DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, Ansis Opmanis, 2015.

Dolomīti - dārgumu glabātāji Bauskas dabas parkā


Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2015.g. ziema (februāris)

Foto: Julita Kluša


Bauskas pilskalna nogāze ar dolomīta atsegumiem pie Mūsas
Komentēt

Vai esi redzējis sīkpapardi?

Ja ne-biologam pajautātu "Kā izskatās paparde?", atbilde varētu būt: "Nu kā, kā paparde!" Pat nespējot precīzi nosaukt, ar ko tieši paparde atšķiras no citiem augiem, arī cilvēkam bez augstākās izglītības bioloģijā priekšstats, kā izskatās paparde, ir. Parasti kā papardi iedomājas augu, kam ir plakaniski izkārtotas ļoti garas un vienlaikus šauras lapas.

Ja cilvēkam ar šādu priekšstatu parādītu sīkpapardes, sekotu izbrīna pilns jautājums: "Kā, vai tad tās arī ir papardes?" To lapiņas nebūt nav garas un šauras, drīzāk apaļīgi ovālas vai rombveida, robotām maliņām. Par to, ka šis augs ir sporaugs, gan šaubas nevarētu būt - apgriežot lapiņu otrādi, var ievērot garenus t.s. sorus jeb sporu mājiņas ar plēvjainu jumtu. Kad sporas nogatavojas, tās izveļas no mājiņas kā tādi brūni mākonīši.

Foto: Julita Kluša


Mūru sīkpaparde vasarā (kreisajā pusē) un ziemā ar brūnajiem sporu mākonīšiem

Foto: Julita Kluša


Plūksnu sīkpaparde ziemā, pa kreisi lapu apakšpusē garenie sori ar sporām

Nepazīt sīkpapardes nav negods, jo Latvijā tās sastopamas vien nedaudzās vietās, turklāt pārsvarā uz dolomīta atsegumiem (cik gan bieži tu ikdienā tos redzi?). Vislabprātāk sīkpapardes aug Daugavas un Lielupes upju ielejās, taču lielākās to atradnes iznīcinātas, izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Visas sīkpapardes Latvijā ir aizsargājamas, kā arī iekļautas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā - tātad izzūdošās sugas jeb sugas, kuras sastopamas tik reti, ka to skaits jau samazinājies līdz kritiskai robežai.

Foto: Julita Kluša


Tā kā sīkpapardes ir retas, tad retas ir arī uz tām augošās sēnes, kuru attīstības ciklā nepieciešamas sīkpapardes. Tāda ir, piemēram, rūsas sēne Milesina murariae, kas mūru sīkpapardes lapiņas padara brūnas.

Vai esi kādreiz apmeklējis Bauskas dabas parku? Iedomājies, par spīti iepriekš aprakstītajam sīkpaparžu retumam, tajā sastopamas visas (!) Latvijā augošās sīkpaparžu sugas, tiesa, tādas ir tikai divas - plūksnu sīkpaparde Asplenium trichomanes un mūru sīkpaparde Asplenium ruta-muraria.

Sīkpapardes aprakstītas jau pašos pirmajos mūsu valsts florai veltītajos zinātniskajos darbos 18. gs. otrajā pusē, bet Bauskas apkārtnē atrastas daudz vēlāk, pirmo reizi tās piemin Eduards Lēmanis 1895.g.

Ja gribi atrast sīkpapaprdes, tad to visērtāk darīt ziemā, jo tad citas zaļas papardes uz klintīm vairs nav manāmas. Dolomīta atsegumus apdzīvo arī trauslās pūslīšpapardes Cystopteris fragilis, bet tām atšķirībā no ziemzaļajām sīkpapaprdēm rudenī lapas nokalst.

Bauskas dabas parkā dolomīta atsegumi atrodami vairākās vietās - pie Bauskas pils, kā arī zem Bornsmindes un Jumpravmuižas parka. Sīkpapardēm bagātākās ir 370 m garās un līdz 5 m augstās Bornsmindes klintis Lielupes kreisā krasta līkumā. Viegli pieejami un skatam iespaidīgi ir līdz 5,5 m augstie Bauskas dolomīta atsegumi pie Mūsas tilta, taču augu uz tiem maz. Augiem bagātāki ir dolomīti Bauskas pils otrā pusē pie Mēmeles. Toties visgarākais ir no vairākiem posmiem sastāvošais dolomītu atsegums pie Jumpravmuižas, kas Lielupes labajā krastā stiepjas gandrīz 700 m.

Foto: Julita Kluša


Bornsmindes dolomīta atsegums vasarā
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Bauskas dolomīta atsegums pie Mūsas saulainā ziemas dienā
Komentēt

Retie ziedaugi un vērtīgie biotopi

Uz dolomītu klintīm aug ne tikai papardes, ķērpji un sūnas, bet arī reti ziedaugi, piemēram, melnā klintene Cotoneaster laxiflorus (syn. Cotoneaster niger), maurloks Allium schoenoprasum un meža vizbulis Anemone sylvestris, kas visi ierakstīti Sarkanajā grāmatā un sastopami reti, turklāt gandrīz tikai upju ielejās.

Foto: Julita Kluša


Uz Bornsmindes klints kopā ar Sarkanās grāmatas 3. kategorijas sugu, violetiem ziediem ziedošo maurloku aug arī bioloģiski vērtīgu zālāju indikatorsuga - kalnu āboliņš Trifolium montanum (baltām ziedu galviņām).

Foto: Julita Kluša


Ārstniecības indaine Vincetoxicum hirundinaria Mūsas krasta nogāzē
Komentēt

Bauskas dabas parks sevī ietver ne tikai dolomīta atsegumus, tajā ir arī interesantas pļavas ar augu daudzveidību, - tādas, ko biologi klasificējuši par bioloģiski vērtīgiem zālājiem jeb BVZ un nodēvējuši par biotopiem "Mēreni mitras pļavas" (kods 6510), "Sausi zālāji kaļķainās augsnēs" (6210), kā arī pie pašas Lielupes "Eitrofas augsto lakstaugu audzes" (6430) un šaurās joslās arī "Upju palieņu pļavas" (kods 6450). Tajās sastopami tādi reti un Sarkanajā grāmatā ierakstīti augi kā ārstniecības indaine Vincetoxicum hirundinaria, britu staģe Inula britannica u.c.

Foto: Julita Kluša


Pļavu daudzveidības dēļ Bauskas dabas parks piemērots arī zālāju mācībām.
Komentēt

Dabas parka robežās nelielās joslās ietilpst arī biotops "Nogāžu un gravu meži" (9180*). Mežos un parkos var izdoties sastapt arī retu un aizsargājamu kokaugu sugu - kārpaino segliņu Euonymus verrucosus, kam atšķirībā no bieži sastopamā Eiropas segliņa zari ir grubuļaini jeb kārpaini.


1930. gados iznākusi pastkarte ar Zemgales karti vienā pusē un aicinājumu tūristiem - otrā pusē. Kā redzams, šī ir viena no pirmajām vietām (šādu pastkaršu sērijā izdota kā Nr. 6), uz kuru aicināti tūristi. Kartē var redzēt Elejas - Bauskas šaursliežu dzelzceļa līniju. Šāda pastkarte maksājusi 5 santīmus.

Parki parkā

Bauskas dabas parks var lepoties ne vien ar dabiskiem veidojumiem, bet arī ar vairākiem ievērības cienīgiem cilvēku veidotiem parkiem.

Jumpravmuižas parkā ir gan seni un lieli koki, no kuriem kāds desmits ir Valsts nozīmes dižkoki (pārsvarā ozoli), gan dolomītu atsegumi gar Lielupi, kuros līdz 20. gs. beigām notika regulāri klinšu kāpšanas treniņi un sacensības, gan Mīlestības avotiņš, kas iztek no klinšu apakšas pašā Lielupes krastā, gan 18. gs. beigās būvētās mākslīgās pilsdrupas, ko muižas īpašnieks uzcēlis parka viesu izklaidēšanai. Tai laikā mākslīgi veidots arī dolomīta alu labirints, kas nu jau aizgruvis. Diemžēl šobrīd, dodoties uz parku no Bauskas-Mežotnes ceļa, pie ieejas lasāms brīdinājums: "Privātīpašums. Ieeja aizliegta". Iespējams, uz parku vai vismaz Jumpravas dolomīta atsegumiem Lielupes krastā var nokļūt, ejot no Lielupes puses, bet tas netika pārbaudīts. Droši parku var skatīt no Lielupes pretējā krasta, turklāt mākslīgās pilsdrupas tā izskatās pat iespaidīgāk nekā tuvumā.

Foto: Julita Kluša


Jumpravmuižas parks ar dolomītu atsegumiem un mākslīgajām pilsdrupām
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Bornsmindes parkā augošā veimutpriede, kas ierindojama Latvijas trīs dižāko sugas pārstāvju skaitā. Tās apkārtmērs 2014. gadā - 3,48 m.
Komentēt

Bauskas dabas parkā ir arī brīvi pieejami parki. 4 km uz ZR no Jumpravmuižas parka Mežotnē ir īsta un grezna pils ar koptu parku, kas veidots 18./19. gs. mijā. Arī Mežotnes parkā ir vairāki dižkoki, ir arī dažādu svešzemju sugu koki. Savulaik Mežotnes parks bijis vislabāk atjaunotais ainavu parks Latvijā, taču pēdējos gados tas esot "pārkopts", izcērtot pārāk daudz koku un tā zaudējot daļu ainaviskuma. No parka pāri Lielupei skatāms arī Mežotnes pilskalns ar avotiņu.

Savukārt Lielupes otrā krastā pie Ziedoņiem ir Bornsmindes pils ar muižas parku, kuru pēc mūsdienu vietas nosaukuma mēdz dēvēt par Ziedoņu parku. Viss Bornsmindes parks esot sena kapsēta, kas izmantota līdz 12. gs.; tagad arheoloģijas piemineklis. Žurnālā "Latvijas Kareivis 1938.g." varam lasīt: "Bornsmindes pilī un bijušajā muiža mīt Zemkopības ministrijas uzturētā Ziedoņa dārzkopības skola. Pēdējai plaša koku audzētava, kuŗā audzē labākās augļu koku šķirnes, kā arī košuma krūmus un rozes. Siltumnīcās un brīvā dabā audzē vīna stādus. Ar loku un puķu stādiem ikgadus apgādā plašas apkārtnes iedzīvotājus. Liela vērība piegriesta arī biškopībai. Skolu 9 pastāvēšanas gados beiguši 175 audzēkņi." Padomju gados skolu pārcēla uz Kaucmindi, pārdēvējot par Saulaini, bet šī vieta saglabāja Ziedoņu vārdu.
Mūsdienās Bornsmindes parks rūpīgi kopts netiek, aizaug ar krūmiem un tādējādi nav tik ērts pastaigām, taču vienlaikus tā tiek ļauts saglabāties retākām sugām, kurām labāk patīk ēnaināka un mitrāka vide, par piemēru minot reto un aizsargājamo sūnu sugu - plakanlapu porenīti, kas izskatās kā tādi zaļi daivaini un no stumbra atstāvoši zariņi, un kas šajā parkā veido vienu no lielākajām sugas populācijām visā Latvijā, vietām koku stumbrus noklājot vairāku metru augstumā. 2014. gadā plakanlapu porenīti atradām arī Mežotnes parkā.

Foto: Julita Kluša


Reti gadās redzēt tik bagātīgi klātus stumbrus ar aizsargājamo plakanlapu porenīti Porella platyphylla. Ja redzi sūnas uz koku stumbriem, akmeņiem vai klintīm - neplēs tās nost! Nepazīstot vari iznīcināt lielas vērtības.

Pussalā pie Bauskas pils un pilsdrupām (15. - 16. gs.), kas ir nozīmīgas vērtības pašas par sevi, izveidota arī pastaigu taka, kas ved līdz vietai, kur saplūst Mūsa un Mēmele, radot Lielupi.

No Bauskas braucot Jumpravas virzienā, ceļa labajā pusē pievērs uzmanību interesanta izskata dižkokam - no ceļa saskatāma zema, toties ar platu vainagu melnā priede Pinus nigra, kas Bauskas dabas parkā gan neietilpst, taču ir starp divām lielākajām sugas pārstāvēm Latvijā, kas vienīgās pārsniegušas 3 m apkārtmēru. Bet starp Jumpravmuižas un Mežotnes parkiem vērts iegriezties aplūkot arī Mežotnes kaļķu cepli, kas ir arhitektoniski interesants.

Par Bauskas rajona muižām (dabas parkā un ārpus dabas parka robežām) var lasīt arī 2004. gada Vides Vēstīs.

Sūnu medībās

2014. gada 13. decembrī devāmies uz Bauskas dabas parku skatīt savām acīm, kas labs tur atrodams. Īpaši interesējāmies par dolomītu atsegumiem. Tā bija diena, kurā Latvijā solīja lielu vētru, teju vai orkānu, taču Bauskas pusē spīdēja saule un dolomītu atsegumu aizvējā par vētru varēja aizmirst. Omulību veicināja arī Lielupē peldošie ledus gabali, kas pa laikam saskrējās, radīdami klusi kraukšķošas skaņas gluži kā pavasarī ledus iešanas laikā. Pavisam atslābināties gan nevarēja, jo gan upi, gan vietām ļoti šauro sauszemi pie dolomītu klints klāja slidens ledus. Kur beidzas sauszeme un sākas upe? Vai paslīdēšana nebeigsies ūdenī?

Foto: Julita Kluša


Apsekojot Bornsmindes dolomīta atsegumus
Komentēt

Uz klintīm pētījām gan ziemzaļās sīkpapardes, gan dažādos ķērpjus, sūnas un sīkas sēnītes; tika manīti arī gliemeži un pat dažas naskas mitrenes. Pie Bornsmindes klints ievērojām arī divus avotiņus tekam Lielupes virzienā.

Foto: Julita Kluša


Dabiska meža biotopa (DMB) indikatorsuga - sūna pinuma kažocene Anomodon viticulosus kopā ar DMB specifisko sugu - ķērpi Leptogium lichenoides
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Pie Bauskas pils uz dolomītiem augošās sūnas strautmalas īsvācelītes Brachythecium rivulare apaugušas ar sēnītēm - sūneklenēm Arrhenia retiruga
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Fosilijas nospiedums dolomītos.

Foto: Julita Kluša


Dolomīti ar savu bedraino virsmu ir piemēroti arī podnieklapsenēm jeb vientuļajām lapsenēm Eumenidae, kuras saviem kāpuriem taisa ligzdu kā podiņu ar vāciņu.
Komentēt

Interesanta vieta Bornsmindes dolomītu atsegumā ir jau vairākus gadu desmitus sens dolomītu noslīdenis, kas šobrīd pret Lielupi atrodas 45 grādu leņķī. Lai tiktu pētīt dolomītus arī tālāk aiz tā, nācās kāpt pa nogāzi augšā. Arī lejā jākāpj bija uzmanīgi, lai nepaslīdētu, taču par rāpšanos un staigāšanu pa ledu bīstamāks izrādījās kas cits - tā bija sūna. Ansis bija jau gabaliņu priekšā, kad Julita Lielupes pašā krastā uz dolomīta pamanīja lielu un skaistu, taču nepazīstamu sūnu. To vajadzēja noskaidrot! Traucoties ātrāk pajautāt par atradumu, kājas sametās aiz kāda no dolomīta bluķiem un Julita nožāvās visā garumā, īpaši traumējot celi. Kad sāpes mazliet pierima un sūna beidzot tika parādīta, izrādās, ka traukšanās bijusi pilnīgi veltīga - Ansis savā vietā arī bija jau atradis tieši tādu pašu sūnu sugu. Kā vēlāk tika noskaidrots - nepazīstamā skaistule ir Donavas krāčsūna, kas Latvijā ir gan aizsargājama, gan mikroliegumu suga, gan arī Sarkanās grāmatas 1. kategorijas suga - tātad uz izzušanas robežas. Kādreiz bagātīgi augusi Daugavas krācēs starp Pļaviņām un Koknesi, kur atradnes appludinātas, ierīkojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Pēdējie fiksētie dati bijuši Daugavā pie Doles Rumbas, kur 1980. gadu beigās Donavas krāčsūna bijusi ļoti sliktā stāvoklī. Nu atrasta arī pie Lielupes! Šī sūna parasti aug ūdenī, krācēs uz dolomīta, bet, palu ūdeņiem noskrienot, nonāk arī sausumā.

Foto: Julita Kluša / Ansis Opmanis


Donavas krāčsūna Cinclidotus danubicus. Krāčsūnai ir ļoti īpatnējs lapas šķērsgriezums - lapas mala ir ar vairāku šūnu biezu apmali (to gan var novērot tikai mikroskopā; attēlā apakšā), šāda pazīme ir tikai dažām ģintīm.

Pavisam uz Bornsmindes klintīm konstatējām 23 sūnu sugas, bet uz Bauskas klintīm - 18. No Bauskas dabas parkā atrastajām četras sugas aizsargājamas pēc Ministru kabineta 2000. gada noteikumiem (2004. gada redakcijā), bet piecas sugas ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā (1994. gada redakcijā).

Starp atrastajām ļoti reti Latvijā sastopamām sūnu sugām (viena vai pāris atradnes) minamas arī blīvā zobainīte Conardia compacta, avota kaļķenīte Gymnostomum calcareum, aļģu tīmeklīte Serpoleskea confervoides un mīkstā knābjcepurīte Rhynchostegiella tenella. Par pēdējo, šķiet, ziņu līdz šim Latvijā vispār(!) nav bijis, bet, iespējams, tas lielās līdzības dēļ ar vienu no parastākajām akmeņu sugām - apšu vāverhipnu Sciuro-hypnum populeum, jo atšķirības saskatāmas tikai mikroskopā.

Foto: Ansis Opmanis


Blīvā zobainīte Conardia compacta - ļoti reta un aizsargājama
Komentēt

Foto: Ansis Opmanis


Avota kaļķenīte Gymnostomum calcareum uz Bornsmindes klints - sīka sūna dolomīta klinšu iedobumos; ļoti reta un aizsargājama
Komentēt

Foto: Julita Kluša / Ansis Opmanis


Sarkanās grāmatas sūnu suga - mazā sekstīte Lophocolea minor - veido bāli zaļu klājumu, kurā, rūpīgāk ieskatoties, var ievērot tādus kā smalkus izgriezumus sīciņo lapiņu galos. Ar līdzīgiem izgriezumiem lapu galos sastopamas arī citas sekstīšu sugas, kas ir biežāk sastopamas un pēc izmēriem lielākas.
Komentēt

Foto: Ansis Opmanis


Mīkstā knābjcepurīte Rhynchostegiella tenella ar sporu vācelītēm
Komentēt

Secinājums - Bauskas apkārtne atgādina Daugavas ieleju ne tikai pateicoties skatam no ceļa uz upes līkumiem un ar dolomītu klintīm abos krastos, arī sūnu flora izrādās līdzīga kā Daugavas apkārtnē. Un galvenās vērtības sevī glabā tieši dolomītu klintis, kas Latvijā sastopamas reti.

Foto: Julita Kluša

Foto: Julita Kluša

Kura - Lielupe un kura - Daugava?





Komentāri:
Valda., 2015-06-07, 12:05 :   Pie Lielupes mežu gandrīz neatrast, tātad kreisajā pusē Lielupe.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2017.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv