6. Minimums par Dzīves Noslēpumu

Visas reliģiozās, garīgās un pašpilnveidošanās mācības uz Zemes pamatojas uz vienu un to pašu, tikai dažādi to izsaka.

Piemēram, paskaties uz cilvēku, kas izjūt pret sevi žēlumu un kuram liekas, ka visa pasaule ir noskaņota pret viņu. Viņa dzīves uztverē dzīve tā ir cīņa. Kā jau tev zināms, Visuma spogulis ir tā iekārtots, lai dotu cilvēkiem saskaņā ar viņu dzīves uztveri. Taču tas neizdabā, nolasot un izpildot acumirklīgās cilvēka iedomas, jo atspoguļojumā pamatojas (ņem vērā!) uz cilvēka attiecībām un rīcību. Tas ir līdzīgi spogulim, kas nevar pateikt cilvēkam darāmo, lai viņa paša attēls spogulī uzsmaidītu. Ja ticēsi, ka dzīve ir cīņa, tad šādu dzīves uztveri (mentālo tēlu) tu kādu laika periodu ar noteiktu spēku arī sūtīsi Visumā. Visuma spogulis teiks: "O, šis cilvēks tiešām grib izjust cīņu" un atspoguļos tev atpakaļ dzīves apstākļus, kas padarīs tavu dzīvi par cīņu. Taču cilvēki, izjūtot šādus apstākļus, bieži vien uz tiem reaģē negatīvi, tā sūtot šādu negatīvu tēlu virkni arī uz spoguli. Spogulis teiks: "O, šie cilvēki grib vēl vairāk cīnīties!" un izpildīs viņu vēlēšanos. Tā cilvēku negatīvās pārliecības kļūst par pašrealizētiem pareģojumiem, un viņu dzīves pārvēršas par lejupejošām spirālēm.

Buda to mācīja sakot, ka dzīve būs tev ciešanas tikmēr, kamēr vien tu nesāksi attīstīt pareizas vēlmes caur nepiesaistīšanos. Jēzus to mācīja sakot: "Bet es jums saku: jums nebūs pretīm stāvēt ļaunumam;" (Mateja ev. 5:39). (Citādi sakot, ļaunums nav uzveicams ar ļaunumu.) Šādās situācijās vienmēr pretojoties, cilvēki vienmēr atradīsies pretstatā oponentam, un attiecīgi šīs situācijas atspoguļosies viņiem arī turpmāk. Taču, ja tu spēsi pozitīvi reaģēt arī negatīvā situācijā, atteiksies uzskatīt cīņu par konfliktu risināšanas metodi, tad Visuma spogulis to noteikti ievēros un noteiktajā laikā neizbēgami teiks: "O, šis cilvēks vairs negrib cīņas, tātad arī negrib sev oponentus kā pretiniekus" un atspoguļos nosacījumus, kuros cilvēkam vairs nebūs pretinieku un vairs nebūs arī jācīnās. Jēzus zināja, ka izpildot viņa ieteikumu, cilvēkam dzīvē šādas situācijas izzudīs, ja vien viņam būs ticība šim procesam, un viņš būs gatavs patiesi un fundamentāli izmainīt gan sevi, gan savu attieksmi un pieeju dzīvei. Ja tev ir vēlēšanās uzsākt sevis izmaiņu, tad īsteno šo vēlēšanos. Ja nav tādas vēlēšanās, tad esi godīgs pats pret sevi un necenties sev iegalvot, ka dzīves apstākļu izmaiņai neko nav iespējams izdarīt. Vismaz esi gatavs atzīt, ka negribot pašam izdarīt apzinātu izvēli, tu pats apzināti izvēlējies neizvēlēties, tu pats nemeklēji variantus dzīves izmaiņai.

Tas arī ir pats fundamentālākais dzīves fakts, ka tev vienmēr ir izvēle, vienmēr vairāk par vienu iepēju. Tu, iespējams, neesi spējīgs izmainīt ārējos apstākļus, taču tu VIENMĒR vari izmainīt savu attieksmi - savu reakcijas veidu uz šiem apstākļiem. Un tā rīkojoties, tu nekavējoties izmainīsi arī savu dzīves uztveri. Ja, lasot šo tekstu, tu esi to sapratis, tad vairs nevarēsi, ejot pa dzīvi, uzskatīt sevi par upuri, nevarēsi apgalvot, ka man "nebija nekādas izvēles". Tev ir tiesības un iespējas gan pieņemt apzinātus lēmumus, gan arī ignorēt šādas iespējas, taču tev vairs nav tiesības vainot savā stāvoklī citus cilvēkus, dzīvi, likteni, neveiksmes, Dievu, ..., jo tāds ir tavs paša lēmums.

Tātad, viss, kas tev pirmkārt ir nepieciešams, ir pieņemt apzinātu lēmumu būt gatavam izdarīt apzinātu izvēli. Iespējams, iesākumā būs biedējoši izdarīt tādas izvēles, taču tas izrietēs no tavas pašreizējās sapratnes nepietiekamības. Kad tev jau būs sapratne, kas rosinās tevi izdarīt tiešām apzinātu izvēli, tad izvēlēšanās tevi vairs nebiedēs. Jo tā patiesībā ir privelēģija un prieks. Taču, kur rast sapratni par optimālas izvēles meklēšanas iespējām?