka suņi saka "vau-vau", pāriet pie vava. ļoti bieži lietots vārds, nereti arī nosaucot citus dzīvniekus un pat lietas. Bet ja es pati pasaku "suns", tad uzreiz tiek precizēts - vava.
• kaķis - ņa-ņa vai ņaņņa (ņau-ņau). Reizēm pati izdomā, ka konkrētais objekts ir ņaņa, bet ja novērtējusi nepareizi (pasakot citu vārdu) un mamma izlabo, ka tas ir kaķis, meitiņa uzreiz pievienojas - ņaņa.
• pīle - pā-pā (pēk-pēk). Mums mājās ir 3 savienotas pīles kas izdod skaņas, par tām meitiņa zina droši, ka tās ir pā-pā, tikko ierauga vai izdzird. Par citām pīlēm gadās dažādi, citas atpazīst, citas nosauc par vava vai ņaņa, bet ja mamma pasaka "pīle", tad pievienojas, sakot pā-pā.
• pups - pupu. Reiz meitiņai teicu: "Iesim ēst?", uz ko viņa atbildēja: "Pupu!"
• putra - arī pupu, puppū. Sēžot pie galda un ēdot putru (mammai minot, ka tā putra, ko ēd), mēdz atkārtot: pupu.
• ezis - arī viens no pirmajiem mēģinājumiem kaut ko pateikt - sākumā grūti pierakstāms kaut kas pa vidu starp pu-pu un pa-pa, līdz konkretizējas uz skaidrāku pu-pu.
• acs - prot skaidri izrunāt acs, bet reizēm pasaka arī css vai vienkārši ss. Prot parādīt, gan kad prasa parādīt kādam dzīvniekam vai cilvēkam, gan pati baksta un saka acs.
• kaka - tiek lietots dažādos gadījumos - gan kad brālis sēžas un sēž uz podiņa, gan kad vienkārši tiek veiktas kādas darbības ar podiņu (nests izmazgāt), gan saistībā ar sevi, kad maina pamperi un, iespējams, arī tad, kad pamperī tiek kas izdarīts - iečurāts vai iekakāts. To grūti precīzi izkontrolēt, jo nereti pasaka kaka it kā bezsakarā, bet varbūt viņa tikko pačurājusi.
• pamperis - pa-pe - šo vārdu lieto tad kad vajag, nejauc ar kaķiem un suņiem ;).
• ārā - ā-ā. Kad gatavojamies iet ārā, sāku ģērbt vai runāju par to, tad saka ā-ā un iet pie ārdurvīm.
• tētis - te-te vai tē-ta. Lieto reti.
• mamma - mamma - lieto bieži, bet nav īsti skaidrs, vai pēc būtības;), jo kad citi prasa, kur mamma, Juliata uz mammu nepaskatās.