DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2016.

Latvijas dižie kadiķi - kādi tie ir?


Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2016.g. vasara (jūnijs)

Foto: Ansis Opmanis, Julita Kluša, Māris Zeltiņš


Kranciema, Rietekļa un Mazbrizules kadiķi - visi diži, bet katram sava vainaga forma

Kad pirms gada, 2015. gada pavasara Vides Vēstīs aicināju meklēt kadiķus un iesūtīt to fotogrāfijas, nevarēju iedomāties, ka viena gada laikā to ienāksies tik daudz! Šobrīd dziedava.lv/kadiki/ foto kolekcijā ir vairāk nekā 300 foto (30 dažādi autori) vairāk nekā 150 dižiem un skaistiem kadiķiem, bet kolekcijā dziedava.lv/kadikaji/ - ap 30 kadiķu pļavu vai ainavu. Senākās fotogrāfijas - no pagājušā gadsimta vidus.
Augot kolekcijai, auga arī interese precizēt - kuri tad ir dižākie, cik dižo ir tagad un cik bija senāk? Visi apkopotie dati, t.sk. par kadiķiem, kuriem nav fotogrāfiju, publiskoti Dziedavas dižkoku datubāzē.

Foto: Māris Zeltiņš


Dižajam (1,25 m apkārtmērs) Cīruļu kadiķim 2006. gadā dzīvs tikai viens zars; daļu meliorācijas laikā norāva traktors

Lai noskaidrotu šobrīd dižākos Latvijas kadiķus, nepietiek apskatīties gadus divdesmit vāktajā ASF "Dabas retumu krātuve" (DRK) dižkoku datubāzē un izdrukāt gatavu sarakstu. Kadiķi nav tik ilgmūžīgi kā ozoli, tie kalst, iet bojā arī cilvēku darbības (vai nedarbības) ietekmē, jo ir ļoti jutīgi pret izmaiņām. Ja zālāju pārstāj pļaut vai ganīt un tajā augošs kadiķis aizaug ar citiem, lielākiem kokiem, tas var iet bojā līdzīgi kā tad, ja mežā augušo strauji "atbrīvo", izcērtot apkārtējos kokus.

Lai zinātu, kāda situācija ar kadiķiem ir tieši tagad, tagad tos vajag arī apsekot. DRK datubāzē ir ziņas par divarpus simtiem kadiķu visā Latvijā, dzīvi no tiem gan ne vairāk kā 170, tomēr tāpat nav "apskrienami" ne vienā dienā, ne nedēļā. Tāpēc liels prieks, ka ideju par kadiķu apzināšanu un fotokolekcijas vākšanu atbalstīja arī citi DRK aktīvākie dižkoku apsekotāji - Ansis Opmanis, Māris Zeltiņš, Jānis Cepītis un Guntis Eniņš.
DRK katru gadu veic vairākas 1-3 dienu ilgas dižkoku apsekošanas ekspedīcijas; 2015. gadā tajās pavadīja vairāk nekā 30 dienas. Pēdējā gada laikā DRK aktīvisti apsekoja vairāk nekā 70 kadiķus (īpaši pievēršoties tiem, par kuriem ziņas senākas vai nepārbaudītas), tostarp ap 20 kadiķiem konstatējot to bojāeju; atklāti arī vairāki iepriekš nezināmi kadiķi, lielākoties gan dižkoku kandidāti 0,5-0,8 m apkārtmērā. Lielākais atklājums kadiķu akcijas laikā - Pūkaļu kadiķis Ances pagastā ar 0,88 m apkārtmēru.

Foto: Māris Zeltiņš

Tā kā patiesi lielu kadiķu nav daudz (sākot no 1 m apkārtmēra Latvijā apzināti un, iespējams, vēl dzīvi tikai kādi 30), tad jaunus, iepriekš nezināmus, atklāt nav viegli. Starp šajā gadsimtā pirmoreiz apzinātajiem ievērojamākie ir Ieviņu un Sprīdīšu kadiķi (apkārtmēri attiecīgi 1,31 un 1,3 m), kuri noslēdz šobrīd dzīvo dižkadiķu pirmo desmitu.
Par to, kā un cik ātri notiek tāda dižā atklāšana, stāsta J. Cepītis: "Par Sprīdīšu kadiķi man 2007. gadā pastāstīja Jānis Šķepasts (autobusa šoferis manis organizētajās pensionāru ekskursijās) no Aizkraukles pagasta. Savukārt viņam par kadiķi stāstījis kāds paziņa, kurš, pārvadājot kravas, nejauši "Sprīdīšos" iegriezies. Pirmajā reizē pēc ieteiktā ceļa man kadiķi neizdevās atrast, vēlākajās konsultācijās ceļš tika precizēts un gadu vēlāk to atradu."

Attēlā kadiķu virtuālās kolekcionēšanas idejas autora Ata Baižas 19. gs. 80. gados tapusī fotokolekcija ar 19 kadiķiem. Par slaido Aizpurvu kadiķi (centrā), kas tikko sasniedzis dižkoka 0,8 m apkārtmēru, savā grāmatā "Dižkoku meklētāja gaitās" (1989.) autors raksta: "Melioratori gribējuši izraut. Aizpurvu māju saimnieks ar cirvi rokās aizgājis, nostājies zem paegļa un teicis: "Kamēr es dzīvošu, tas nenotiks." Tomēr līdz mūsdienām šis kadiķis izdzīvojis nav.

Foto: Atis Baiža

Foto: Atis Baiža, Māris Zeltiņš

Šobrīd otro lielāko jeb Neteiču kadiķi (1,6 m) gan melioratori ne tikai saudzēja, bet par to ziņoja tolaik aktīvajam dižkoku apzinātājam S. Saliņam, starp citu, - kadiķa vienaudzim (šogad pētniekam apritētu 110 gadi). A.Baiža minētajā grāmatā publicējis Neteiču māju saimnieka atmiņas: "Man 1922. gadā piešķīra jaunsaimniecību. Te visapkārt bija koki un krūmi. Gāzu kokus. Lauzu celmus. Paeglītis bija rokas resnumā, cilvēka augumā. Jau tad bija smuks. Nenocirtu. Un tā viņš tur aug."
Foto Neteiču kadiķis ar 35 gadu intervālu. Pa kreisi - no žurnāla "Mežsaimniecība un mežrūpniecība" 1980.g. 3.nr.; pa labi - 2015. gadā.

Mūsdienās par dižkoku uzskata katru koku, kas sasniedzis likumā noteiktos izmērus (kadiķim - 0,8 m apkārtmērs (1,3m augstumā) vai 11 m garums), bet A.Baiža savulaik izvērtēja arī ainavisko vērtību un veselību. Tā savā rakstā 1980.g. izdevumā "Mežsaimniecība un Mežrūpniecība" viņš no aizsargājamo dižkoku saraksta ierosināja izņemt Ļimanu (apkārtmērs - 1,5 m) un Dārznieku (1,0 m) kadiķus, kuriem esot bojāti vainagi. Dārznieku kadiķa foto otrā pusē rakstīts: "Apskatot koku atkārtoti (1979. gada vasarā), konstatēju, ka 2 no stumbriem nolūzuši. Nav vērts paturēt uzskaitē".

Pateicoties bagātajai foto kolekcijai, tagad iespējams izsekot arī vairāku dižo izmaiņām laika gaitā. Spilgtākās, šķiet, notikušas ar Upstu (Auziņu) kadiķi, kas kopš šī gadsimta sākuma ir sašķēlies 2 daļās, viena no kurām jau nokaltusi, bet otra atstutēta zaļo. Kolāžā Upstu kadiķis 1980.gados (foto A.Baiža), ~1994. (G.Eniņš), 2005. (R.Beļavskis), 2012. (M.Zeltiņš). Pēdējam attēlam ļoti līdzīgs ir arī B. Gruntmaņa iesūtītais 2015. gada foto, kas apliecina, ka Upstu kadiķis joprojām turas.

Vasaras vidū internetā un radio izskanēja bažas, ka visi kadiķi kalstot nost. Iespējams, tā bija tikai sagadīšanās, ka pēc kārtas tika apsekoti vairāki kadiķi, kam nu zaļoja vairs tikai galotne. Jutīgajiem klajā laukā augošiem kadiķiem apakšējie zari var nokalst dažādu iemeslu dēļ, t.sk., ja vēlu pavasarī ir sniegs, - spožās saules gaisma, atstarojoties no sniega, kadiķu apakšējos zarus var apdedzināt.
Novērots arī pretējs process - kadiķim, kam apakšējie zari bijuši lopu apgrauzti un nokaltuši, ganības pārtraucot, atauguši un nu zaļo.

Foto: Guntis Eniņš

Par kadiķu kalšanu G.Eniņš uztraucās jau 1997. gadā. Uzraksts Ķeļļu kadiķa (attēlā) fotogrāfijas aizmugurē: "Lūk, kā iet bojā izcilākie dižkoki, ja zemi pamet tās saimnieki. Alkšņi un citi strauji augoši koki jau gandrīz nobeiguši Ķeļļu dižo kadiķi, kas ir garākais Latvijā. Vainaga smaili pacēlis 12,3 m augstumā." Šis kadiķis nokalta ~2002. gadā.

Foto: Guntis Eniņš


Sīļu kadiķi apsekojot
Komentēt

Foto: Māris Zeltiņš


Kapusila Garais kadiķis cieši draudzējas ar priedi
Komentēt

Pēc jaunākajiem mērījumiem nu garākais sanāk Sīļu kadiķis (12,8 m) Gaiķu pagastā, taču tam 2005. gadā zaļoja vien 5%, vai jau nav nokaltis? Tomēr, piemēram, dižais Sleinovas kadiķis, kas 2007. gadā bija stipri apkaltis, arī 2015. gada apsekojumā joprojām bija dzīvs.
12 m garumu pārsnieguši arī Zvaguļpurva kadiķis Valdgales pagastā (12,7 m) un Kapusila Garais kadiķis Launkalnes pagastā (12,3 m).

A.Opmaņa veidota karte ar Latvijas kadiķiem, kas pēc apkārtmēra pārsnieguši 1,2 m (iekavās mērīšanas gads):

  1. Rietekļa (Baložu) kadiķis 3,12 m, (2015.), Valmieras pag.
  2. Neteiču (Rūķeru) kadiķis 1,6 m, (2015.), Ogresgala pag.
  3. Oženieku (Ošinieku, Ošenieku) kadiķis 1,54 m, (2014.), Dekšāres pag.
  4. Līmeņu (Ļimanu) kadiķis 1,5 m, (1977.), Mētrienas pag.
  5. Pērkonu (Bērzmaļu) kadiķis 1,5 m, (2015.), Rucavas pag.
  6. Mazbrizules (Rēzu) kadiķis 1,45 m, (2013.), Sēmes pag.
  7. Kranciema kadiķis 1,4 m, (2015.), Tīnūžu pag.
  8. Rušenieku (Muktupāvelu) kadiķis 1,4 m, (2008.), Rožupes pag.
  9. Sleinovas (Kukuļu) kadiķis 1,38 m, (2015.), Ņukšas pag.
  10. Ieviņu kadiķis 1,31 m (2015.), Kandavas pag.
  11. Sprīdīšu kadiķis 1,3 m, (2014.), Vijciema pag.
  12. Lupatu kadiķis 1,26 m, (2015.), Annas pag.
  13. Cīruļu kadiķis 1,25 m, (2006.), Sēmes pag.
  14. Sīļu kadiķis 1,25 m, (2005.), Gaiķu pag.
  15. Ozoliņu kadiķis 1,24 m, (2015.), Ainažu pag
  16. Muižgaļu kadiķis 1,21 m, (2015.), Rendas pag.

Šobrīd apzinātie 10 dižākie kadiķi ir dažāda izskata un veselības - gan šauri piramidāli (Neteiču, Kranciema, Sleinovas, Sprīdīšu), gan plati piramidāli (Rietekļa, Oženieku), gan apaļīgu vainagu (Pērkonu, Mazbrizules, Rušenieku); no veselīga un kupli zaļojoša līdz knapi dzīvam (Sleinovas, Pērkonu kadiķi). Rietekļa kadiķis pie Baložu mājām ir dižākais Juniperus communis ne vien Latvijā, bet visā Eiropā; tā vecums varētu būt ap 250 gadu. Tam tūlīt sekojošie kadiķi ne vien izmēros, bet arī vecumā ir uz pusi jaunāki.

Par Līmeņu kadiķi nav datu kopš 1977. gada. Salīdzinot dažādu gadu mērījumus vieniem un tiem pašiem kadiķiem, novērojams apkārtmēra pieaugums 1-2 cm gadā. Tā, piemēram, pēdējo 35 gadu laikā Neteiču kadiķis pieņēmies par 70 cm, bet Oženieku kadiķis - par 34 cm. Ja Līmeņu kadiķis vēl dzīvs un labi audzis, tad varētu būt otrs lielākais Latvijā! Par to, kā ne viegli to savulaik izdevās atrast A.Baižam, ir stāsts viņa jau pieminētajā grāmatā: "Tad meža ceļš pa labi. Ceļi dalīsies. Atkal pa labi. Pa kreisi, pa labi ... pa kreisi, pa labi ... Es vairs neklausos. Pārāk daudz to "pa kreisi, pa labi"", tomēr "Paegli man vajag kā ēst. Visu dienu braukts! Visu dienu meklēts!" J.Cepītis šī stāsta iedvesmots kadiķi meklējis vairākkārt un uzskata, ka nav atrasts, jo nav meklēts īstajā vietā, tāpēc apgalvot, ka šī kadiķa vairs nav, nevarot. Varbūt kādam ir ziņas vai pat šī kadiķa foto? Iespējamā atrašanās vieta: 3,5 km DR no Odzienas, pie bij. Līmeņiem.

Foto: Nezināms


Milzu paeglis Mēru muižas parkā; foto Brīvās Zemes Ilustrētajā pielikumā; 1931.
Komentēt

Foto: Nezināms


Dambīšu kadiķis žurnālā "Atpūta"; 1936.
Komentēt

Senākās saglabājušās ziņas par dižkadiķiem Latvijā ir no raksta 1863. gadā Rīgas Dabaspētnieku biedrības žurnālā. Tajā minēts "Pasaules brīnums" pie Brentu Saleniekiem ar vairākiem stumbriem; tā apkārtmērs pie zemes 3,25 m, bet resnākajam stumbram - 1,87 m . Savukārt 1936. gada žurnālā "Atpūta" minēts Dambīšu kadiķis Plāņu pagastā ar 2,5 m apkārtmēru. Ja izmēri nav pārlieku uzpūsti, tad šie ir visā Latvijas kadiķu apzināšanas vēsturē lielākie pēc Rietekļa kadiķa. Par šo kadiķu turpmāko dzīvi un izaugsmi gan ziņu nav. Aktīvāka dižkoku meklēšana sākās līdz ar S. Saliņa grāmatu "Latvijas dižkoki un retie koki" (1974., arī 16 kadiķi).

Zemāk tabulā kopsavilkums DRK datubāzē apkopotajiem datiem, ko apvienoju ar akcijas rezultātā iegūtajiem (1.05.2016. dati). Pie dzīvajiem ieskaitīti visi, par kuriem nav ziņu, ka tie gājuši bojā. Tāpēc jāņem vērā iespējamā kļūda, ievērojot, ka starp dzīvajiem svaigi apsekoti (2013.-2016.) ir ap 80 (45 dižkoki), bet par 12 dižkokiem nav ziņu kopš pagājušā gadsimta. Tabulā arī dzīvo kadiķu sadalījums pa vēsturiskajiem novadiem. Iekavās kadiķu skaits, kuru foto skatāmi Dziedavas lapās.

Apkārtmērs

Visi apzinātie Dzīvie 2015.g.

Kurzeme

 

Vidzeme

Latgale

Zemgale

Sēlija

≥ 1,5 m

12 (8)

5 (4)

1

3

1

0

0

≥ 1,2 m

38 (28)

16 (15)

4

7

3

2

0

≥ 1 m

72 (47)

31 (25)

12

12

4

2

1

≥ 0,8 m

156 (96)

76 (62)

35 (26)

23 (18)

12 (12)

4 (4)

2 (2)

≥ 0,6 m

 

130 (101)

59

39

15

8

9

Tātad šobrīd kolekcijā ir fotogrāfijas nepilnam simtam dižkadiķu, no kuriem 62 varētu būt vēl dzīvi; trūkst 14 dzīvo dižkadiķu foto. Visblīvāk dižie kadiķi aug Kurzemē (pamatā Z-Kurzemē) - 3x blīvāk nekā Vidzemē un Latgalē un pat 7x blīvāk nekā Zemgalē un Sēlijā.

Foto: Atis Baiža


Kreiļu kadiķis 1980. gados
Komentēt

Lielākais akcijas laikā apzinātais zaudējums ir 2010. gada vētrā bojā gājušais A. Baižas atklātais kuplais Blomes pagasta Kreiļu kadiķis. 1,45 m lielais apkārtmērs ierindo to starp 15 lielākajiem kadiķiem visā dižkoku apzināšanas vēsturē.
Apsekojot zināmos kadiķus, atklāts arī, ka 1m apkārtmēru sasniegušais Dūjēnu kadiķis Inešu pagastā nozāģēts elektrolīnijas tīrīšanas dēļ. Par elektrolīnijas tīrīšanas darbiem satraucies arī ziņotājs Aldis Pīlēns, kas baidās par iemīļoto kadiķi Garkalnē.

Paldies visiem, kas dalījās ar savām fotogrāfijām un kadiķu mērījumiem, un tie bija: Edmunds Račinskis, Astra Binde, Ivo Dinsbergs, Jolanta Bāra, Regita Zeiļa, Diāna Šalgūna, Anita Pīpkalēja, Bruno Gruntmanis, Edgars Bērziņš, Anna Gintere u.c. Īpašs paldies par mums iepriekš nezināmu ievērojamu kadiķu ziņojumiem, ko līdz ar foto un mērījumiem iesniedza Edgars Avotiņš (Jaunandrānu kadiķis 0,87 m, Aronas pag.), Kristaps Vilks (Medņu kadiķis 0,81 m, Valdgales pag.), Emīls Rusovs (Mežabierņu kadiķis 0,69 m, Rankas pag.), Jānis Kažotnieks (Danču purva kadiķis 0,57 m, 10-11m garš, Cenu pag.).

Foto: Edgars Avotiņš


Dižkoks pēc apkārtmēra - Jaunandrānu kadiķis
Komentēt

Foto: Jānis Kažotnieks


Garš kadiķis Danču purva izcirtumā
Komentēt

Par atrašanas prieku Kristaps dalījās arī Facebook vietnē:
"Stikli, 03.12.2015. Ir pilnīgi pelēka decembra diena kaut kur Stiklu purvu Nekurienē. Tas ir Ziemeļkurzemē. Pats dienasvidus, bet apkārt ir tāda pievakares krēsla, jo krīt smalkas pelēkas lietuslāses. Tā nu pāris simtus metrus brienu no Medņu dambja pa pielijušu, purvainu mežu Zvaguļpūra virzienā, līdz priekšā gadās kaut kas patiešām Spilgts un pārsteidzošs. Kadiķis un vesels 81 centimetrs apkārt tam. Dižkoks. Iestiepies gandrīz taisni priežu vainagos. Resns un garš. Stumbrs izgriezies daudzšķautnains (kas varbūt padara centimetrus nedaudz aptuvenus). Interesanti, cik gan laika šajās škautnēs ir ierakstīts (kolēģi saka, ka grūti kadiķiem gadus saskaitīt). Līdz šim man ir sanācis Ancē sameklēt ozolus dižkokus, un Slīterē - melnalkšņus dižkokus, un tagad ir atnācis Kadiķis. Tas ir atrašanas prieks. Kā viņiem vārdus dod? Varbūt viņu kāds mednieks vai vietējais purvu pazinējs ir saucis vārdā. Varbūt tas ir Zvaguļpūra vecais kadiķis."

Atbildot uz Kristapa jautājumu - jaunatrastos džkokus, ja vien tiem jau nav zināms vārds, parasti sauc tuvāko māju (esošo vai bijušo) vārdā, cenšoties tā saglabāt arī senākus vietvārdus. Ne velti G.Eniņš nesenajā aicinājumā atbrīvot dižkokus teic: "Latvija ir arī daudzo vietvārdu zeme, jo latviešu zemnieki dzīvoja viensētās un katru birzi, avotu, tīrumu, pļavu, kļavu un ozolu savu nosauca vārdā. Saglabāt šos toponīmus (mazos vietvārdus) no tāliem senlaikiem ir mūsu pienākums."

Foto: Guntis Eniņš

Kadiķiem bagātu ainavu ir pavisam maz; tādas atklāt ir vēl grūtāk nekā atrast nezināmus dižkadiķus. Tomēr šogad DRK ekspedīcijā, apsekojot varenos, G.Eniņa jau senāk apjūsmotos Raķupes dižozolus, starp tiem ainavā tika saskaitīti arī ap simts kadiķu!
Savukārt ar dižiem kadiķiem bagātākā ainava ir Abavas senkrastā Kandavas pagastā starp Ieviņām un Avotiņiem, kur puskilometru garajā nogāzē 2015.g. rudenī bija 12 dižkadiķi un 9 dižkoku kandidāti (sākot no 0,5 m), vēl 6 gājuši bojā pēdējo 10 gadu laikā.
Ne mazāk interesanti kadiķāju kolekcijā iegūt arī vēsturiskas fotogrāfijas. Šajā 1985. gada uzņēmumā Gudenieku kadiķu audzē - dabas pētnieki Staņislavs Saliņš, Atis Bērtiņš un Juris Ošlejs.

Paldies DRK kolēģiem par atsaucību!






Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2017.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv