3. Minimums par laimes iegūšanas iespējām

Ko tad es tiešām vēlos no dzīves? Cilvēku vairākums atbildētu, ka viņi vēlas laimi. Tomēr, atbildot uz jautājumu, kā viņi to varētu panākt, viņi visbiežāk apraksta virkni ārējo nosacījumu, kuru apmierināšana padarītu viņus laimīgus. Piemēram, ja man būtu tas, tas un tas, tad es būtu laimīgs. Esot šādai spriešanas loģikai, laime tiek padarīta atkarīga no ārējiem apstākļiem, kuri var būt grūti kontrolējami. Tādējādi laime kļūst par ārējo apstākļu produktu, kuru neesamība padara tevi nelaimīgu. Tie ir meli. Šos melus ir ieprogrammējuši tie, kas grib tev kaut-ko pārdot vai kontrolēt tevi. Piemēram, ja nopirksi mūsu produkciju, tad tu būsi laimīgs, ja tu sekosi manai reliģijai vai politiskajai sistēmai, tad es tevi novedīšu paradīzē (uz Zemes vai kur citur), ... .

Atsevišķiem šādiem aicinātājiem, varbūt patiešām ir labi nodomi, taču viņu mēģinājumi padarīt tevi šādi laimīgu pamatojas uz fundamantālu laimes iemeslu neizpratni. Kas tad ir laime? Laime - tā ir tevī dzīvojoša sajūta, tā ir saprāta stāvoklis. Kur tad ir loģika, ka iekšējā, saprātā piedzimusī, sajūta, automātiski (un tikai) ir tavā ārpusē esošais nosacījumu produkts? Taču cilvēku vairākums nemaz nav centies ciešāk paskatīties uz šo uzspiesto loģiku, jo viņi ir pieradināti tā domāt. Rezultātā, viņi nodzīvo savu dzīvi, cenšoties piepildīt nepiepildāmo sapni - izveidot ārējos apstākļus, kas nodrošinātu viņiem iekšējo laimes sajūtu.

Protams, atsevišķi cilvēki ir spējuši izveidot sev virkni pašu izvēlētu ārējo nosacījumu, kuriem vajadzēja atnest laimi. Taču, to panākuši, viņi aptvēra, ka vēl joprojām nejūtas laimīgi. Tāpēc viņi, esot tai pašai dzīves izpratnei, turpināja meklēt ārpusē, lai atrastu kaut ko vēl vai arī dabūtu vēl vairāk jau esošo - vairāk naudas, vairāk īpašuma, vairāk seksa, utt. Taču, vai tad tas, kas jau ir, bet nepadara cilvēku laimīgu, esot vairāk, padarīs cilvēku laimīgu?

Ja tu kļūsi par šāda pieņēmuma upuri, tad kļūsi līdzīgs ratus velkošam ēzelim, kas cenšas sasniegt viņa purna priekšā karājošos burkānu. Taču burkāns karājas pie ratiem piesieta koka, lai piespiestu ēzeli vilkt ratus. Tāpat arī tu vari pavadīt visu tev atlikušo dzīvi, cenšoties īstenot nepiepildāmo sapni - laimes sasniegšanu ar ārējo apstākļu palīdzību. Taču tu vari izlemt arī uzsākt citu pieeju. Tu vari izlemt meklēt augstāku laimes izpratni un to, kā to panākt. Sākt vari ar to, ka pavēro tos cilvēkus, kas laimi ir jau atraduši. Viņi jau ir atteikušies spēlēt laimes meklēšanu ārpus sevis, jo ja laime ir iekšējs stāvoklis, tad tā var tikt atrasta tikai sevī pašā. Tas, protams, tevi atgriezīs atpakaļ pie izvēles izdarīšanas un novedīs pie pārsteidzoša slēdziena: LAIME - tas ir iekšējs pārdzīvojums, tā ir IZVĒLES iespēja !

Cilvēku vairākums ir ieprogrammēti uzreiz noraidīt šo ideju, jo ir noskaņoti meklēt laimi ārpus sevis. Ja tev ir dūša uz šo jautājumu paskatīties nopietni, tad sāc līdzināties Saulei, kas izstaro gaismu pateicoties saviem iekšējiem procesiem. Panākt to tev palīdzēs izpratne par savām attiecībām ar Visumu, kurā tu dzīvo.