DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2014.

Interesantie koki
Uzklikšķinot uz linkiem minētajiem kokiem, varēsiet noskaidrot to precīzu atrašanos vietu
līdz ar papildus informāciju un fotogrāfijām


Raksts citādākā un saīsinātā versijā publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2014.g. ziema (februāris)

Foto: Julita Kluša


Liekas, ziemā, kas nelepojas ar bagātīgu sniega segu, ārā nav ko darīt - nekā īpaši smuka nav, nekas nezaļo, nav arī skaisti balts, viss drūms un garlaicīgs. Tomēr ziemas otrajā pusē dienas ir gana garas, lai dotos garākās un varbūt pat saulainās pastaigās, tikai - ko skatīties?

Izrādās, varianti ir. Latvijā par laimi visi koki vēl nav nocirsti, pie tam daļa no tiem ir visai interesanti - katrā ziņā interesantāki, nekā pirmajā brīdī var šķist.

Ir, protams, dižkoki, par tādiem ir dzirdējis, domāju, katrs interesents par dabu. Arī dižkoku ir vairāk, nekā sākumā varētu likties - savus tuvākos un pazīstamākos parasti nenovērtē - to var attiecināt arī uz kokiem. Rūpīgāk ieskatoties, ikdienā bieži redzētajā apkārtnē var izrādīties, ka ir arī gana lieli koki, par kuriem nebija ienācis prātā, ka tie arī varētu būt dižkoki.

Taču ar dižkokiem ir tā - dažiem tik vien ir, kā atbilstošs apkārtmērs, ko spēj novērtēt patiess dižkoku interesents, bet cilvēkam "parastajam" šķiet, ka nekā interesanta tur nav.

Šajā rakstā aicināšu ieskatīties kokos vērīgāk un ievērot tajos arī to interesanto, kas nav mērāms skaitļos. Dižkoki, kā jau veci, daudz pieredzējuši un pārdzīvojuši koki, varētu būt tam īpaši pateicīgi, bet nebūt ne obligāts nosacījums. Interesants var izrādīties arī pavisam parastas sugas jauns kociņš. Bezlapainais laiks ir īpaši pateicīgs, lai izbaudītu tieši koka formas īpatnības.

Interesantus veidojumus, kas rodas mutāciju ceļā, var redzēt skujkokiem - tad parastai priedei vai, retāk, eglei skatāms kāds īpaši biezi sazarojies pušķītis uz vienmērīga zarojuma fona. Tādus veidojumus sauc par vējaslotām vai raganu slotām. Uz bērziem līdzīgi zaru pušķi jeb vējaslotas veidojas savādāk - pateicoties sēnei bērzu tafrīnai Taphrina betulina. Viena no skaistākajām redzētajām raganu slotām (ap 3 m diametrā) aug uz priedes Aknīstes kapos.

Foto: Julita Kluša


Aknīstes kapu priedes raganslota jeb vējaslota tuvplānā
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Pat 10m diametrā raganu slota skatāma no Liepupes pagasta jūrmalas, netālu no Roņu mājām
[Komentēt]

Liepas ir interesanti koki, jo tās mēdz dzīvot caur savām atvasēm vairākās paaudzēs tā, ka vairs nav skaidrs, vai tas ir vēl tas pats koks, vai jau cits. Brātiņu liepa (Džūkstes pagasts) unikāla ar to, ka no tās varenā, joprojām dzīvā stumbra (5.38 m apkārtmērs) līdz zemei noliekušies zari apsakņojušies, radot ap 30 jaunas atvasītes, kas sasniegušas nu jau ap 40 gadu vecumu. Savukārt Smalkbāržu liepas (Kalngalē pie Rīgas robežas) 5,55 m apkārtmēra stumbenis pats vairs nezaļo, taču tā atlūzušās daļas 2 zari līdzīgi kā Brātiņu liepai apsakņojušies un 2011.g. maijā bija bagātīgi salapojuši.

Foto: Julita Kluša


Brātiņu liepa un apkārt tai par kokiem izaugušie, senāk apsakņojušies dižliepas zari
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Smalkbāržu liepas paliekas dzen zemē jaunas saknes
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Savā ziņā līdzīgi, it kā apsakņoties gribētu, dīvainiem izaugumiem ir Liepkalnes dižliepas (Sausnējas pagasts) zari, it kā veca, krunkaina, nokarājusies āda.

Foto: Julita Kluša


Nav liels retums, ka koki uz apakšu strauji paplatinās, veidojot augstu sakņu kaklu, taču daži tādi veidojumi izskatās īpaši īpatnēji, kā, piemēram, Smalkbāržu ozolam
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Izteikts paplatinājums virzienā uz leju un vēl milzu māzers virsū ir arī osim Dikļu muižas parkā
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Interesantu saaugumu izveidojušas divas vīksnas Juglas ezera krastā, saaugot stumbriem un krustojoties arī to atsegtajām virszemes saknēm
[Komentēt]

Par vilkačpriedēm ir dzirdēts, ka tās ir tādas, kam saknes virs zemes paceļas kā tādas koka kājas, - kas cauri izlien pareizajā laikā un vislabāk pliks, un ja vēl 3x, par vilkati paliek. Populārākās ir Mazsalacas un Mazirbes vilkaču priedes, taču ne mazāk interesantas un savdabīgas ir arī citas, piemēram Ragakāpas vilkaču priede izskatās īpaši neparasti pateicoties arī divām galotnēm - kopumā izskatās kā divgalvains četrkājis. Ragakāpas dabas parkā sastopamas vēl arī pāris citas priedes ar augsti atsegtām saknēm.

Foto: Julita Kluša


Vilkaču saknes kā resnas kājas
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Arī Rīgā var skatīt interesantas priedes ar atsegtām saknēm. Piemēram, Anniņmuižā īpaši interesants ir vilkačpriežu pāris, kuru saknes, lai arī ne tik varenas kā iepriekšminētajām vilkaču priedēm, takš tik eleganti savijušās it kā krustiņdūrienus mācītos!
[Komentēt]

Foto: Atis Klušs


Vecāķu Vilkaču priedes atsegtās varenās un augstās 3 sakņu kājas piedevām vēl bumbuļu bumbuļiem greznotas
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Izrādās, ne vien priedēm var būt kājas. Lai arī G.Eniņa grāmatā "100 dižākie un svētākie" minētā Sumpurņa vīksna jau gājusi bojā, tomēr tās lielās, izteiksmīgās kājas joprojām skatāmas.
[Komentēt]

Nereti sastopami visādi t.s. zaru tilti, kad zari savā starpā saauguši, īpatnēji saauguši ar koka stumbru, vai reizēm vispār nevar saprast, kāpēc starp šiem zariem vai stumbriem izveidojies tāds kā tilts, līdzīgi kā Ragakāpas priedei Buļļuciemā

Foto: Julita Kluša


Ragakāpas priede ar zaru tiltu
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Vienam no Abzaļu ozoliem divi zari, stiepjoties vienā virzienā, saauguši vienā
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Reizēm koks izskatās neparasti, jo tā staras, ja vairākas, visas izkārtojušās rindā kā tādi zaldātiņi, kā, piemēram, kādam citam Abzaļu ozolam Ādažu pagastā, kura apkārtmērs 5.15 m
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Arī Vecumnieku pagastā tāda pavisam plakana trīsstumbru priede sasniegusi ievērojamu apkārtmēru 4.33 m !
[Komentēt]

Dobumainie koki nereti ir interesanti, veidojot neparastas formas vai iespēju kokā ielīst un apskatīt to no iekšas.

Foto: Julita Kluša


Varenais Lēdmanes pagasta Akotu ozols (7,79 m apkārtmēru 2012. g.) ir ar tik lielu dobumu, ka tajā varētu saiet pat kupla ģimene, mēs gan tobrīd bijām divi vien
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Baronu kapu ozols Vānes pagastā ir brīnums pats par sevi - kā tik liels un varens (5,11 m apkārtmērā) viņš var nostāvēt teju uz mizas vien, turklāt pamatīgi izdedzis un joprojām zaļo!
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Unikālajai Īves liepai var vispār iziet cauri!
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Arī Vecbebru muižas parka sudrabkļava var lepoties ar dīvaini cauru stumbru
[Komentēt]

Dobumainajos kokos reizēm var redzēt dīvainus degunus stumbram uz iekšu. Izrādās - tie ir zaru sākumi. Koka stumbrs vidū iztrupējis, bet zars līdz pat tā sākumam saglabājies - skats interesants!

Foto: Julita Kluša


Zara sākums priedes stumbra iekšpusē Lapmežciema pagastā, netālu no jūras

Kādu priedi Liepupes pagastā pie jūras nosaucām par Žirafes priedi, jo tās dīvaini izliektais stumbrs atgādina drīzāk žirafi ar garu kaklu.

Foto: Julita Kluša


Dīvainas formas dižpriede
[Komentēt]

Ne vienmēr tas interesantums saskatāms pa gabalu un uzreiz, reizēm vajag atrast pareizo skatu leņķi un virzienu - bet tas taču tik interesanti, atklāt jaunu skatījumu! Tā reiz atklāju Naglu dižā vītola plaukstu, - citā skatījumā tas bija vienkārši resns koks.

Foto: Julita Kluša


Naglu vītols kā dižkoks
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Naglu vītols kā dižplauksta gariem pirkstiem
[Komentēt]

Savulaik, ejot pa Amatas taku, paskatoties uz augšu, pēkšņi atklāju, ka atrodos zem palmas! Izrādās, arī parasta egle var sniegt neparastu skatu.

Foto: Julita Kluša


Palma vai egle Amatas krastā?
[Komentēt]

Vēl interesanti vērot kokos augošos augus - pirms sāku rūpīgāk skatīties, pat prātā nenāca, ka tik daudz dažādu ziedaugu, krūmu, pat citu sugu kociņu var redzēt augam kokos - tam varētu veltīt pat atsevišķu rakstu. Viens no man mīļākajiem skatiem bij dižā Lucavsalas liepa ar jāņogulāju starp starām.

Foto: Julita Kluša


Lucavsalas liepa ar jāņogām
[Komentēt]

Rīgā, Iļģuciemā aug ozols ar 3m augstumā ieaugušu nu jau ap 2m garu bērziņu, savukārt Vilzēnmuižā Braslavas pagastā, kā arī Meņģeles baznīcas priekšā var skatīt palielos celmos ieaugušus nu jau pavisam lielus bērzus! Meņģeles bērzam blakus uz celma aug arī 2 mazas priedītes.

Foto: Julita Kluša


Vilzēnmuižas celmā ieaudzis pamatīgs bērzs
[Komentēt]

Foto: Julita Kluša


Bērzs un priedītes celmā Meņģeles baznīcas priekšā
[Komentēt]

Unikāla, protams, ir arī Valdemārpils Elku liepa, daudzstumbru un daudžuburu koki, te gribēju akcentēt to, ka interesantā dabā ir daudz vairāk nekā tikai tas, kas minēts dažādās publikācijās. Ejot vērīgām acīm, arī parastā ikdienas ceļā var izdoties atklāt ko jaunu. Lai izdodas!

Foto: Julita Kluša


Pavisam parasti koki citu skatu rod atspulgos, un ja vēl daba saviļņojas..
[Komentēt]





Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2017.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv