DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2016.

Gada augs 2016 - purva atālene, gada kopsavilkums

Gada augs - purva atālene Parnassia palustris - 2016. gadā dabasdati.lv ieziņota 52 reizes, no tām 39 - 2016. gada atradnes, bet 13 - iepriekšējo gadu atradnes. Salīdzinot ar Gada augu 2015. gadā (čemuru palēku), atālene "savā gadā" ziņota nedaudz biežāk. Interesanti, ka šajā gadā aktīvāk nekā pirms Gada auga 2015 pasludināšanas ziņots arī čemuru palēks - tātad arī pēc Gada auga nominācijas saglabājas ziņošanas "inerce". Tāpēc zemāk kopsavilkumā ir daži salīdzinājumi arī ar čemuru palēka datiem, kas apkopoti, ieskaitot arī 2016. gada ziņojumus.

Kartē dabasdati.lv ziņotās purva atālenes atradnes papildinātas ar dažiem citiem Gada auga 2016 ziņojumiem ārpus dabasdati.lv.

Purva atālenes izplatības karte pēc dabasdati.lv ziņojumiem līdz 2016. g. 20. novembrim.
Vairāku atradņu grupas:
* Ādažu poligonā (7 atradnes)
* Pie Kaņiera ezera 3 dažādi ziņotāji tuvās vietās, vēl 2 atradnes netālu
* Riebiņu-Rēzeknes novadā 8 atradnes pie un starp ezeriem (3 - atkārtoti apmeklētas agrākās atradnes)
* Vesetas paliene (4 atradnes)
* Balvu novadā (4 atradnes)
D-Kurzeme, Zemgale - nav?

Cik viegli bija atrast?

  • "Ieraudzīju pirmo reizi mūžā, meklēju internetā, kas tās par skaistulēm, izrādās šī gada Mis... "
  • "Centos pievērst uzmanību, bet neatradu DKurzemē ne vienu, ne otru :(" (t.i., ne Gada augu, ne Gada sūnu)
  • Baiba Bambe dabasdati.lv ieziņojusi atālenes arī no 15 gadus senas pļavu inventarizācijas un komentē: "Tikai 11 vietas ar purva atāleni no ~500 anketām. Nav daudz." Vēlāk komentē arī par seno atradņu atkārtotiem apmeklējumiem - tajās esot bijis žēlīgi maz ziedošo augu.
  • Man pašai no ~100 BVZ anketām Ciblas un Ludzas nov. 2014. gadā tikai vienā anketā atālenes.
  • Anete: "Es atradu tikai vienreiz, jau septembrī, kaut gan augustā diezgan daudz sanāca staigāt pa pļavām Vidzemes centrālajā daļā - nu nebija! BDUZ kursos rādīju bildi un prasīju, vai kāds savā zālājā redzējis - daži teica, ka jā, bet tie nav uzticami dati, jo kā izrādījās, bija sajaukuši ar virzām un citām baltām puķēm. Vienā saimniecībā īpašniece teica, ka noteikti esot - aizbraucu, izstaigāju pļavu krustu šķērsu, bet tā arī neatradu (varbūt govis bija visu cītīgi apēdušas :))"

    Kas ziņoja atālenes?

    Par aktīvu ziņošanu vislielākais paldies Baibai Bambei. Baiba arī vienīgā 2016. gadā dabasdati.lv ieziņoja arī iepriekšējo gadu atradnes.
    Gandrīz puse no ziņotājiem ir Latvijas Botāniķu biedrības biedri (iezīmēti ar gaiši zaļu). Tiesa, tas ir tikai ~1/10 no visiem LBB biedriem.
    Interesanti, ka gandrīz trešā daļa no visiem ziņotājiem nav starp aktīviem dažādu sugu ziņotājiem - viņi bija atsaukušies tikai tieši atālenes dēļ (sarakstā iezīmēts ar dzeltenu). Seši ziņotāji tieši atālenes dēļ piereģistrējās dabasdati.lv un tas arī lielākoties palika vienīgais dabasdati.lv ziņojums. Vēl bija 4 atradnes, par kurām tika paziņots individuāli. Viena ziņotāja sūdzējās, ka neizdodas piereģistrēties dabasdati.lv, citas vietā ieziņoju es.

