DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2014.

Neparastā sēņošana


Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2014.g. oktobrī

Visaizraujošākā nodarbe dabā man šķiet neparastā sēņošana. Parastā būtu mežā uz zemes meklēt sēnes ar kātiņu un cepurīti (visparastākajā versijā - ēdamas), tur un tādas, kā zīmē bērnu grāmatās. Nē, tāda ne. Mani vairāk interesē citādas sēnes - ēdamas vai neēdamas (pārsvarā jau neēdamas), bet kuras, pirmoreiz ieraugot, gribas izsaukties apmēram šādi: "ak tādas arī var izskatīties sēnes?", "ak, pat tur aug sēnes!" vai "pat tādā krāsā ir sēnes!", vai vismaz "ak, tik maziņas!"

Par šādām sēnēm arī šajā rakstā.

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Vairoga skropstene Scutellinia scutellata meklējama slapjākās vietās uz celmiem vai trūdošiem kokiem. Kā jau pēc nosaukuma var spriest - šī askusēne izskatās kā vairogs ar skropstām. Vairoga diametrs gan parasti nepārsniedz 1,5 cm, tāpēc aizsardzībai nederēs.

Neparastajai sēņošanai nav nepieciešams ne grozs, ne nazītis, pats galvenais ir vērīgas acis, un vēl lieti noder fotoaparāts ar labu makro režīmu, lai sasēņoto mājās var izpētīt vēl rūpīgāk, jo tās interesantākās sēnes nereti nav tik lielas, lai labi apskatītu jau turpat mežā.

Neparastās sēņošanas iesācējiem meklējumu sākumā ieteiktu apmeklēt slapjus mežus ar kritalām, jo tās mēdz būt sēnēm bagātākās vietas. Savukārt iesācēji, kas meklē interesantas formas sēnes interneta mežos, kā atslēgas vārdu var izmantot askusēņu latīnisko nosaukumu Ascomycota - šī ir plašākā (bet nebūt ne vienīgā) sēņu grupa ar neparastām sēnēm, kas var izskatīties gan pēc ziediem, gan kausiņiem, mazām podziņām, vālītēm un vēl dažnedažādās formās.

Foto: Julita Kluša

Uz sīkiem zariņiem retumis var ievērot gluži vai ziediņus baltām ziedlapām un dzelteni oranžiem viducīšiem. Askusēnēm Stictis sp. "ziedu" viducīšu diametrs gan nepārsniedz pat 1 mm, attiecīgi attēlā redzamais nav resns baļķis, bet vien sīks zariņš ar sēnēm.


Komentēt

Foto: Julita Kluša

Savukārt sēne Hysterium izskatās pēc kafijas pupiņas - ovāla, tumša, ar rievu pa vidu. Vien, salīdzinot ar īstu pupiņu, šī sēne ir sīka un dabā drīzāk to varētu sajaukt ar rakstu ķērpi. Aug uz koku stumbriem.

Komentēt

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Toties briežu ksilārijas Xylaria hypoxilon atgādina briežu ragus. Rudeņos vietām var redzēt neliela diametra koku celmus, kas blīvi apauguši ar "ragiem". Jaunas sēnes ir baltas ar melnu apakšu, vecākas nomelnē visā garumā. Kad pirmoreiz ieraudzīju briežu ksilārijas, un tas bija Tērvetes dabas parkā, to forma un baltā krāsa, kas turklāt smērē pirkstus, likās tik nedabīga, ka es pat pieļāvu iespēju, ka šīs sēnes ir cilvēku instalācijas dabas parka ietvaros.

Foto: Julita Kluša


Miroņa pirksti mērogā ar pirkstiem. Xylaria polymorpha
Komentēt

Vienā ģintī kopā ar briežu ragiem ir arī miroņa pirksti jeb daudzveidīgā ksilārija Xylaria polymorpha, kas līdzīgi iepriekšminētajām ir vertikālas un nelīdzenas formas, tikai melna (konīdiju stadijā - pelēka ar gaišu "nagu") un bez ragiem, turklāt gan pēc garuma, gan izskata, jo mēdz augt nelielos bariņos, atgādina rokas pirkstus, no kā cēlies arī to angliskais nosaukums Dead man's fingers jeb latviskojot - miroņa pirksti. Šīs sēnes visbiežāk aug uz ozolu un liepu trupošām kritalām, bet Latvijā sastopamas visai reti.

Foto: Julita Kluša


Toties visai bieži slapjos mežos uz kritalām sastopama krokainā purpurlāsene Ascocoryne sarcoides, kas pilnībā atbilst latviskajam nosaukumam - tā ir kā krokaina lāse, purpura krāsā. Tiesa, kad sēne vēl maziņa, tā atgādina mazītiņus radziņus, kas spraucas no kritalas spraugām.


Komentēt

Foto: Julita Kluša

Recekļainā hipokreja Hypocrea gelatinosa ir stipri retāka askusēne, aug uz kritalām. Kad tā maziņa, atgādina sīkus dzeltenus receklīšus. Paaugoties neregulārās formas receklīši maina krāsu, tie kļūst balti ar tādiem kā zaļiem punktiņiem, kas patiesībā ir izaugumi. Sēne ir tikai 1-3 mm plata, tāpēc to ievērot var galvenokārt pateicoties faktam, ka tās mēdz augt lielos baros - desmitiem un simtiem vienuviet.

Komentēt

Foto: Julita Kluša

Receklenes Tremellales piesaista uzmanību ar savu konsistenci. Želejveidīgs receklis - tā arī ir sēne! Starp biežākajām minama dziedzerainā eksīdija Exidia glandulosa, kas meklējama uz kritušu lapkoku, bieži alkšņu stumbriem - mitrā laikā uzblīdusi tumšbrūna, recekļaina masa, bet sausā laikā saplok un pārvēršas par knapi saskatāmu plēvīti. Bet pie skaistākajām receklenēm es pieskaitītu krokainās - brūno recekleni Tremella foliacea un dzelteno recekleni Tremella mesenterica, kas aug uz trūdošiem kokiem, zariem kā glīti, kruzuļaini pušķīši. Attēlā dzeltenā receklene.

Komentēt

Foto: Julita Kluša

Glīta ir arī retā un aizsargājamā rumpuču skrimslene Tremiscus helvelloides, kas atgādina oranži sārtu, recekļainu gaileni.

Komentēt

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Arī starp pūpēžiem ir interesantas sēnes. Aizsargājamas un skaistas ir zemeszvaigznes, kurām zem sporu pilnās galviņas izveidojusies gluži vai zvaigzne. Attēlā redzamā sīkā zemeszvaigzne Geastrum minimum aug sausos mežos, kāpās uz nobirām. Svaigai sēnei uz galviņas redzami sīki skābeņskābā kalcija kristāli.

Foto: Julita Kluša

Viena no manām iemīļotākajām sēnēm, kas nav no lieliem retumiem, un arī skaitās pie pūpēžiem, ir parastā piestenīte Crucibulum laeve. Peridiolas ar sēnes sporām atgādina mikroskopiskas oliņas mazītiņās bļodiņās. Kad oliņas nobriedušas, no tām gan neizšķiļas putnēni, tās tikai izbirst no trauciņiem un izkaisa sporas. Sēnes sīkais izmērs un neuzkrītoši brūnā krāsa apgrūtina to atrašanu, bet meklēt vērts uz koku kritalām. Reizēm paiet vesela stunda, kamēr, rūpīgi aplūkojot kritalu, ievēro, ka uz tās aug šīs īpatnējās jaunībā muciņas, vēlak bļodiņas ar vai bez oliņām, turklāt izrādās, to ir daudz! Kad "oliņas" izbirušas, "bļodiņa" var saglabāties vēl ilgi.

Komentēt

Foto: Julita Kluša

Ja kāds vēlētos redzēt smieklīga paskata bezdievīgi smirdīgu sēni, tad Ravenela mutīne Mutinus ravenelii būtu tieši laikā. Tā īpatnēja arī ar to, ka nav sastopama mežos, bet visbiežāk kādos dārzos, kur iekļuvusi, ceļojot no citām valstīm kopā ar augu sēklām. Ravenela mutīne mani pārsteidza Rīgas bērnudārza apstādījumos, augot starp ceriņiem. Sākumā ir oliņa ar spicu galu, no kuras vēlāk izlien mazliet nestabilas kondīcijas sarkanīgi rozā kātiņš ar gļotainu galu kā rūķa cepurīti.

Komentēt

Foto: Julita Kluša

Tieva sēne ar sarkanu kātiņu var izskatīties arī pavisam citādi. Līdz 3 cm garā sarkankāta tīfula Typhula erythropus drīzāk atgādina gļotsēni. Aug uz kritušiem sīkiem zariņiem, lapām, trupošiem kokiem.

Komentēt

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Sēnes var izskatīties arī kā oranži milti uz augiem. Krāsas un izskata dēļ tās tiek sauktas par rūsas sēnēm Pucciniales. Uz konkrētas sugas augiem mēdz augt noteiktas sugas rūsas sēnes, savukārt vienas sugas rūsas sēnes var augt arī uz dažādiem augiem. Rasaskrēsliņu rūsa Trachyspora intrusa (attēlā) aug rasaskrēsliņu lapu apakšpusē, reizēm noklājot teju visu lapu oranžu. Rūsas sēnes var vērot arī rudenī, piemēram, pēc skata līdzīgā rūsas sēne Melampsoridium aug uz melnalkšņu lapām.

Foto: Julita Kluša

Pie neparastas krāsas neparastām sēnēm noteikti pieskaitāma zaļā parazītsēne Hypomyces viridis. Tā parazitē uz bērzlapēm un rudmiesēm, pārvēršot tās pavisam nepazīstami zaļas. Ja zaļo krāsu (sēni) pakasa nost, tad apakšā var samanīt saimnieksēnes krāsu, piemēram, bērzlapes sarkano.

Komentēt

Foto: Julita Kluša

Daudz biežāk sastopama cita neparastas krāsas sēne - zilzaļā hlorociborija Chlorociboria aeruginascens - kā tādas austiņas. Nereti no sēnes palikušas tikai pēdas - zilzaļā krāsa uz kritalas, kur sēne augusi.

Komentēt

Foto: Julita Kluša

Heiderijas Heyderia pēc formas ir līdzīgas parastajām sēnēm, tām ir kātiņš un cepurīte, taču interesantākais šīm sēnēm ir fakts, ka tās aug uz priežu vai egļu skujām. Iedomājies, cik tieva ir skuja, un uz tās vēl aug sēnes!

Komentēt

Foto: Julita Kluša

Sēnes aug arī uz čiekuriem. Piemēram, alkšņu molīzija Mollisia amenticola aug uz alkšņu čiekuriņiem. Pavērojiet, varbūt pamanīsiet uz čiekuriem sīkās baltās sēnītes. Citu sugu molīzijas aug arī uz sīkiem zariņiem vai kritušiem kokiem - plakanas podziņas uz gandrīz nemanāma kātiņa.

Komentēt

Foto: Julita Kluša

Ir arī pavisam dīvainas sēnes, kuru nedarbus var labāk ievērot nekā pašas. Piemēram, sēnes Entomophaga grylli ietekmē siseņi rāpjas pa augu uz augšu, uz kura, cieši apķērušies, arī mirst. Ja vasarā redziet daudz beigtu siseņu augu galos, tad ziniet, - pie vainas savairojusies sēne.

Komentēt

Foto: Julita Kluša

Arī bērzu tafrīnu Taphrina betulina var ievērot drīzāk pēc tās darbiem nekā pašu. Šīs sēnes iedarbības dēļ bērzu zari ļoti blīvi sazarojas un veidojas tā dēvētās bērzu vējaslotas. Īpaši labi pamanāmas bezlapu periodā, bet interesanti izskatās arī salapojušas.

Komentēt

Šai rakstā tikai mazliet ieskicēta sēņu daudzveidība, lai rosinātu dabā skatīties vērīgāk un ievērtēt arī kādu agrāk neievērotu sēņu sugu. Lai izdodas!






Komentāri:
reppo, 2014-11-29, 23:31 :   Fantastiski!


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2017.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv