DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Ceļojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2011.

2011.g. 21. jūlijs, Lejzemnieku dižozolus meklējot

Uzklikšķini bildei, ko gribi redzēt pilnā izmērā. Uzklikšķinot uz fotogrāfijas, iegūsi arī papildus informāciju par tajā redzamo.

Šīsvasaras 4 dienu brauciena uz Ziemeļvidzemi otrā diena. Esam apmetušies Zvārtavas pagasta Lejzemniekos. Dienas plānos ir iepazīties ar tuvākās apkārtnes dižozoliem, kas te, pēc mežsarga ziņām, augot itin daudz. No rīta neliels ieskats pavisam tuvākajā apkārtnē. Pie mājām sajūsmu izraisa milzu kāpurs (padsmit cm garš) - izrādās, tauriņš, vītolu urbējs. Viņš gan naski kāro ierāpties dēļu šķirbā.
Uz vīra krekla nolaidusies kāda vēl nepazīstama sīkbūtne - izrādās, varētu būt brūnspārnu ķērpjuts, viena no lielākajām ķērpjutu sugām Latvijā.

Foto: Julita Kluša


Vītolu urbēja Cossus cossus kāpurs lien dēļu sķirbā
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Brūnspārnu ķērpjuts Metylophorus nebulosus
Komentēt

Interesanti vērot arī piemājas dīķi - tur dzīvo lielie dīķgliemeži (kas ir Gada gliemis 2011), interesanti, ka tas atstāj redzamu sliedi dīķa smiltīs.

Foto: Julita Kluša


Lielais dīķgliemezis pastaigā pa otru dīķgliemezi
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Lielais dīķgliemezis Lymnaea stagnalis dīķī, ar sliedi smiltīs
Komentēt

Lejzemnieku mājām tuvākā ozola apkārtmērs - 4,7m. Māju saimniece stāsta, ka pāris gadus atpakaļ pie viņiem ciemojušies kaut kādi ķērpju speciālisti un atklājuši, ka uz lielākā dižozola esot kāds ļoti rets, melns nagliņķērpis. Šis gan nav tas lielākais ozols, bet dodos skatīt, varbūt arī kāds interesants ķērpis patrāpās.
Melnu nagliņķērpi atrodu. Vēlāk noskaidroju, ka tā varētu būt zaļā kalīcija, Calicium viride, visnotaļ bieži sastopams ķērpis. Zaļā tāpēc, ka laponis jeb pamata klājums uz stumbra dzeltenzaļš. Sporu stadijā nagliņas cepurīte izskatās brūna vai brūnām maliņām.

Foto: Julita Kluša


Ainava ar Lejzemnieku dižozolu
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Zaļā kalīcija Calicium viridis - nagliņķērpis uz ozola mizas
Komentēt

Nu tad dodamies pie Lejzemnieku lielākā dižozola, apkārtmērs 5,82m. Meklēju ķērpi uz šī ozola.
Un atrodu! Šis ir pavisam citāds ķērpis - laponis pelēks; nagliņas kaut arī melnas, bet ievērojami īsākas. Sporu stadijā melnajām nagliņām dzeltenīgu cepurīti. Vēlāk pētu, kas tas varētu būt, secinu - būs apsarmotā kalīcija, Calicium adspersum. Tas tiešām ir rets ķērpis, aug uz vecu ozolu stumbriem. Pēc MK noteikumiem ir aizsargājams.

Foto: Julita Kluša


Lejzemnieku dižais ozols palienes pļavā
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Apsarmotā kalīcija - ķērpis ar apotēcijiem kā īsām melnām nagliņām un pelēku laponi
Komentēt

Dižākajam ozolam pavisam blakus (pāris metrus atstatus) ir vēl divi dižozoli - 5,02m un 4,41m apkārtmēru, abiem palikusi tikai viena stara, pārējās aplūzušas. Lai arī lielākajam no tiem palikuši tikai 2 zari no centrālās staras, tomēr ar visu to ozols man šķiet visnotaļ ainavisks!
Vēl pēdējais skats uz piemājas dīķi un dodamies lielajā apkārtnes dižozolu meklēšanas un apsekošanas pastaigā.

