DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2016.

Pirmā "Gada sūna" - parastā straussūna


Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2016.g. pavasaris (aprīlis)

Foto: Julita Kluša

Parastā straussūna Ptilium crista-castrensis

Pirms pāris gadiem, staigājot mežā, pieķēru sevi domājam, ka, ja izvēlētu Gada sūnu - izvēlētos parasto straussūnu, jo tā ir viegli iegaumējama, skaista, pat grezna, un ne par biežu, ne par retu - akurāt, lai gada laikā atrastu jebkurš interesents, turklāt būtu prieks par katru atradni ziņot! 2015. gada beigās, pirmajās Gada sūnas vēlēšanās piecu izvirzīto sugu konkurencē šo priekšlikumu ar balsu pārsvaru atbalstīja arī Latvijas Botāniķu biedrības Brioloģijas darba grupa. Apstiprinājumu, ka izvēle bijusi pareiza, radu arī entomologa Uģa Piterāna blogā, kurā viņš šo sūnu atzina par vienu no mīļākajām viegli iegaumējamām sūnu sugām. Uģis portālā dabasdati.lv šogad ieziņojis jau daudzas atradnes, tostarp Skrundas novadā, kurā līdz šim straussūnas nebija zināmas! Ziņo arī tu! Gada beigās pēc ziņojumiem tiks sastādīta sūnas izplatības karte līdz ar visu ziņotāju vārdiem. Cik mūsu ir, kas gada laikā spēj atrast vismaz vienu straussūnu?

Parastā straussūna ir augumā paliela, līdz 10 cm gara, ar regulāriem, stumbram perpendikulāriem zariņiem, kas stumbra galā īsi, bet virzienā uz leju paliek arvien garāki. Raksturīga pazīme - sirpjveidā saliektās lapiņas un sirpjveidā noliektās zaru galotnes. Ja ieraugi sūnu, patausti tās galotnīti - par spīti maigajam izskatam, galotnīte tai stingra un cieta!

Foto: Julita Kluša

Zinātniskais nosaukums Ptilium crista-castrensis un arī angļu "Knight's Plume" tulkojumā nozīmē bruņu cepures spalvu. Latvisko nosaukumu "straussūna" tā ieguvusi strausa spalvai līdzīgā izskata dēļ. Dažiem sūna asociējas ar rievainajiem čipsiem, man tā šķiet kā plakana eglīte, bet citam pa gabalu atgādina sfagnus, kas izceļas uz apkārtējā fona arī raksturīgās košās un salātzaļās krāsas dēļ.

Lai arī Latvijā savvaļā strausi nedzīvo, straussūna nav vienīgais augs, kas pie mums nes strausa vārdu. Strausa spalvām līdzinās arī parastās strauspapardes Matteuccia struthiopteris.

Straussūna aug gan augiem nabagākā, gan bagātākā zemsedzē galvenokārt priežu, bet arī egļu mežos. Žurnāla redaktore A.Tooma Slīteres priežu mežos novērojusi, ka straussūna parādās tur, kur starp priedēm parādās arī egles. Skujkoku mežos biežākās sūnas, kas zemi nereti klāj lielās platībās, ir spīdīgā stāvaine un Šrēbera rūsaine, bet straussūna sastopama nelielās platībās - 1 m2 jau ir daudz! B.Bambes meža veģetācijas pētījumos straussūna minēta vairāk nekā 60% no priežu un jauktu koku mežu aprakstiem un tikai 5% egļu mežu aprakstos, parasti aizņemot mazāk nekā 1% platības. Vislielākā straussūnu audze atzīmēta kādā parauglaukumā dabas parkā "Daugavas loki" - 25 % no zemsedzes sūnu stāva projektīvā seguma. Retumis straussūnu var atrast arī pļavās.

Tā kā sūna izvairās no īpaši slapjām vietām, mitrākās vietās tās gadās novērot pakāpušās augstāk sausumā uz kāda ciņa, kritalas vai koka stumbra pamatnes. Kādā egļu mežā sūna atrasta pat 1,3 m augstumā uz pīlādža stumbra, bet šādi gadījumi ir izņēmums. Sūna atrasta arī uz granīta akmeņiem ar kūdru vai meža nobirām. Starp interesantākajām vietām, kur atrasta straussūna, minams šķūnīša salmu jumts, kā arī lagūnas mala pārpurvotā mežā, augot kopā ar slapju vietu sūnām. Austra Āboliņa ievērojusi straussūnas ieviešanos meža zemsedzē mēslošanas ietekmē.

 

A.Opmaņa sastādīta parastās straussūnas izplatības karte (2015.), kurā apkopoti vairāk nekā 250 ziņojumi, no tiem ar herbāriju apstiprināti ~ 100 (no LVMI "Silava", LU, Latvijas Dabas muzeja un personīgās kolekcijas). Visvairāk vākumu - Austrai Āboliņai (52), visvairāk atradņu - A.Opmanim (121). Iekļauti arī 29 mani ziņojumi. Jaunākās ziņas (1991.-2015.) atzīmētas ar zaļu; vecākas par 25 gadiem ar oranžu (1966.-1990.) un melnu (1862.-1965.).
Straussūna ir to 24 sugu starpā, kas pieminētas jau pirmajā Livonijas sūnu sarakstā (J.B.Fischer, 1791), bet senākos vākumus, kas saglabājušies Latvijā, veicis K.R.Kupfers 1912. un 1913. gadā Ķemeru, Ogres un Kokneses apkārtnē.

Foto: Ansis Opmanis

Parastā straussūna ir zaļsūna, sānsporogonsūna (Pleurocarpous moss) - tai sporogoni (kātiņš, kura galā veidojas sporu vācelīte ar sporām) aug uz stumbriņa sāna, nevis no sūnas galotnes (tā tas ir galotnes sporogonsūnām Acrocarpous mosses, piemēram, mitrās vietās bieži sastopamajai viļņainajai skrajlapei Plagiomnium undulatum).
Attēlos (foto: A.Opmanis) straussūna ar jauniem sporogoniem un nobriedusi sporu vācelīte. Tās veidojas reti - sporogoni, kas ir līdz 5 cm gari, minēti tikai trijos no apkopotajiem >250 sūnas ziņojumiem. Tāpēc šādi atradumi (arī no iepriekšējiem gadiem), kas dokumentēti vismaz ar foto, īpaši vērtīgi!

Foto: Julita Kluša

Līdzīgākās sānsporogonsūnas, ko vērts iegaumēt, meklējot straussūnu - no kreisās:
tīrā zaļkāte Pseudoscleropodium purum - visa zaļa, vienkāršs, gluds zarojums; smilšainākās, sausākās vietās;
Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi - sarkans stumbriņš, vienkāršs zarojums; ļoti bieži;
spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens - sarkanīgs stumbriņš un sānzari, smalkāks zarojums, katru gadu jauns stāvs uz iepriekšējā; ļoti bieži;
dižā ežlape Thuidium tamariscinum - visa zaļa vai sarkanīgs stumbrs, smalks zarojums, jaunus stāvus uz iepriekšējā neveido; bieži, mitros egļu, melnalkšņu mežos;
parastā straussūna - ar lokainām lapām, stingru galotnīti; visai bieži;
mīkstā ķemmzare Ctenidium molluscum - sprogainām lapām, bet visa mīksta; uz kaļķakmeņiem, dolomītiem; visai reti.

Foto: Julita Kluša

Ligita Liepiņa piedalījusies pētījumā par straussūnas izdzīvošanas stratēģijām. Parauglaukumā, kurā sūnas tika apgrieztas otrādi - ar "galvu" uz leju, tās izdzina divas vai pat trīs galotnes, apliecās uz augšu un kļuva par "daudzgalvainiem pūķiem". Iespējams, arī šajā attēlā redzamajai straussūnai, kurai uz stumbriņa izaugušas divas jaunas atvases, bijis kāds traucējums, jo, atšķirībā no spīdīgās stāvaines, kam jaunas atvases jeb stāvi (no kā arī atvasināts nosaukums) uz stumbra aug katru gadu, straussūna parasti tā nedara.

Savukārt Laura Kļaviņa ir veikusi pētījumu par straussūnas ķīmisko sastāvu, kas būtiski neatšķiroties no citām Latvijas mežu sūnām. Lielāko daļu elementsastāva (C,H,N,O) sastāda skābeklis (līdz 53,25%) un ogleklis (līdz 43,74%), bet vislielākās svārstības esot slāpeklim - 0,42%-2,77%, kas saistīts ar augšanas apstākļiem. Identificēti arī vairāk nekā 100 ķīmiskie savienojumi. Interesanti, ka no straussūnām iespējams uztaisīt ekstraktu, kas iedarbojas uz audzēju šūnām, izraisot to bojāeju. Tomēr nav droši, ka šāds efekts būs arī cilvēka organismā, jo tur papildus ieslēdzas cilvēka orgānu barjeras, kas sargā gan orgānus, gan vēža šūnas no ārējās iedarbības. Vienkārši ēdot straussūnas, šāda ārstnieciskā efekta nebūs noteikti, jo ekstraktā jābūt lielai attiecīgo vielu koncentrācijai - tad būtu jāapēd ļoti daudz sūnu. L.Kļaviņa arī min, ka, lai arī nav datu par straussūnu indīgumu (iespējams, ēdot var būt alerģiska reakcija), lielākā daļa dzīvnieku izvairās no sūnu ēšanas to nepatīkamās, rūgtās garšas dēļ.

Foto: Julita Kluša

Ja šajā attēlā spēj atrast gan straussūnu, gan Šrēbera rūsaini, gan spīdīgo stāvaini, laiks doties tālāk. Latvijas 20 vienkāršāko sūnu topu vari skatīt internetā: dziedava.lv/sunas20/, tur arī norādes uz citiem materiāliem, t.sk., vairāk nekā 300 Latvijas sūnu sugu fotogrāfijām. Sūnu interesentiem izveidots arī konts facebook.com/SunasLatvija/
Neaizmirsti ieziņot portālā dabasdati.lv savu straussūnas atradni!

Paldies LBB Brioloģijas darba grupai par atsaucību raksta tapšanā, īpaša pateicība Baibai Bambei un Ansim Opmanim!






Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2017.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv