7. Minimums par ārējām zināšanām salīdzinājumā ar iekšējo izziņu

Visas patiesās garīgās mācības par dzīves izmaiņas iespējām apgalvo vienu un to pašu - cilvēks savas dzīves reālo ceļu NESPĒJ atrast ārpus sevis, to var rast, tikai ejot sevī. Jēzus to skaidri pateica: "Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: Redzi, še viņa ir, vai tur - jo redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū". (Lūkas ev. 17:20-21). Tev, varbūt, ir jau laiks atteikties no laimes meklēšanas ārpus sevis paša. Taču tu uzreiz jautāsi, kā tad es varu atrast priekš sevis tieši pašlaik nepieciešamo pareizo izvēli?

Tu jau zini fundamentālo patiesību, ka pareiza izvēle ir atkarīga no tavas dzīves izpratnes. Taču jāsaprot arī atšķirība starp savām ārējām zināšanām un iekšējo izziņu. Ir daudz cilvēku, kuriem ir pilnīgi pietiekošas ārējās zināšanas, intelektuālās zināšanas, tomēr viņi savā dzīvē neko īpaši nespēj mainīt. Šādus cilvēkus var satikt visur. Piemēram, daudzi savas reliģijas ticībā esošie cilvēki zina savas reliģijas ārējo mācību pat sīkās detaļās, tomēr joprojām neprot pielietot praksē to, ko sludina viņu reliģija - cieņu, mīlestību pret savu tuvāko. Analoģiski, daudziem psihologiem vai pašpilnveidošanās guru ir plašas zināšanas psiholoģijā, tomēr viņi vēl joprojām nav izgājuši ārpus saviem ierobežojumiem. Cilvēku vairākums atrodas apustuļa Pāvila aprakstītās mūžīgās dilemmas priekšā: "Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru" (Vēst. romiešiem. 7:19) un nespēj iet tālāk par runām. Jo zināšanas par to, kā būtu pareizi jārīkojas, t.i, būt gatavībā rīkoties, nebūt nav tas pats, kā tiešām jau rīkoties. Kur tad rodas šis pārrāvums starp zināšanām un darbību? Pārrāvuma iemesls ir tas, ka tavu ārējo zināšanu esamība tomēr vēl nav pietiekoši, lai izmainītu tavu rīcību. Un tas ir tāpēc, ka darbība izriet no dvēseles līmeņa, kas ir daudz dziļāks līmenis, nekā ārējo zināšanu atrašanās līmenis. Īsāk sakot, tavu rīcības ievirzi spēs effektīvi pārveidot tikai jau apgūtās - reāli praksē pārbaudītās zināšanas, jo tad tās būs jau kļuvušas par tavas būtnes daļu, kļūstot par gudrību un sapratni. Kā Bībelē teikts: "Jo īstās gudrības sākums ir tad, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkiem ir mīļāka par visiem labumiem kopā!", "Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt." (Salamana pamācības 4:7, 21:25) Tavas darbības ir visas tavas apziņas darba rezultāts, ieskaitot arī to apziņu, kas atrodas augstāk par apzinātas uztveres līmeni. Tātad, ja tu tiešām gribi būt laimīgs, tad tev jāizbeidz līdzināties ēzelim, kas skrien aiz burkāna. Necenties vadīt savus apstākļus un darbību ar ārējā prāta palīdzību, bet meklē gudrību, patiesību, iekšējo sapratni, kas spēs izsaukt laimi tavā saprātā. Esot tev šādā saprāta stāvoklī, tavas darbības labākais variants pats dabiskā veidā izveidosies.

Ar ko tad iesākt? Iesāc ar apzināšanos, ka tevī ir iebūvētas spējas uzzināt patiesību, uzzināt savu pareizo rīcību. Jēzus to nosauca par "saprātības atslēgu". Buda to nosauca "apgaismību". Mūsdienās daudzi cilvēki to sauc par "intuīciju" (sirdsbalsi, dvēseles trīsām). Taču, lai kā arī to nosauktu, šī iespēja - spējas izzināt atrodas ārpus intelekta. Intelekts domā, galvenokārt, ar analītisko paņēmienu - salīdzina katru jaunu domu vai ideju ar to, kas jau tam ir zināms. Tas cenšas visu marķēt un ievietot atbilstošā kategorijā, un pēc tam uzskatīt, ka tagad jau viss atrodas zem tā kontroles. Intuīcija, tieši otrādi - nav analītiskā darbība, tā ir no sirds dziļumiem izrietoša kopuma pieeja, kas ļauj tev redzēt mežu, vienlaicīgi nemaldoties starp kokiem. Intuīcija ļauj tev iziet ārpus tā, ko tu jau zini, un tātad, tas ir vienīgais paņēmiens iziet aiz tavām pašreizējām aprobežotajām mentālajām robežām (analītiskā prāta iespējām), jo intelekts nespēj saskatīt šīs robežas, nespēj ieraudzīt, ka šie viņa izveidotie rāmji jau kļuvuši tev par cietumu.

Pastāv divas attīstības formas. 1. Revolucionārais progress sekmē cilvēku redzēt daudz dziļākas saistības, tādējādi paaugstinot viņa dzīves izpratni uz neapšaubāmi augstāku līmeni. Tas arī ļauj uzzināt kādas idejas efektivitāti pat tad, ja cilvēka analītiskais prāts nevar to salīdzināt ar savu esošo datu banku un tā "pārbaudīt" tas tiesības uz pastāvēšanu. Šis progress ļauj tev attīstīt jaunu pasaules redzējumu. Piemēram, šāds izrāviens ļāva cilvēcei saprast, ka Zeme nav plakana.

2. Evolucionārais progress ļauj cilvēkam panākt jaunā pasaules redzējuma detaļu daudz praktiskāku sapratni. Tas var būt ļoti noderīgs un rosināt zinātniekus veidot daudz jaunu noderīgu tehnoloģiju. Taču tas var notikt tikai tad, kad viņi jau būs paplašinājuši savu pasaules redzējumu revolucionārā progresā. Jo analītiskā prāta aprobežotība jau ar to arī izsakās, ka tam ir tendence noraidīt vai nebūt spējīgam saprast kaut ko, kas neiekļaujas tā esošajās zināšanās, tā datu bankā.

Teiksim, šajā tekošajā mirklī tu nezini nevienu mehānisku paņēmienu kā uzzināt savus pašreiz nepieciešamos pareizos lēmumus. Tavs analītiskais prāts gan uzskata, ka ir spējīgs izstrādāt nekļūdīgu sistēmu, ja vien spēs savākt visu nepieciešamo informāciju, izanalizēt to un sakārtot pa kategorijām. Pieņemsim, ka tev tagad jau ir prāta izstrādātā sistēma un tu vienmēr varēsi pieņemt pareizos lēmumus, kamēr vien spēsi dzīves situācijas piemērot šai sistēmai. Taču vēsture ir pierādījusi, ka "dzīve" spītīgi atsakās iekļauties jebkuros cilvēka intelekta izveidotajos rāmjos. Tātad, šādas sistēmas izveidošana ir nesasniedzams sapnis. Daudz konstruktīvāk būtu necensties izveidot šādu sistēmu, bet gan sekot savām iekšējām izjūtām, norādījumiem. Tāpēc, lai iemācītos pieņemt konkrētajam brīdim optimālos lēmumus, tev nepieciešams aktivizēt un izkopt savas intuitīvās spējas un iemācīties tām uzticēties. Tev jāiemācās ieklausīties sevī un ļaut savam saprātam pacelt sevi uz augstāku sapratnes līmeni. Jo vairāk tu spēsi apzināties savu intuīciju, jo vairāk spēsi tai uzticēties. Tā tu pastiprināsi savas spējas saprast atšķirību starp savām ārējām zināšanām (prāta iegūtajām) un daudz dziļāko savu iekšējo izpratni (intuitīvo). Virzoties uz priekšu šajā jomā, mācoties arī no savām kļūdām, tu gala rezultātā sasniegsi stāvokli, kad jau būsi apzinājies, ka spēj saņemt maksimāli iespējamo sev optimālāko atbildi katrā dzīves situācijā. Šī iekšējā izpratne, patiesā izziņa atnāk no tavas būtnes augstākās daļas. Lai spētu kvalitatīvāk savienoties ar šo tava saprāta augstāko daļu ir nepieciešams saprast vēl vienu fundamentālu patiesību, ka patiesībā tu esi sarežģīta, pat no vairākām sastāvdaļām sastāvoša būtne. Tu esi daudz lielāks un tavas iespējas ir daudz ievērojamākas, nekā to var apjaust tavas piecas sajūtas (redze, dzirde, oža, garša, tauste). Taču par šo tavu reālo ES ir jārunā atsevišķi.

Ja sajūti, ka esi gatavs turpināt virzīties tālāk par šo sasniegto punktu, tad veltī šim mirklim nedaudz uzmanības, lai izjustu panākuma garšu. Ja tu jau esi atzinis nepieciešamību meklēt augstāku sapratni aiz sava analītiskā prāta robežām, tad tu jau esi izvairījies no galvenā klupšanas akmeņa, kas ir traucējis atrast laimi cilvēku vairākumam. Tāpēc atļauj sev izjust, ka tava dzīve jau izmaina virzienu, un tu pašlaik atrodies uz augšupejošās spirāles starta līnijas. Tu atrodies ceļā uz sena, taču mūžīgā aicinājuma: "Cilvēk, izzini sevi - izzini savu ES!" piepildīšanu.

Uz Zemes darbojas vēl viens fundamentāls likums - "Cilvēka brīvās izvēles likums". Ikkatram indivīdam uz Zemes ir tiesības meklēt (tātad arī nemeklēt) Dievišķās Gudrības un Visuma Patiesības tādā veidā, kā to iezīmē katra indivīda "sirds dziesma".

Tātad, ja tev ir vēlme sakārtot sevi, tad tas ir jāuzsāk DARĪT tūlīt "Šeit un Pašlaik". Pēc šāda lēmuma pieņemšanas, nešauboties - uz priekšu! Tikai praksē var pārliecināties par savu lēmumu pareizību. Ja arī tev būs kļūdaini lēmumi, tad tās būs tavas kļūdas, bet nevis, kā citreiz, tev bija jācieš par citu kļūdām, kad tu paļāvies uz viņu lēmumiem,.

Ja vēlmes sakārtot sevi šajā dzīvē tev vēl nav, tad lejupejošā spirāle tevi turpinās vest "kaut kur" šajā dzīvē. Tas tomēr neglābs tevi no ciešanām (tās pat vēl vairāk pastiprināsies) un agri (labāk jau agri) vai vēlu tev tomēr būs jādomā un jādara.

Tāpēc, varbūt, uzsāc jau rīkoties, jo tu savā dzīvē izdzīvo tikai šo vienīgo vienmēr pašreiz esošo mirkli "Šeit un Pašlaik" !

Arī Bībelē teikts, ka ejamais ceļš ir grūts: "Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod." (Mateja ev. 7:14) Taču vēl Jēzus saka: "Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs. Pielūkojiet esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir." (Marka ev. 13:32,33)

Nenokavē cienīt un mīlēt sevi, citus, mūs visus kopā !

Veiksmi un mīlestību tev, man, mums visiem, jo tas ir tikai pats ceļa sākums ...

JS.06.11.17.   (pielikums)