Foto: Julita Kluša


Ainavisks dižozols, kaut no 4 starām palikuši tikai vienas staras zari
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Sniegbaltā ūdensroze Nymphaea candida
Komentēt

Pl. ir 13:15. Ceļa sākums līdz Gaujai ir kopā ar bērniem un mājas saimnieci, kas rāda ceļu starp apkārtnes ūdeņiem - te ir Gaujas vecupes, attekas, starp kurām jāmāk iziet.
Pa ceļam skatām iespaidīgu ozolu, kam divas varenas staras, zemu gan dalās, tāpēc oficiālam apkārtmēram var ņemt vērā tikai staru individuālos apkārtmērus, kas ir 4,0m un 3,9m - teju abas dižozola cienīgas! Bet apkārtmērs pie zemes ir pavisam iespaidīgs - 6,96m!

Foto: Julita Kluša


Pārāk slīps, vajag iztaisnot!
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Ozolam divi stumbri, katrs teju dižkoka statusa cienīgs
Komentēt

Esam pie Gaujas. Otrā pusē - Igaunija. Te atstājam bērnus kopā ar mājas saimnieci, Gauja sekla, bērni lieliski pavada laiku. Mēs ar vīru divatā turpinām meklēt dižozolus.

Foto: Julita Kluša


Gauja pie Igaunijas robežas
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Zilā platkājspāre Platycnemis pennipes, mātīte
Komentēt

Gaujas tuvumā ozolu ar 4m apkārtmēru ir daudz, viens no tiem (apkārtmērs - 4,1m) izceļas ar iespaidīgu paresninājumu apakšpusē. Nez kāpēc tam aptīta dzeloņdrāts.

Foto: Julita Kluša


Ozols ar īpaši paresninātu stumbra apakšdaļu - sakņu kaklu
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Zaļi melna mīkstblakts Stenotus binotatus
Komentēt

Vērojot ozolus, ozola zarā pamanu arī dīvainu, čiekuram līdzīgu veidojumu. Izrādās - tā ir māja čiekurveida panglapsenes kāpuram.
Uz kāda no 4metrīgajiem ozoliem laimējas ieraudzīt arī lapkoku praulgrauzi - šī suga ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā, 1. kategorijā, esot reti sastopama - galvenokārt tāpēc, ka dzīvo slēpti -lielāko dzīves daļu pavada lielu, vecu, bet dzīvu koku dobumos, un laukā iznākot reti.

Foto: Julita Kluša


Čiekurveiga panga uz ozola zara - panglapsenei Andricus foecundatrix
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita vai Osmoderma eremita uz ozola
Komentēt

Kādā no nelielajām pļaviņām laimējas nobildēt arī, šķiet, tumšbrūno zilenīti.
Aug un zied arī baldriāns, kaķus gan nemanījām.

Foto: Julita Kluša


Tumšbrūnais zilenītis Aricia artaxerxes, mātīte
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Dziedniecības baldriāns Valeriana officinalis, ziedi
Komentēt

Pa gabalu ievēroju lielu, nesen kritušu koku, vēl lapas klāt. Pieejot tuvāk, izrādās, ka tā bijusi tikai viena (!) no kāda dižozola starām.
Kādreiz bijis, šķiet, izcili varens no skata dižozols. Šobrīd apkārtmērs 5,51m. No 3 starām divas milzu staras ir nolūzušas; trešā vēl palikusi, tā ka koks joprojām dzīvs.

Foto: Julita Kluša


Dižozols ar nesen lūzušām divām milzu starām
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Viena no dižozola lūzušajām starām - varena kā vesels koks
Komentēt

Ozoli, dižozoli aug visur - klajumos, brikšņos, arī Gaujas attekas nogāzē. Šī ozola apkārtmērs - 4,09m.
Starp ozoliem brikšņos pamanu arī divas dzeltenas bekas - izrādās, bekas tās ir tikai no iekšpuses, bet no ārpuses - beku parazītsēne, Hypomyces chrysospermus, kas beku sākumā apklāj it kā ar baltu pelējumu, kas ātri pārņem visu sēni, ar laiku kļūstot dzeltens.

Foto: Julita Kluša


Dižozols Gaujas attekas nogāzē
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Beka ar beku parazītsēni Hypomyces chrysospermus
Komentēt

Pa gabalu likās - nu būs viens varens dižozols ar trim starām, bet izrādās, viena stara nokaltusi, otra nolūzusi, trešā apkaltusi; arī apkārtmērs ne no pašiem lielākajiem - 4,47m.
Toties uz šī ozola vairākās vietās auga tādas interesantas oranžas piepes - iepriekš man neievērota suga. Izrādās, tā ir Latvijā un pat Eiropā reti sastopamā košā zeltpore, kāreiz sastopama uz šādiem veciem ozoliem.

Foto: Julita Kluša


Pa pusei nokaltis dižozols ar retajām piepēm
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Košā zeltpore Hapalopilus croceus uz dižozola
Komentēt

Uz tā paša ozola nofotografēju arī interesantu kukaini. Vēlāk secināju, ka varbūt garkājods Dictenidia bimaculata, tēviņš.
Pa ceļam trāpījās arī daudzziedu mugurene, kam auglīši izkārtojušies pa trim kopā.

Foto: Julita Kluša


Garkājods, iespējams, Dictenidia bimaculata, uz ozola
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Daudzziedu mugurene Polygonatum multiflorum ar negataviem augļiem pa trim
Komentēt

Pēkšņi, kādu ozolu ieraugot, aizrāvās elpa. Zinājām, ka te kaut kur jābūt varenam kokam, bet tas nekādi nedevās rokās, domājām - varbūt būs beidzot šis! Par spīti varenajam iespaidam, tā apkārtmērs tomēr bija mazāks par resnākā Lejzemnieku dižozola (pie mājām) apkārtmēru - "tikai" 5,73m. Tomēr iespaidīgs. Apkārt brikšņi, ozols citos kokos varen ieaudzis, sākām bažīgi raudzīties, vai vispār dzīvs, jo visi apakšējie zari nokaltuši. Tikai, gabaliņu atkāpjoties, izdevās samanīt, ka jaunaudzei cauri izspraucas kādas divas staras, kas galotnē tomēr zaļo.

Foto: Julita Kluša


Daudzziedu mugurenes Polygonatum multiflorum lapas
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Viens no varenākajiem Lejzemnieku dižozoliem, ieaudzis brikšņos
Komentēt

Atraduši vareno dižozolu pl.17:40, izlemjam, ka laiks doties mājās, jo vasaras karstumā, odos, turklāt pārsvarā pa brikšņiem brienot, esam jau noguruši. Visi ozoli nomērīti 800m rādiusā no mājām, tā ka mājās nokļūšanai nevajadzētu pārlieku daudz laika.
Tomēr, tēmējot uz māju pusi, pa brikšņiem sanāk iet vēl kādu stundu, līdz iznākam plašā klajumā. Izskatās skaistāk, nekā ir patiesībā, prieki ir pāragri.

Foto: Julita Kluša


Parastā irbene ar jauniem auglīšiem
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Dziedniecības sārmene Stachys officinalis
Komentēt

Izrādās, vieta ir visnotaļ ūdeņaina. GPS kartēs visādi aizaugušie grāvji un mežoti purvi neuzrādās. Ejam gar kādu gandrīz neredzamu (aizaugušu, malās apaugušu) grāvi, mājas ir otrā pusē, bet grāvim pāri netiekam. Visi mēģinājumi pārtikt beidzas ar atgriešanos izejas pozīcijās. Gumijnieki mums gan ir, bet ne tik gari, lai pārbristu. Basām brist necaurredzamā un nepazīstamā vietā neriskējam.
Pa tam grāvja krūmājos kārklam pamanu vītolu rozi jeb kārklu rožzieda pangodiņa, Rhabdophaga rosaria, māju.

Foto: Julita Kluša


Kārtējais neveiksmīgais mēģinājums pārbrist neredzamo grāvi
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Pangodiņa Rhabdophaga rosaria kāpuru māja kā rozes zieds
Komentēt

Meklējot iespēju apiet visuresošos ūdeņus, esam nokļuvuši mežā, esam tikai 300m no mājām, viens mirklis un .. nekur netiekam. Viss pārpurvots, mēģinājumi tikt uz priekšu nereti tiek apturēti ar bīstami dziļi iegrimušiem gumijniekiem. Esam jau pārguruši, nav skaidrs, kur iet, lai tiktu mājās. Dodoties tiešā māju virzienā nonākam vietā, kur šķiet, nemūžam līdz mājām caur purvu neiziet. GPS te nekādi nepalīdz.
Bilde ar purvu uzņemta, kad jau vairāk nekā pusstundu mīcāmies pa mežu, netiekot nekur (pl. ir jau 19:50). Kadrs sanāk neass, es priecājos - kad mūs mirušus no šejienes zampas izvilks, pēdējais neasais kadrs piešķirs pienācīgu dramatismu. :D
Izmisumā tiek zvanīts māju samniecei. Viņa saceļ kājās vietējo mežsargu, kurš gatavs ar kvadraciklu doties mums pretim, tomēr vieta neesot tik traka, varbūt varam tikt laukā tāpat. Mežā tāpat ar kvadraciklu nebrauks.
Mani personīgi tramīgu dara apkārt grandošie pērkona dārdi - solīts pamatīgs negaiss.
Ja tas sāksies, mums esot šajā zampā ...

Foto: Julita Kluša


Lejzemnieku mežainais purvs
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Pļavas zeltenes Lysimachia nummularia lapas purva sūnās
Komentēt

Lai arī situācija itin nemaz neiedvesmo uz fotografēšanu, tomēr apkārt skatos - re, interesantas sēnes. Šķiet, kātkausa rumpuči - neesot nemaz tik bieži sastopami!

Foto: Julita Kluša


Kātkausa rumpuči Helvella macropus, skats no augšas
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Rumpuči Helvella macropus no sāna - kā pūkainas glāzītes
Komentēt

Purva medniekzirneklim, Dolomedes fimbriatus, gan patīk tādas slapjas, purvainas vietas!
Kociņsūna arī labi izskatās, tik bildēt pagrūti - aizraujoties ar fokusēšanu, var nenoturēt līdzsvaru uz šaurā zemes pikuča un ar kāju iegrimt apkārtnes zampā.

Foto: Julita Kluša


Purva medniekzirneklis Dolomedes fimbriatus
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Parastā kociņsūna Climacium dendroides
Komentēt

Laimīgi esam tikuši atpakaļ laukā no meža, pl. ir 20:25. Joprojām ducina, bet nelīst. Tomēr neesam gan tikuši atpakaļ, - esam izgājuši no meža pavisam citā vietā, nekā iegājuši. Ko tālāk? Sazinoties caur mājas saimnieci ar mežsargu, mums tiek ieteikts doties uz kādu objektu, ko "senos laikos" esam ievērojuši. No turienes varot tikt uz mājām. Viss būtu labi, ja vien no tā objekta varētu tikt uz mājām. Priekšā vienīgais "ceļš" ir pāri kārtējam aizaugušajam grāvim, jau senāk gribējām tur pāriet, jo aiz tā - dižozols, bet grāvja dēļ no nodoma atteicāmies. Bet tagad variantu nav ... No ciņa uz cini, gumijniekiem žļarkstot, grāvjainajai vietai esam veiksmīgi pāri!
Mājas saimniece ir devusies mums pretim, tikai vēlāk uzzinām, ka arī viņa mēģinājusi tikt pie mums "pa taisno", pāri grāvim, un ceļā iegrimusi grāvī teju līdz viduklim ... Nācies iet pa viņai zināmo garo apkārtceļu...
Vīram tobrīd dižozols vairs nav prātā. Vasaras tveice (tā bija starp vasaras karstākajām dienām), odi, nogurums, - viņš meklē ceļu uz mājām. Tālumā mums jau māj mājas saimniece ... Bet ceļš vēl krietns.
Es tomēr to tā nevaru atstāt - ja jau līdz šim dižozolam esam tikuši - jānomēra un jānofotografē! Brikšņos gan ieaudzis. Apkārtmērs - 5,49m - nav no mazākajiem!

Foto: Julita Kluša


Lejzemnieku palienes pļava zem mākoņainām debesīm
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Viens no Lejzemnieku 5,5 m apkārtmēra ozoliem, ieaudzis
Komentēt

Visā dienā, tātad, 800m rādiusā no mājām, esam nomērījuši 28 kokus, no tiem vienu beigtu dižbērzu (3,14m), dažus vītolus un liepas, bet pārsvarā ozolus - 15 no tiem - dižozolus (t.i., vismaz 4m apkārtmēru).
Mājās nonākam precīzi pl. 21:00. Tātad - 300m nelielo attālumu līdz mājām esam pieveikuši aptuveni 2 stundās.
Nogurums ir, tomēr mani pārņem arī neviltots prieks par interesanto dienu - daudzajiem dižkokiem, brikšņiem, ūdeņiem. Daudz emociju.
Pie mājām vēlu vakarā vēl ļaujas nobildēties arī kāds tauriņš.

Foto: Julita Kluša


Lejzemnieku dižozola stumbra apakša
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Āboliņa sprīžmetis Chiasmia clathrata uz plaukstas
Komentēt

Mūsu Ziemeļvidzemes braucienam priekšā vēl divas dienas.



Nekomerciāliem mērķiem izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz
daba.dziedava.lv. Komerciāliem mērķiem fotogrāfijas var izmantot tikai pēc vienošanās. Rakstiet: julita at dziedava punkts lv.




Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2024.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv