DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2013.

Savdabīgākās dzīvnieku mājvietas


Raksta esence publicēta žurnālā "Vides Vēstis", 2013.g. pavasaris

Pavasarīgā noskaņā rodas lielāks stimuls pamest savu silto un ērto mājvietu, lai dotos dabā. Kāda tad izskatās tā mūsu ērtā mājvieta? Gandrīz visiem cilvēkiem vienāda - kaut kāds paralēlskaldnis ar jumtu. Nu, mēdz jau būt arī sarežģītākas konstrukcijas.
Bet vai zināt, kādas mājas, cik atšķirīgas un cik sarežģīti veidotas ir dzīvniekiem?

Izrādās, cik dažāda un daudzveidīga ir dzīvnieku pasaule, tik dažādas un daudzveidīgas ir arī dzīvnieku mājas. Visneaizsargātākie parasti ir mazuļi, tāpēc arī par viņu patvērumu, drošu mājvietu (lai neapēd, lai silti, lai pašam ir ko ēst) dabā tiek domāts visvairāk.

Lielākoties visi pazīst, vismaz bildēs ir redzējuši putnu ligzdas, skudru, lapseņu pūžņus, dažādu dzīvnieku alas.
Bet vai zinājāt, ka dažiem dzīvniekiem mājas iekārtotas .. lapu iekšpusē?! Gan jau gadījies redzēt dīvaini plankumainas vai līnijām greznotas lapas. Izrādās, iemesls var būt arī kāpuri, kuri izgrauzuši lapā ejas.

Foto: Julita Kluša


Zirgkastaņu mīnējošās kodes Cameraria ohridella bojāta kastaņlapa tuvplānā
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Saulkrēsliņa lapas ar alotājmušas Phytomyza minuscula kāpuru veidotām ejām
Komentēt

Zirgkastaņu mīnējošās kodes Cameraria ohridella kāpuri šādi plankumo zirgkastaņu lapas. Saulkrēsliņu un ozolīšu lapas baltiem līkločiem caurgrauž alotājmuša Phytomyza minuscula. Alotājmušu kāpuru attīstība gan norit nepilna mēneša laikā, tādējādi lapa tiek apdzīvota tikai vasarā.

Un tādu lapcaurgrauzēju ir daudz. Jāatzīmē gan, ka visādus zīmējumus uz lapām veido ne tikai kāpuru grauzumi, to iemesls var būt arī, piemēram, sēnes. Tā arī sēne kļavu ritisma Rhytisma acerinum uz kļavu lapām veido melnus plankumus.

Foto: Julita Kluša


Melnie apļi uz lapām - kļavu ritisma rhytisma acerinum
Komentēt

Atgriežoties pie mājokļiem, kāpuri lapas var ne tikai caurgrauzt, bet var tajās arī ieritināties. Piemēram, ceriņu šaurspārnu kodes Gracillaria syringella kāpuru miteklis ir ieritināta lapa.
Dzīve tādā šaurā mājoklī gan nav diez ko estētiska, jo gan barošanās, gan pretējie procesi noris vienuviet.

Foto: Julita Kluša


Satīta ceriņlapa - kodes kāpuru māja
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Ceriņu šaurspārnu kodes Gracillaria syringella kāpuri
Komentēt

Ne mazāk pieblīvēta dzīvošana ir arī atsevišķu sugu tauriņu kāpuriem, kuri lielā skaitā vienkopus iekārtojas pašu veidotās mājās - tīmekļos, tīklos. Tā dzīvo gan bērzu vērpēja Eriogaster lanestris kāpuri, gan ievu tīklkodes Yponomeuta evonymella kāpuri (pavasaros ievas dažkārt mēdz izskatīties gluži kā satītas), gan daudzi citi.

Bērzu vērpēja Eriogaster lanestris kāpuri migā un jau pametot migu:

Foto: Julita Kluša


Bērzu vērpēja kāpuri attīstās palielā kulē
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Bērzu vērpēja Eriogaster lanestris kāpuri lien laukā no migas
Komentēt

Ievu tīklkodes kāpuru tīkls ziedošā ievā:

Foto: Julita Kluša


Ievu tīklkodes kāpuru tīkls ziedošā ievā pie apgrauztas lapas
Komentēt

Arī mazie zirneklēni slēpjas tīklos. Lai būtu nemanāmāki, sačupojas vienā bumbiņā. Bet ir tramīgi, ja tos iztraucē, bēg uz visām pusēm.

Foto: Julita Kluša


Krusta zirnekļa Araneus diadematus mazo zirneklīšu kopa, kas atgādina ziedu
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Krusta zirnekļa Araneus diadematus mazie zirneklēni ir ļoti tramīgi, bēg uz visām pusēm
Komentēt

Savukārt makstenes un makstneši, lai aizsargātos no ienaidniekiem, paši sev apkārt veido pārvietojamas mājas. Tās tiek veidotas no visādiem sīkiem dabas gabaliņiem, ko vien apkārtējā vidē atrod, augu gabaliņiem, lapām, mizām. Tomēr, noteiktā vidē dzīvojot, attiecīgu sugu kāpuru mājokļi atšķiras.

Rūpīgi aplūkojot koku stumbrus, visai bieži var redzēt makstneša Psyche casta kāpuru, precīzāk, viņa māju, kas veidota no 1-1,5 cm gariem, puslīdz paralēliem sausu stiebru gabaliņiem. Reiz tādu redzēju pat uzrāpušos uz gļotsēnes Lycogala epidendron.

Foto: Julita Kluša


Makstneša Psychidae kāpura māja
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Makstneša Psychidae kāpurs pieķēries pie gļotsēnes Lycogala epidendron
Komentēt

Arī makstnesis Canephora hirsuta veido līdzīgu, uz stumbra fona gandrīz nepamanāmu māju:

Foto: Julita Kluša


Makstneša kāpurs savā mājā izskatās pilnībā iederīgs pie priedes stumbra
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Makstneša Canephora hirsuta kāpurs pie celma starp madarām
Komentēt

Savukārt maksteņu (kas, atšķirībā no makstnešiem, nav tauriņi, kaut gan arī pieauguši kukaiņi ir līdzīgi tauriņiem) kāpuri dzīvo ūdenī un veido mājas no ūdenī atrodamiem gabaliņiem:

Foto: Julita Kluša


Makstenes kāpura māja kā tāds ezītis ūdenī
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Tas nav velns ar ragiem, bet makstenes kāpurs, skatot no savas mājas
Komentēt
Pārsteidzošs veids, kā droši pasargāt oliņas, izdomāts kārklu bruņutīm Chionaspis salicis. Iedomājieties - olas sargā un par to mājvietu kalpo - mirusī māte! Vēl esot kāpura stadijā, tā piesūcas koka vai krūma zaram un pamazām pārklājas ar bruņu. Vasaras beigās zem šīs bruņas tiek izdētas oliņas un tad arī mātīte nobeidzas. Toties visu ziemu oliņas zem šīs bruņas ir drošībā. Zem vienas tādas 2,5 mm garas bruņas atrodas pat 50 līdz 80 olas!


Kārklu bruņutis Chionaspis salicis uz mellenāja, zem baltās bruņas slēpjas oliņas

Vēl interesantāks veids, kā kāpuriem aizsargāties no ienaidniekiem un nereti arī pasargāties no ziemas aukstuma, ir piespiest augus ar viņiem sadarboties. Kāpurs uz attiecīga auga (noteiktas sugas kāpuri izmanto tikai noteiktu sugu augus, uz viena auga gan var dzīvot vairāku sugu kāpuri), attiecīgā vietā izdalot attiecīgus šķidrumus, veicina augu augt tieši kāpuram izdevīgā veidā - izaudzējot ap to kārtīgu mājokli - pangu! Tur tad kāpuri mierīgi un aizsargāti var attīstīties līdz pieaug.

Priežu mežos var vērot priežu zaru tinēja Retinia resinella kāpuru mājas, kas izskatās kā neliels sasveķojums uz zara. Kas gan varētu iedomāties, ka tur iekšā attīstās kāpuri!
Mātīte olas dēj uz priedēm jaunu zariņu pumpuru vietās. Izšķīlies kāpurs, barojoties uz koka, vienlaikus provocē sveķainās pangas veidošanos sev apkārt. Pangā kāpurs divreiz pārziemo un pavasarī iekūņojas. Pieauguši tauriņi izlido maija beigās un jūnijā.
Panga no skata visnotaļ neuzkrītoša. Izkūņojoties un izlidojot pieaugušam tauriņam, pangā var aizķerties kūniņas apvalks jeb exuvia, pēc kā var nojaust, ka te pagājusi tauriņa bērnība.

Foto: Julita Kluša


Priežu zaru tinēja Retinia resinella kāpura radītā panga gall
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Priežu zaru tinējs Retinia resinella izlidojot pangā atstāj kūniņas apvalku exuvia
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Priežu zaru tinēja Retinia resinella kāpura radītās pangas istabiņas
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Egļu hermess pangas attīstības sākumposmā
Komentēt

Uz skujkokiem pangas var veidot arī laputis, piemēram, egļu dzeltenais hermess Sacchiphantes abietis un egļu zaļais hermess Sacchiphantes viridis. Pangas atgādina tādus kā īpatnus čiekuriņus, kas no dzelteni zaļas krāsas pakāpeniski kļūst par sarkanbrūniem - nu gandrīz kā īsti čiekuri! Nobriedušas pangas līdzīgi čiekuriem pa zvīņām arī atveras, tikai tā atbrīvojot ceļu ne sēkliņām, bet gan pieaugušām laputīm.

Laputis mēdz veidot pangas arī uz lapukokiem. Piemēram, vīksnu - labības laputs Tetraneura ulmi veido pangas uz dažādiem Ulmus sp. kokiem - vīksnām, gobām. Pirmoreiz ieraugot, ir pārsteigums, kas tie par pirkstugalu izaugumiem uz lapām, bet tur - kāpuru mājas.

Attēlos jaunāka un vecāka panga laputij Tetraneura ulmi:

Foto: Julita Kluša


Vīksnu - labības laputs Tetraneura ulmi veidota panga uz vīksnas lapas
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Dīvaini lapas izaugumi - kukaiņu kāpuru mājokļi, šie jau paveci
Komentēt

Liela daudzveidība ir arī panglapseņu kāpuru veidotām pangām, tādas var atrast gan uz dažādiem kokiem, gan krūmiem un lakstaugiem.

Čiekurveida panglapsenes Andricus foecundatrix kāpuru uz ozola radītās pangas pirmoreiz ieraugot, var rasties neizpratne - čiekurs ozolā?! Rožu sūnveida panglapsenes Diplolepis rosae radītā panga var radīt asociāciju ar rozē aizķērušamies sūnu kumšķi.

Foto: Julita Kluša


Čiekurveiga panga uz ozola zara - panglapsenei Andricus foecundatrix
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Rožu sūnveida panglapsenes Diplolepis rosae veidota panga uz rozes
Komentēt

Spocīgi izskatās veca aveņu panglapsenes Diastrophus rubi panga, kad to jau atstājušas pieaugušas panglapsenes, paliekot vien redzamām daudzajām izejām, jo panga ir tādas kā kāpuru kopmītnes, katrā "istabiņā" pa vienam bezkājainam, 1,5 mm garam kāpuram.

Bet mauragu panglapsenes Aulacidea hieracii kāpuru veidota panga uz čemuru mauragas Hieracium umbellatum var izskatīties kā tāds saulē apsvilis jaunais kartupelis, kuram cauri augs izaudzis.

Foto: Julita Kluša


Veca aveņu panglapsenes Diastrophus rubi panga
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Mauragu panglapsenes Aulacidea hieracii kāpuru veidota panga uz čemuru mauragas Hieracium umbellatum
Komentēt

Cita grupa ir pangodiņi Cecidomyiidae, kuri, par spīti nosaukumam, ne visi veido pangas. Starp pangodiņu veidotajām pangām visbiežāk ievērotās droši vien ir rozēm līdzīgie veidojumi uz kārkliem, kas radušies, pateicoties kārklu rožzieda pangodiņiem Rhabdophaga rosaria:

Foto: Julita Kluša


Pangodiņa Rhabdophaga rosaria kāpuru māja kā rozes zieds
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Mazliet apsnigusi `vītolu roze`
Komentēt

Uz kārkliem pangas mēdz veidot arī kārklu pangu zāģlapsene Pontania viminalis. Izskatās kā tādi mazi, dīvaini, koši auglīši bez kātiņiem; krāsa variē - dzeltena, zaļa, sarkana.

Foto: Julita Kluša


Kārkli ar zāģlapseņu veidotām sarkanām pangām
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Alkšņu pangu ērces Eriophyes laevis veidotas pangas uz alkšņa lapām
Komentēt

Ne tikai kukaiņi augos izraisa pangu veidošanos, tādas rada arī dažādas ērces. Sīkus bumbuļveida izaugumus uz alkšņu lapām rada alkšņu pangu ērce Eriophyes laevis.
Tādas kā vālītes vai radziņus uz lapām rada radziņērces. Ievu lapu radziņērces Eriophyes padi un liepu lapu radziņērces Eriophyes tiliae pangas atšķiras gandrīz tikai ar krāsu un saimniekaugu:

Foto: Julita Kluša


Ievu lapu radziņērces Eriophyes padi veidotas pangas uz ievas lapas
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Liepu lapu radziņērces Eriophyes tiliae veidotas pangas
Komentēt

Dažādas lapu pangas izraisījušie kāpuri rudenī kopā ar lapām nobirst, turklāt apdzīvotās lapas mēdz nobirt pirmās, tādējādi kāpuri nodrošina sev siltumu un mājīgumu arī ziemā zem lapu un sniega segas.

Lūk, cik oriģināli un daudzveidīgi daba prot parūpēties par mazuļu drošību! Bet vai es sev tādu māju gribētu?

Vairāk dažādus dzīvnieku mājokļu veidus var skatīt dzīvnieku mājvietu pārskata lapā.






Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2017.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv