Diemžēl pašu sākumu diennaktij pierakstīt aizmirsu. Meitiņa bija aizmigusi agri (~22:00), bet pēc tam gan (pamīšus ar brāli) mani mocīja visu nakti. Cik nu atceros (bet ne precīzu skaitu, ne laikus droši neatceros), celšanās (un līdz ar to pupa došana) bija ~1:45, 3:00, 4:00, 6:30, 7:00, 10:00. Un tā vēl skaitījās vidēji laba nakts, jo citās ir gadījies celties vēl biežāk, neļaujot no vietas nogulēt ilgāk par 2h.
Pēc tam lieku uz pārtinamā galda, brālis uzrāpjas blakus, atņem māsai manis doto mantu un iedod citu (konusu), kā arī iespiež viņai rokā līdzpaņemto baranku. Juliatas paša vēlmes vērā ņemtas netiek. Māsa jau saģerbta, rāpulītis tikko sakņopēts, bet brālis paziņo, ka kņopēt grib viņš. Vienā pusē atkņopēju un ļauju sakņopēt Dzintaram, otrā pusē neļauju, lieku uz grīdas un pati aizeju (ir 11:20).
Pēc brīža Dzintars jau mani sauc, izrādās, ka viņš tomēr atkņopējis rāpulīti atkal vaļā, bet aizkņopēt nesanāk - māsa par daudz kustoties, lai es viņu pieturot;). Nekas cits neatliek, turu, lai jau kņopē.
Vēlāk es virtuvē darbojos, kad ierodas Dzintars un mierīgi stāsta "Juliata aizrijās, norija riekstu." Izklausās neiespējami, jo cepumi ar riekstiem viņai doti netiek, arī Dzintars pats cītīgi nes tikai barankas un zin, ka cepumus dot nevar, jo tad var aizrīties ar riekstiem. Tomēr puika teikto atkārto un atkārto līdz es eju skatīties. Aizrijusies Juliata nav, tomēr riekstoto cepumu sūkā gan - kā tas pie viņas nonācis - nezinu. Vai nu atradusi brāļa atstātu, vai Dzintars tomēr pats iedevis.
Pēcāk Juliata aši rāpo un priecīgi runājas, dodoties uz izvēlēto mērķi. Atrāpo arī līdz virtuvei, stutējas pie krēsla un skatās, kā Dzintars uz tā spēlējas ar vilcienu. Dzintars krēslu aizstūmis tā, lai māsa virtuvē iekšā netiktu, vēlāk arī "āķē" viņas rokas nost, lai viņa neturētos arī pie tā krēsla. Visbeidzot velk krēslu, ka māsiņai noturēties kļūst pavisam grūti, Juliata raud.
12:00-12:30 baroju ar putru - Juliata grozās ēdamkrēsliņa uz visām pusēm, gan stāvus, gan sēdus. Pie sienas ir pakaramais, kur parasti stāv mazi dvielīši, kurus Juliata labprāt āķē nost un met zemē. šobrīd viņa tikai parausta tukšo pakaramo - dvielīši vēl guļ zemē kopš pagājušās nomešanas. Kamēr Juliata sēž galdiņkrēsliņā, Dzintars iekārtojies man klēpī (tā kā viņš ir slims - nevaru atteikt, ja reiz viņš grib mammu) un spēlējas ar sviesta trauciņu. Juliata, savukārt, spēlējas ar karoti un putru. Baroju pa kārtai abus divus, jo lielais arī atkal kļuvis maziņš un pats neēd. Pa abiem kopā izēd nelielu bļodiņu miežu putras. Pēc tam vācu un tīru bumbas sprādziena sekas, t.i., putru no galda, krēsla un grīdas, tāpēc sūtu Dzintaru ārā no virtuves. Juliata pēc nomazgāšanas tiek aizgādāta uz istabu un nolikta spēlēties ar piramīdu un riņķīti, kas liekams tai virsū.
Kamēr es pa virtuvi, Dzintars sāk spēlēties ar virtuves durvīm - piestūmis ķeblīti un taisa durvis ciet, aiztaisot arī krampīti, tad atkal vaļā un atkal ciet - vairākas reizes. Skatīties atrakcijas atrāpo arī Juliata, nosēžas un sit plaukstiņas Dzintaram par godu. Kad sadomā celties un atstutēties pret durvīm, tiek nogrūsta lejā un raud.
Pēcāk es virtvē ēdu, Dzintars durvis aizkrampē ciet un aizdodas uz istabu, tur arī Juliata. Istabā valda aizdomīgs klusums. Kad paēdu (ir ~13:00), saucu Dzintaru, lai taisa durvis vaļā, lai es tieku laukā. Par laimi, Dzintars ir atsaucīgs un es dodos skatīt, kam tāds klusums. Izrādās, izvilkta viena atvilkne un viss tās saturs ar Dzintara palīdzību izkrāmēts vienā maisā. Juliata stāv kājās, atbalstījusies ar rokām pret atvilkni un uzmanīgi vēro Dzintara darbošanos.
Pēc brīža Dzintars izdomā tikt no Juliatas vaļā, lai viņa netraucētu spēlēties, tāpēc māsa aiz padusēm tiek izvilkta no istabas laukā, durvis tiek aiztaisītas ciet.
13:30-13:50 saģērbju bērnus iešanai ārā. Tā kā ārā ir ziema, riskēsim braukt ar ragavām uz mežu. Vispirms ragavās iepakoju Juliatu, ragavas iznesu laukā, Dzintars laukā iznāk kājām. Laukā gandrīz uzreiz ragavās prasās arī brālis, nobraucam ērtākā vietā un taisam pārkārtošanos. Juliatu paņemu rokās, iesēdinu ragavās Dzintaru un viņam klēpī - Juliatu. Dzintara kājas uz ragavām, Juliatai - ratu kāju pārsegā, kas paņemts no vecajiem, salūzušajiem ratiem. Bērni neprotestē, braucam uz mežu. Mazliet bijos, ka pa ceļam ir pāris vietas tīra asfalta bez sniega, lielākā no tām - mūsu iela, kam jātiek pāri.
Tomēr arī ar abiem bērniem ragavās izdodas pārstumties visiem asfaltiem pāri, kopumā līdz mežam tādas vietas ir ~7 (tikpat arī atpakaļ). Mežā beidzot ir gana sniega, lai varētu iemēģināt vizināšanos ar ragavām no kalna, ko arī izdaru. Tomēr meitiņa ātri vien ir aizmigusi un negribas viņu atmodināt, strauji mainot braukšanas ātrumus. Secinu, ka šajā vecumā vēl īsti vizināšanās no kalniem nesanāks,
varbūt pēc gada jau abiem bērniem būs pietiekama interese tādām lietām. Lēnām izbraukāju tuvējo mežu, Juliata guļ ~45 min., Dzintars arī noguļ kādu laiku, līdz atmostas un paziņo, ka ies kājām. Prasība tiek izpildīta, kādu laiku pastaigā un tad pie Dzintara pirmā pierasījuma bērni tiek sapakoti atkal abi kopā ragavās.
15:40 esam mājās, ārā pavadīta 1h 50 min.
16:05 uz pārtinamā galda. Dzintars atkal dod māsai baranku manis dotā zariņa vietā. Grib arī aizkņopēt rāpuli.
16:45 virtuvē taisu ēst, Juliata arī stutējas pie ledusskapja, veļasmašīnas, ķeblīša, manis, ložņā starp manām kājām. Kad Dzintars atkal virina virtuves durvis, sakot "atā!" un "čau!", meitiņa piebalso ar savu "ata-ata", kratot rociņu.
Tā kā Dzintars ir slims, nākas ar viņu darboties vairāk, ņemu klēpī, dziedu viņam dziesmiņas, atbilstoši kustinu viņa rokas un kājas. Juliata tostarp savā nodabā asina nagus pret vecu datoru.
17:30 mēru Dzintaram temperatūru, mūsu gultā kopā lasot un skatot grāmatiņu. Juliata sākumā otrā istabā, līdz atrāpo pie mums, uzslienas pie gultas un gar to ātri pārvietojas stāvus.
17:40 mēģinu Juliatai dot kartupeļu - kāļu biezeni, bet nekas prātīgs nesanāk, jo Dzintars bļauj, grib, lai es gultā lasu pasaku. Skaidrs, ka viņam nāk miegs. Pārtraucu meitiņas barošanu, eju uz mūsu gultu, Dzintars blakus, dziedu, lasu, uzlieku šūpuļdziesmu disku, līdz pati iemiegu, bet Dzintars tā arī neaizmidzis pieceļas un spēlējas ar Juliatu.
18:10 dodos atkal barot Juliatu, jo Dzintaram kašķis ir pāri. Tā kā uz pakaramā pie galdiņkrēsliņa tagad dvielīši pakārti, tad tos meitiņa veikli nokabina nost un priecīgi nomet lejā. Laikā līdz 18:40 meitiņa paēdusi kartupeļkāļbiezeni, biolakto un ~90ml tējas. Tad vācu virtuvi, mazgāju traukus.
19:00 sāku istabu lielo ģenerālkārtošanu. Vācu visas mantas, lieku pa kastēm, atsevišķi lielos klučus, atsevišķi mazos klucīšus, atsevišķi bumbas utml. Juliata un Dzintars man seko un visu no kastēm krauj atkal laukā;). Nodarbināti ir visi.;)) Pa tam Juliata pamanās pacelt no zemes knupīti un iedod to Dzintaram.:)
20:00 grīdas ir daudzmaz novāktas, ķeros pie putekļusūcēja darbināšanas. Bērni staigā, vēro un jauc, ko vēl var pajaukt.
20:45-21:15 es skatos filmu, Juliata man rokās, arī skatās.
21:20-21:50 Juliatai dodu banānu, drusku biolakto un mazliet arī palikušo biezeni. Dvielīši stāv uz zemes, tāpēc no pakaramā nav ko noraut, nākas raustīt tukšu pakaramo. Uz galda Juliata spēlē hokeju ar karoti un baranku, nav skaidrs tikai, kur īsti ir vārti.
Pēc ēšanas skatām jauno naktslampu, vai derēs degt visu nakti, vai nebūs par gaišu.
22:15 Dzintars vannā, Juliata uzcītīgi rāpo līdz vannasistabai un knibina durvis vaļā, lai tiktu iekšā, bet katru reizi tiek aiznesta atkal prom. Iedodu meitiņai maisu ar dažādām lietiņām, viņa tās krāmē laukā. Rāpjas uz šūpuļkrēsliņa, stāv tajā un kustina skapja durvis.
Naktī ēd pupu (šoreiz pierakstu, lai ir arī kāda nakts precīza):
Kopsummā diennaktī nogulētas 12h 55 min., lielākoties visas naktī, jo pa dienu guļ tikai 1x īsu brīdi. Pa dienu 3-4 ēdienreizes pie galda un pāris reizes pups, biežāk pups tiek naktī.
