DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2014.

Ķemeru parks


Raksts mazliet citā versijā publicēts žurnālā "Dārza Pasaule", 2014.g. maijs

Foto: Julita Kluša


Ķemeru Lielais riekstkoks
Komentēt

Vai varētu būt, ka ir kāds, kas nezin smiltsērkšķi? Nu, tās oranžās, skāāābās, bet vitamīniem bagātās ogas! Nereti manīts dažādos apstādījumos, bet šur tur izbēdzis arī savvaļā. Tomēr - vai daudzi ir pievērsuši uzmanību, cik resni smiltsērkšķi mēdz izaugt? Parasti jau tie ir asiem dzeloņiem klāti krūmi - vēl tādus mērīt?! Izrādās, jautājums par Latvijas lielāko smiltsērkšķi līdz nesenai pagātnei nebija radies pat rūdītiem dižkoku meklētājiem un mērītājiem. Ar ko asociējas vārds dižkoks? Domāju, Latvijā - pirmkārt, ar ozolu - vecu, varenu ozolu, tādus nereti arī viegli ievērot jau pa gabalu. Bet vai citu sugu koki tāpēc mazāk cienījami un interesanti?

Vismaz man un manam vīram Atim tā nešķiet, tāpēc, 2011. gada septembrī, uzmanīgi vērojot kokus Ķemeru parkā, pamanījām arī šo īpatnējo vienstumbreni - it kā smiltsērkšķa lapas, bet ne raksturīgais krūmveida stāvs, ne rudenim piedienīgo ogu. Smiltsērkšķi, izrādās, dalās sievišķajos un vīrišķajos kokos. Sievišķie uzzied knapi manāmiem auglenīcu ziediņiem, kas izskatās kā zaļas astītes pie lapu pušķīša pamata; no tiem rudenī veidojas labi zināmie smiltsērkšķu augļi. Savukārt vīrišķie koki zied putekšņlapu ziediem - izkaisa putekšņus vēja valstībā, cerot tā apputeksnēt kādu sievišķo koku, bet paši augļus neražo.

Foto: Ansis Opmanis


Smiltsērkšķa ziedi - pa kreisi vīrišķie putekšņlapu, pa labi - sievišķie auglenīcu ziedi.

Foto: Ansis Opmanis


Pabērzu smiltsērkšķa Hippophae rhamnoides sievišķais koks ar augļiem
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Ķemeru smiltsērkšķis - vīrišķais koks
Komentēt

Tā arī mūsu ievērotais smiltsērkšķis Ķemeru parkā ir vīrišķais koks, tāpēc bez ogām, toties ar vienu varenu stumbru - apkārtmērs izrādījās precīzi 1 metrs. Nekas liels? Izrādās, līdz tam pat tik lieli Latvijā nebija zināmi, jo parasti smiltsērkšķi ir kā krūmi, vienam stumbram nepārsniedzot pusmetra apkārtmēru.

Tā nu mums toreiz izdevās atklāt līdz tam lielāko zināmo smiltsērkšķi Latvijā! Tieši pretī Ķemeru sanatorijai pie pastaigu celiņa, aiz soliņa atpūtniekiem - vai kaut viens, tur sēžot, bij iedomājies, ka aiz soliņa augošais varētu būt tik ievērojams koks? Tiesa, lielākā smiltsērkšķa tituls šim kokam krita, jo Saukā 2013.g. vasarā atradām tādu ar 1,35 m apkārtmēru. Bet varbūt Tu savos gājumos esi ievērojis vēl resnāku? Nomēri un ziņo - priecāšos uzzināt!

Savukārt Ķemeru parkā smiltsērkšķis ne tuvu nav vienīgais interesantais koks. Arī agrā pavasarī, laikā, kad nav vēl ne ziedu, ne augļu un pat ne lapu, uzmanību pievērsīs gan Mandžūrijas riekstkoki, gan Jonga bērzi ar nokarenajiem zariem. Iespaidīgā Ķemeru Lielā riekstkoka varenie zari izlocīti līdz pašai zemei. Par to, ka šis koks iecienīts, liecina teju vai iestaigātās taciņas uz koka resnajiem, vietām gluži vai horizontālajiem stumbriem. Esiet saudzīgi pret šo dižkoku! Tas ir 3. lielākais Latvijā apzinātais Mandžūrijas riekstkoks - ar apkārtmēru 4,08m (pēc mūsu 2011.g. mērījumiem). Nepilnus 100 m no tā ir pēc skata pavisam citāds, pa zemi nelokās, bet stumbrs tāpat varens - Ķemeru Mazais riekstkoks, kas nemaz daudz mazāks nav - apkārtmērs 3,9m.

Foto: Julita Kluša


Ķemeru Lielais riekstkoks
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Ķemeru Mazais riekstkoks
Komentēt

Arī Jonga bērzi parkā ir veseli divi - tā ir parastā āra bērza nokarenā jeb sēru forma. Abi Ķemeru parka bērzi krietni pārsnieguši šīs sugas Rīgas nozīmes dižkoka kritērijus (0,7 m), taču Latvijas nozīmes dižkoku kritēriju šai formai nav. Bērzi skatāmi katrs savā pusē bijušajai Ķemeru sanatorijai, viens tai pavisam pretim, otrs tālāk pie Mīlestības saliņas.

Foto: Julita Kluša


Jonga bērzs Ķemeru parkā pretim Ķemeru sanatorijai
Komentēt

Foto: Ansis Opmanis


Ķemeru bērzs 1999. gadā
Komentēt

Iespaidīgs ir arī Ķemeru 1. ozola stumbenis - koks vairs nav starp dzīvajiem, bet vienmērīgi resnais stumbrs joprojām raisa bijību pret bijušo varenību, kā arī varētu būt interesants tādu lielu beigto koku raksturīgo kukaiņu, sūnu pētniekiem.

Foto: Julita Kluša


Varenais stumbenis, kas palicis pāri no Ķemeru 1. ozola
Komentēt

Parkā var atrast arī dižu melnalksni un citus interesantus kokus. Lapainākā laikā būs interesanti skatīt sudrabkļavas ar to dziļi robotajām lapām. Parkā tādas ir veselas divas, tām vēl mazliet pietrūkst līdz Latvijas nozīmes dižkoka kritēriju jeb 3,2 m sasniegšanai, - 2011.g. lielākajai no tām 2,92 m apkārtmērs.

Foto: Julita Kluša


Sudrabkļavas Acer saccharinum lapas Ķemeru parkā
Komentēt

Ķemeru parks ar ievērojamākajiem kokiem, svešzemju sugām arī latīniskie nosaukumi. Iekavās apkārtmērs (2011. un 2012.g. mērījumi).
1 - Jonga bērzs Betula pendula fo. youngii (1,23 m)
2 - Ķemeru Mazais riekstkoks Juglans mandshurica (3,9 m)
3 - Ķemeru Lielais riekstkoks Juglans mandshurica (4,08 m)
4 - Jonga bērzs Betula pendula fo. youngii (1,29 m)
5 - Sudraba kļava Acer saccharinum (2,6 m)
6 - Pabērzu smiltsērkšķis Hippophae rhamnoides (1,0 m)
7 - Sudraba kļava Acer saccharinum (2,92 m)
8 - Parastais skābardis Carpinus betulus (1,72 m)
9 - Ķemeru parka 2. ozols (4,13 m)
10 - Ķemeru parka 3. ozols (3,78 m)
11 - Ķemeru parka 1. ozola stumbenis (4,8 m)
12 - Ķemeru melnalksnis (3,72 m)
13 - Baltā robīnija Robinia pseudoacacia (1,76 m)

Ķemeru parkā ir ko skatīt dažādos gadalaikos un tas ir piemērots pastaigām arī ar bērnu ratiņiem - vērts izstaigāt visus celiņus un kokos ieskatīties arī rūpīgāk!

Paldies koku zinātājam Ansim Opmanim par palīdzību raksta tapšanā!






Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2017.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv