DZIEDAVA.lv

Sabiles lelles

Viens no negaidītākajiem (neplānotiem) un spilgtākajiem 2007.gada vasaras atklājumiem bija Sabilē - leļļu brīvdabas izstāde, kuru visa ģimene redzējām 2007.gada 19.jūlijā, bet par ko līdz tam nebijām ne ar ausu galu dzirdējuši.

Bija jau vakars, sāka krēslot, braucām cauri Sabilei pa galveno ceļu, un te pēkšņi ceļa malā, piemājas pagalmā pavīd kaut kas negaidīts - viss pagalms pilns ar cilvēkiem, nē, ar lellēm cilvēka augumā! Nācās stāties ceļa malā un iet skatīties, kas par brīnumiem.

Sākumā meklējām tā kā paziņojumu par ieejas maksu, tā kā "iekšā" laidējus, kaut pagalms atvērts un visas lelles brīvi pieejamas. Vismaz kādas firmas reklāmu domājām ieraudzīt, kas sponsorētu, atbalstītu šo unikālo projektu - nekā. Nevienu citu cilvēku nemanījām, tad nu metām kautrību pie malas un nelaidām izdevību garām. Ja jau viss brīvi pieejams, tad arī ejam un skatāmies. Un ko redzēt bija!

Izskatījās, it kā te būtu sapulcējušies dzīvi cilvēki, nogrimuši savos ikdienas darbos, vien laiks būtu apturēts. Cilvēki kā jau cilvēki, dažādās drēbēs tērpti, biksēs, kreklos, kleitās, ar cepurēm (kepkām, platmalēm), dažs zolīdāks - uzvalkā, ar šlipsi, formas tērpā (policists). Gan pieaugušie, gan bērni!

Te gluži kā bērnudārza grupiņa, draudzīgi aplītī sastājušies bērni kādas rotaļas vidū, te bariņš skolēnu ar mugursomām. Lai arī bērni, katram ir savas darīšanas - viens puisēns ar lāpstiņu, otrs velk mašīnīti striķītī, vēl kāds cits ar sunīšiem izgājis pastaigā, bet te puisēns šūpojas mīkstām mantiņām greznotās šūpolēs.

Re, kur Latvijas patriots ar karodziņu. Bet te māmiņas ar ratiņiem. Kāda cita sieviete laikam dodas iepirkties. Skat, te pastaigājas vesela ģimene ar bērniem! Daži, lieli un mazi, brauc ar mašīnām. Paskat, te pat mocis ir ar visu braucēju! Un zirdziņš, uz kura pieaugušais ar bērnu. Bet te viens laiskāks šūpuļtīklā izlaidies.

Un te jau it kā skats telpās - pārītis čaklu šuvēju ar visām šujmašīnām. Kādam frizē matus. Citi sēž pie klāta galda un gaida, kad tos apkalpos. Nu ja, tepat blakus ir arī plīts un pavārs. Te gluži kā istabas siena - ar radio, pulksteni, datora klaviatūru un uz plaukta nomestu somu.

Bet šeku nonākam kā koncertā - mūziķis ar ģitāru, solists ar mikrofonu. Bet tur tālāk vesels ansamblis - ar grabuļiem, ģitārām, saksofoniem, bungām, stabulīti .. Internetā lasīju, ka cilvēki kādā lellē atpazinuši arī Dzintaru Čīču.

Bērni (mani, īstie;)) klīda starp šīm lellēm un brīžam pazuda - kā lai atrod viņus tik lielā gluži vai īstu cilvēku barā! Bērni tāpat kā mēs sajūsminājās par lellēm, gribēja ņemt uz mājām līdzi. Man, uz to visu skatoties, pat asaras sariesās acīs - visa leļļu kopaina gluži kā dzīvē, par visu ko padomāts. Un to izdomājis, sašuvis, sameistarojis un uztur viens cilvēks!

Šī sieviete, redzot mūsu interesi, iznāca parunāties, tā kā atvainoties, ka nakts tuvojas, it kā solīts lietus, tāpēc trīnīši no ratiņiem jau izņemti, vēl dažas vārīgākas lelles devušās telpās, - vajagot nākt pa dienu, kad visi sapucēti, izgājuši ielās.

Lelles tapušas gada laikā kopš 2006.gada Jāņiem, kam par godu radītas pirmās lelles. Tagad esot jau 254 (!). Tās esot jāpārģērbj 3x gadā, jārūpējas, lai izturētu ij vasaru, ij ziemu, ij pavasari un rudeni. Tāpēc visām cepurītes, kas kaut mazliet aizsargā no lietus un sniega.

Cilvēki gan mēdzot kaut ko sabojāt, kaut ko paņemt, - nu kā jau dzīvē, ja reiz brīvi pieejams!

Apbrīnojamā sieviete, kas savu hobiju, kas prasa gan laiku, gan līdzekļus, dāvā visiem par brīvu, ļāvās arī nofotografēties, bet neatzinās, kura lelle būtu vismīļākā - visas viņas mīļas, katrā sirds siltums un liels darbs ielikts.

Skat, vēl viena mašīna piestāj ceļa malā. Pēc brīža atveras mašīnas logs, pa to izlien fotoaparāts. Nē, cilvēks tomēr neiztur, kāpj laukā no mašīnas un nāk, lai aplūkotu tuvāk. Ir vērts, goda vārds! Braucot cauri Sabilei pa galveno ceļu uzmanībā atvērtām acīm, nepamanījis garām nepabrauksi.

Aprakstu veidoja Julita.

Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.