    Vienīgā ziņotāja, kam ir vairāk nekā viens atālenes ziņojums, bet kam nav ar dabu saistīta profesija (pēc informācijas dabasdati.lv), ir Zaiga Kaire - par viņas ziņojumiem - zemāk.

    Pēc visa augstāk minētā nākas izdarīt secinājumu, ka atrast atāleni cilvēkam "no malas", kam tā neaug pie mājas vai kas neredz to savās darba gaitās - ir ļoti grūti!

    Puse no atālenes ziņotājiem bija ziņojuši arī Gada sūnu 2016, taču Gada augu 2015 - čemuru palēku - 2015. gadā bija ziņojuši tikai trīs no šīgada atālenes ziņotājiem - tātad abiem ziedaugiem būtiski atšķiras ne vien to biotopi, bet arī to atradēju loks!

    Purva atālenes biotopi

    No visu gadu laikā dabasdati.lv saņemtajiem 66 atālenes ziņojumiem 41 ziņojumā bija aprakstīta vieta un/vai citi augi, ar ko kopā atālene aug.

    Ar ko tā kopā aug?

    Biežāk pieminētie vai foto redzamie kopā ar atāleni augošie augi:

  • dzegužpirkstītes (7 novērojumos),
  • sāres grīslis (5),
  • vilkmēle (5),
  • stāvais retējs (5),
  • dzeguzenes (4),
  • vilkakūla (3)

    Kādas vietās aug?

  • Fakts, ka mitra vieta, minēts vai pēc kartes nojaušams ap 40 novērojumos; no tiem aptuveni pusē - purvaina vieta, zāļu purvs; pusē - mitrs vai mēreni mitrs zālājs. Ezers tuvumā - 15 novērojumos.
  • Kā biotopi minēti teju visi mitrie biotopi: 6510 (mēreni mitra pļava), 6270 (ganību slapjais variants), 6410 (mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs), 6450 (palieņu zālāji), 6230 (mitrs vilkakūlas zālājs), 7230 (Kaļķaini zāļu purvi).
  • 4 novērojumos - avotu klātesamība.
  • 15 atradnēs - "nebiotops" - ceļmala / grāvis / mežmala.

    "vieta ir tā pati, kur novēroju pagājušogad - pašā grantēta ceļa malā, kur izveidots tāds kā nostumts laukums, kas pamazām aizaug ar priedītēm, kārkliem un zāli, nevarētu teikt, ka mitra vieta" (Aija Amere, Puzes pag., 20 gab.)

    "Meža ceļa malā pie meža, kas šai apkārtnē stipri sagrāvjots" (Julita Kluša, Vandzenes pag., 4 gab.)

  • Tomēr dažiem palaimējies redzēt arī atāleņu simtus vai pat tūkstošus vienviet.

    * "Ļoti bieži visā poligona teritorijā gan veģetatīvā stāvoklī, gan ziedoša un noziedējusi" (Rūta Sniedze, Vītiņu pļavas Grobiņas pag., 500 gab.)

    Foto: Daina Breča

    "Manā pļavā Inčukalna novadā, Inčukalna pagastā šī puķe ir plaši izplatīta. Šai pļavai visa mežmala balta, pārējās pļavās ir pa ziedu pudurītim." (Daina Breča)

    Šo atradni apsekojusi arī Inese Silamiķele: "Plašas audzes gar grāvi un atsevišķi eksemplāri seklos grāvīšos, kas veidoti, lai susinātu, acīmredzot - kaļķainu - purvu. Grāvīšos brīnišķīgas kaļķaino purviņu sabiedrības ar bezdelīgactiņām u.c. Atradne nav apdraudēta. Saimnieki zālāju apsaimnieko kā BVZ."

    "Zied pļavas laukumā, šogad ir vairāk. (pie Oknupes purva, Vīksnas pag., Balvu nov., Ilgvars Bērziņš, 200 gab.).
    Balvu novadā arī Maijai Grandānei vairāki atālenes ziņojumi.

    "Mitru zālāju komplekss Rušenicas pelienē. Zied bagātīgi. Zālājs daļēji pļauts, pārējo apsaimnieko 6 kazas." (Baiba Bambe, Rēzeknes novads, 100 gab.)

    Lai arī daži ziņotāji savās atradnēs uzrādījuši pāris simtus atāleņu, kopējais pa visiem gadiem ziņoto atāleņu skaits (vairumā gadījumu ziņojumos tiešām bija norādīts arī aptuvens augu skaits) ir aptuveni 2,5 tūkstoši. Ņemot vērā, ka šāds skaits var būt pat vienā ļoti bagātīgā pļavā, jāteic, ka atālenes Latvijā diezin vai ir saucamas kā bieži sastopamas (tā rakstīts N.Priedīša enciklopēdijā "Lavijas augi"), lai arī, kā redzams iegūtajā izplatības kartē (kas ne tuvu nav pilnīga), tās ir sastopamas gandrīz visā Latvijā.

  • Man šķita interesants arī vienīgais man zināmais novērojums ar atālenēm mežā:

    "2015.g. priežu mežā ar mazām eglītēm pie Engures ezera, tajā kadiķu audze, kam zemsedzē bagātīgs ziedaugu sugu klāsts, kas liecina par kaļķainu augsni (stāvais retējs, melncere, seslērija, dzeguzenes, dzegužpirkstītes), arī atālenes.

  • Bet visinteresantākās atāleņu atradnes 2016. gadā - Zaigai Kairei!

    "Raganu Purvā, tieši pie sēra dīķiem, uz to saliņām un to malās" (Z.Kaire, 10 gab.)

    "Šī nebija ne mitra pļava, ne purvaina vieta. Pats, pats jūras krasts, kur ūdens jau skalojas bezmaz virsū augiem. Augsne - mālaina. Pārējie augi, atbilstoši mālainai videi. Tiesa, no māla slāņiem sūcas ūdeņi un vide mitra." (Z.Kaire; Pāvilosta-Strante)

    Augstāk redzamā 2016. gada atradne Pāvilostas - Strantes jūrmalā šķiet īpaši vērtīga, jo Inga Straupe "Vides Vēstu" rakstā "Gada greznums - purva atālene" stāsta, ka pirms daudziem gadiem redzējusi daudz atāleņu jeb sirsnenīšu Pāvilostas jūrmalā. Iespējams, ka šī ir tā pati atradne, kas dzīvo joprojām!

    Kurā laikā ziņoja atālenes?

    Salīdzinājumam Gada auga 2016 un Gada auga 2015 visu gadu ziņojumu statistika pa mēnešiem. Acīmredzami, ka čemuru palēks, kas kā ziemciete ir atrodams cauru gadu, arī ziņots tika visa gada garumā, kamēr purva atālene - tikai trīs mēnešos. Abiem augiem ziņojumu pīķis bija viskrāšņākajā ziedu laikā, tomēr čemuru palēkam ir salīdzinoši daudz ziņojumu arī augļu laikā (skat. tabulā).
    Grafikos var vērot, kuros mēnešos lielāka iespēja redzēt augu pumpuros, ziedos vai augļos.

    Paldies visiem ziņotājiem par atsaucību!






    Komentāri:
    Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


    Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
    Vēlies komentēt?
    Vārds / segvārds:
    Komentārs par šo tēmu:

     

  • (c) Julita, 2008.- 2017.    

    dziedava.lv DZIEDAVA.lv