Paskaties nedaudz no citas puses uz Alberta Einšteina apgalvojumu: "Neprāts ir tas, ka tu turpini darīt to pašu, taču sagaidīt gribi citu rezultātu". Einšteins kā zinātnieks bija sapratis dabas fundamentālo likumu, likumu, kuru Jēzus bija izteicis šādiem vārdiem: "Netiesājiet, lai netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots." (Mateja ev. 7:1., 2.) Ko ar to domāja Jēzus? Viņš pateica to pašu, ko Einšteins, tikai ar citiem vārdiem.
Visi garīgie skolotāji vienmēr apgalvojuši vienu un to pašu, un šis vēstījums ir: "VISUMS - TAS IR SPOGULIS !" Lai ko arī tu sūtītu (savās domās, vārdos vai rīcībā) kaut kam, tas neizbēgami atspoguļosies tev atpakaļ no Visuma spoguļa. Tātad, ja tu turpināsi sūtīt vienu un to pašu, izmantojot to pašu pieeju dzīvei, tad arī Visuma spogulis atspoguļos tev tikai to pašu!
Iedomājies pie spoguļa sēdošu cilvēku ar bēdīgu ģīmi. Pajautā viņam un uzzināsi, ka viņš tā jau sēž ilgi, gaidot, kad beidzot viņa atspulgs spogulī uzsmaidīs. Tu jau vari viņam pateikt: "Ja vēlies, lai atspulgs uzsmaidītu, tad tev pašam vispirms ir jāuzsmaida spogulim!" Taču viņš atbildēs: "Muļķības! Es nevaru tā bez iemesla smaidīt spogulim, un es nesmaidīšu, kamēr vien spogulis neuzsmaidīs man." Acīmredzami, tu nodomātu, ka šis cilvēks ir vājprātīgs. Taču, vai tad vājprāts nav arī tas, ka tik daudz cilvēku turpina izmantot priekš viņiem neveiksmīgo pieeju dzīvei, gaidot kad dzīve beidzot atnesīs viņiem nosacījumus, kas padarīs viņus laimīgus? Kā gan Visuma spogulis var atspoguļot tev pārpilnīgu dzīvi, ja tu nesūtīsi tam pārpilnības apziņu?
Risinājums it kā vienkāršs. Kāda ir pieeja dzīvei, tāda ir arī pati dzīve. Taču cilvēku vairākums, kā iepriekš, vēlas, lai citi cilvēki ātrāk pret viņiem attiektos labi nekā viņi paši sūtīs tiem laimes vibrācijas. Ja tu vēlies, lai tava dzīve izmainītos, tad TEV VAJAG SĀKT IZMAINĪT SEVI ! Tikai tad Visuma spogulis atspoguļos citu tavu tēlu.
Uzmanīgi un godīgi paskatoties uz pasauli, tu ievērosi, ka cilvēku vairākums atrodas šī vājprāta formas slazdā. Viņi gaida, pasaules izmainīšanos bez pašu centieniem izmainīties. Tev jau var likties, ka tu atrodies tādos nosacījumu apstākļos, ka tie ir ārpus tavām iespējām tos iespaidot un daudzos gadījumos tiešām tā tas arī ir. Un tomēr, nav tādas situācijas, kurā tev nebūtu nekādu variantu šīs situācijas atsevišķu aspektu izmaiņai. Nemainot neko, tu atkal nonāksi pie lielajiem meliem, ka tavs saprāta stāvoklis t.i., tavs iekšējais stāvoklis, ir ārējo apstākļu rezultāts. Ja tu īsteno dzīvē šādu apgalvojumu, tad tevi var pielīdzināt mājai ar neaizslēgtām durvīm. Pa kurām tu laid iekšā visu, lai automātiski kļūtu vai nu laimīgs vai nelaimīgs atkarībā no saviem ārējiem nosacījumiem. Taču tā grib tev iegalvot tie, kas grib kontrolēt tavu dzīvi. Viņi negrib, lai tu atklātu patiesību, ka tavs saprāts ir neaizsargāts tikai tik ilgi, kamēr vien tu izdarīsi neapzinātas izvēles, t.i., ļausi izdarīt tās citiem savā vietā. Ja negribi būt ārējo apstākļu vergs, tad tev pašam jāpārņem vadību pār savu prātu, pār saviem iekšējiem nosacījumiem.
Lai to spētu efektīvi izdarīt, tev jāizprot Dzīves Vienādojums.