Tātad laime ir iekšējs stāvoklis, tā ir tavā saprātā vietu atradusī attiecīgā pieredze. Tev atsakoties pārņemt sevis vadību, tu atstāj durvis uz sevi atvērtas, tā kā jebkurš, arī ar agresīviem nodomiem, var ieiet pa tām un vadīt tavu prāta stāvokli, tavu dzīves uztveri. (Kāda tad var būt laimes sajūta?) Toties izdarot apzinātu izvēli, tu pats vari noteikt, kam atļauts ieiet pie tevis. Apzināti izvēloties tu atklāsi, ka starp ārējiem (arī nepatīkamajiem) apstākļiem un iekšējiem apstākļiem nav nekādas tiešas saistības. Tātad tev ir dota iespēja būt laimīgam arī neatkarīgi no šiem ārējiem apstākļiem. Faktiski, tu arī nekad nespēsi būt patiesi laimīgs, esot atkarīgs no jebkādiem ārējiem apstākļiem. Taču, lai sasniegtu šo laimīguma stāvokli, tev ir jāapzinās, ka starp ārējiem apstākļiem un tavu saprātu t.i., pie tavas mājas atvērtajām durvīm ir jābūt sargam. Taču šis sargs vari būt tikai tu pats, kad uzņemies atbildību izdarīt apzinātu izvēli.
Katrā situācijā, ar kuru tu saduries, ir divi elementi, kas ietekmē tavu situācijas pārdzīvojumu: 1) faktiskie fiziskie apstākļi, ar kuriem tu saduries; 2) iekšējie apstākļi - tavā saprātā, tavā dvēselē notiekošais. Citiem vārdiem, pastāv dzīve, kas iezīmē ārpus tava saprāta notiekošo un pastāv tava dzīves uztvere, kas apzīmē tavā saprātā notiekošo. Tieši tava uztvere padara situāciju vai nu patīkamu, vai nepatīkamu. Ciešanas - tas ir stāvoklis tavā prātā. Laime - tas ir stāvoklis tavā dvēselē. Cilvēku vairākums ir pieradināts ticēt, ka viņam saistībā ar notiekušo "slikto" ir tikai viena izvēle - arī justies slikti. Taču tie ir meli, jo ir iespējams iemācīties vadīt savas reakcijas dzīves situācijās. Lai to panāktu, tev vispirms ir jāizprot Dzīves Vienādojums.
Ja tu esi šo vienādojumu sapratis, tad spēsi saskatīt, kā uzsākt savas dzīves izmaiņu. Jo tieši tavi iekšējie apstākļi izmainīs tavu dzīves uztveri un padarīs tavu dzīvi vai nu par laimīgu pārdzīvojumu, vai par nepārtrauktu cīņu. Tev taču ir skaidrs, ka tu uzreiz nespēsi strauji, vismaz tuvākajā perspektīvē, izmainīt savus ārējos apstākļus vai apkārtējos cilvēkus attiecībā pret sevi. Taču, tev vienmēr ir dota iespēja izvēlēties mainīt savus iekšējos nosacījumus, un, ja tu to spēsi izdarīt, tad notiks divas lietas:
1) izmainīsies tava dzīves uztvere un tu sāksi redzēt visu "citā gaismā". Kad tu skatījies uz dzīvi no savu ierobežojošo mentālo rāmju iekšpuses, tad tev dzīve likās ļoti aprobežota, cīņai līdzīga. Esot aiz šiem rāmjiem, tev būs plašāka perspektīve un tava dzīves uztvere kļūs pozitīvāka. Paskaties uz cilvēkiem, kas nokļuvuši neiedomājamās grūtībās, tomēr spēja tās pārdzīvot ar pozitīvu pieeju, kas savukārt viņiem sekmēja iespēju iemācīties pārvarēt grūtības, saglabājot lielu dvēselisko mieru.
2) Izmainīsies tava ārējā situācija. Īstenosies dabas likums, ka Visums atdod tev (vai kopā ar tevi karmiskajā grupā esošajiem taviem tuvākajiem cilvēkiem) atpakaļ visu, ko vien tu esi tam sūtījis (gan pozitīvo, gan negatīvo), kaut arī ne uzreiz, bet gan noteiktā laikā. Visumā ir iebūvēts atspoguļojuma noilguma faktors, kas aizsargā tevi gan no acumirklīgas sagrāves (pēc negatīvajiem vārdiem, rīcības, noskaņojuma attiecībā pret ...), gan aizkavē tūlītēju pozitīvu atbildi (pēc pozitīvajiem vārdiem, rīcības, noskaņojuma attiecībā pret ...). Tādējādi, nepieciešams zināms dzīves izdzīvošanas patsāvīgums un pastāvīgums, lai panāktu kaut kādus sev vēlamus rezultātus.
Cilvēku vairākums ir ieprogrammēti noliegt šo patiesību, taču tā ir patiesība, kuru dažādos veidos ir apstiprinājuši patiesie garīgie skolotāji. To varētu nosaukt arī par Dzīves Noslēpumu.