|
Vilnis Spundiņš par riteņbraukšanu dabā
ar fotografēšanu un nakšņošanu
Vilnis Spundiņš ar riteņbraukšanu nodarbojas jau ~ 30 gadus. Plānojis un vadījis ļoti daudzas vairāku dienu velotūres draugiem. Zemāk apkopota viņa personīgā pieredze. Apkopots 2013. gada pavasarī
Par maršrutu plānošanu, braukšanu utt.
1. Parasti jau ziemas tumšajos vakaros uzmetu n-tos maršrutus, kur varētu braukt vasarā. Kad pienāk vasara un braukšanas laiks, tad skatos variantus un, kurš man labāk tajā brīdī patīk, tur arī braucu. Būtiski ir laika apstākļi. Ja pastāv iespēja, ka varu manevrēt divu nedēļu laikā (teiksim četru dienu braucienu), tad skatos labvēlīgākos laika apstākļus.
2. Reāli laikam pastāv četri veidi, kā sākts braukt (Latvijas variantā):
- Sākt braukt maršrutu no mājām un atgriezties arī mājās vai arī atgriezties ar sabiedrisko transportu (teiksim vilcienu) vai arī otrādi;
- Aizbraukt un atbraukt no starta un finiša vietas ar vilcienu (Diemžēl Kurzemes virzienā tikai Liepājas vilciens un nosacīti Tukums);
- Aizbraukt un atbraukt no starta un finiša vietas ar autobusu (Šajā gadījumā gan pirms braukšanas jānoskaidro, vai konkrētas reiss ņems bagāžā velosipēdus. Jebkurā gadījumā tiem jābūt daļēji izjauktā veidā pie ielikšanas bagāžā);
- Ar automašīnu, kur riteņi novietoti uz jumta riteņu turētājos. Automašīnu atstāj starta vietā kādās mājās. Maršrutu tad jāveic apļveidā, atgriežoties startā.
3. Par ikdienas nobraucamajiem kilometriem. Tā kā man velobraucieni saistās ar dažādiem apskates objektiem, kā arī fotogrāfēšanu, tad no pieredzes zinu, ka vienai dienai nevajadzētu plānot vairāk par 50 - 80 km. Ātrums parasti svārstās no 15-30 km/h. Par piemēru varu pateikt par pagājušā gada braucienu: 86 km, 46 km (otrajā dienā organisms pieprasīja vairāk atpūtas), 93 km (trešajā dienā jau organismam atvērās otrā elpa) un 35 km (maršruta beigas, bet reāli jau arī šajā dienā varēju nobraukt pie 100 km). Vienmēr arī jāatceras, ka nevajag nekad sevi pārpūlēt (ja ļoti grūti uzbraukt kalnā, tad labāk uzstumt riteni ar visu kravu, nekā mocīties). Ja braucot ienāk doma, ka vajadzētu apstāties, tad arī apstājos uz 5 minūtēm.
4. Par dibens sāpēšanu. Šī problēma piemeklē visus, kuri brauc ar riteņiem, arī sportistus. Pēc ziemas atsākot velosezonu, samērā regulāri pabraucot 10 - 20 km, divu nedēļu laikā problēmas ar dibens sāpēšanu pāries. Nav ieteicams uzreiz (bez iepriekšēja treniņa) doties ilglaicīgā ceļojumā.
5. Sēdekļa un stūres augstumam ir jābūt faktiski vienā līmenī. Šeit gan domas var dalīties, bet es sēdekļa augstumu pieregulēju tā, ka izspiežot pedāli man kāja ir gandrīz iztaisnotā veidā. Tas sanāk, ka sēžot uz sēdekļa, pedālim atrodoties apakšējā stāvoklī, var purngalu pabāzt zem pedāļa.
6. Šobrīd ir pieejami ļoti daudz dažādi jau saplānoti velomaršruti pa dažādām Latvijas vietām. Var izmantot tos, kuri atrodami dažādās mājas lapās. Es praktiski tos neizmantoju un plānoju tos saviem mērķiem. Ir bijuši gadījumi, ka kādā posmā mans plānotais velomaršruts pārklājas jau ar kādu izveidotu velomaršrutu. Parasti plānoju maršrutu pa reģionu, kur neesmu bijis un, kur uz starta vietu varu nokļūt bez problēmām. Izpētu sīki Jāņa Sētas rajonu/novadu kartes un visa veida veida citus materiālus, saplānojot dažādus apskates objektus - kultūrvēsturiskus, dabas un citus. Naktsguļu vienmēr plānoju upes vai ezera krastā. Var nopeldēties, nomazgāties. Parasti pirms brauciena izpētu iespējamās naktsguļas www.balticmaps.eu satelītkartēs vai var būt piemērotas. No fotogrāfēšanas viedokļa arī skatos, kur saule riet un aust. No pieredzes arī varu teikt, ka pret riteņbraucējiem privātīpašnieki izturas ļoti labvēlīgi. Bieži atļauj pa nakti apmesties viņu privātīpašumā.
Cenšos pa lielajām šosejām maršrutu neplānot. Sanāk gan, kā sanāk.
7. Braucot līdzi ņemu Jāņa Sētas konkrētā rajona/u vai novadu kartes. Plānojot man jau pats maršruts ir galvā. Var jau uz lapas piemest apskates objektus to apskates secībā. Līdz ir arī GPS, ja brauc ar vilcienu - vilcienu saraksts, informācija, kad saule lec un riet.
8. Naktsguļas nevajadzētu plānot vietās, kur uzturas daudz cilvēku.
9. Tā kā man vēlme fotogrāfēt, tad ceļos parasti pirms saullēkta (vasarā ap 4.00 vai agrāk). Ja saule riet ap 22.00, tad vēlams atrast nakšņošanas vietu ap 19.00. Vēlākais ap 20.00.
10. Šādiem izbraucieniem vispiemērotākie (pēc manām domām) ir kalnu velosipēdi. Jāņem vērā arī tas, ka uz muguras visu mantību vairākām dienām nepavedīsi. Tātad ir nepieciešams bagāžnieks. Attiecīgi arī velosoma (velobikses). Pats izmantoju vēl no padomju laikiem paštaisītu velosomu. Brezenta mugursomai ir izgriezts ķīlis un iešūts attiecīgs auduma gabals. Man šāda ir visērtākā, jo samērā ērti varu salikt visu mantību. Lietū vienīgi samirkst. Veloveikalos ir pieejamas dažādas šādas jau izgatavotas velosomas. Mani gan īsti neapmierina to ietilpība. Uz šāda veida velobiksēm uz bagāžnieka var uzlikt vēl vienu somu. Visu stiprinu ar espanderiem. Eksistē arī vēl priekšējie bagāžnieki. Es gan tādus neizmantoju. Vienīgi uz stūres stiprinu atsevišķu nelielu somiņu dažādiem sīkumiem. Pa vidu uz rāmja man ir speciāla somiņa veloinstrumentiem - divas rezerves kameras, līme un ielāpi, uzgriežņu atslēgas, spieķatslēga, eļļa, lupata. Ja brauc vairākas dienas un trāpās lietus, tad nepieciešams ķēdi eļļot. Es izmantoju arī velosipēdam aizmugurējo spogulīti. No visas bagāžas man visvairāk vietas aizņem tieši fototehnika. Pa šoseju KATA somu piesprādzēju uz bagāžnieka, bet pa zemes ceļiem lieku tomēr uz muguras. Tas viss dēļ tricināšanās, ko fototehnika ne sevišķi pacieš. Uz rāmja man priekšā ir pudeles turētājs. Tur ievietoju parasti 1,5l minerāļa pudeli un pie korķa ar rāmi sastiprinu ar mazu espanderi, lai nenokrīt.
11. Jārēķinās ar to, ka, braucot ar riteni, organisms prasa samērā lielu ūdens patēriņu. Ja maršruts iet pa tādām vietām, kur nav iespējams iegādāties ko padzerties, tad būtu nepieciešams vest līdz rezervei ūdeni. Vakariņām es parasti izmantoju ūdeni no vietējām ūdenstilpnēm. Kārtīgi uzvāru un nekad nav bijušas kādas problēmas.
12. Par velosipēdu problēmām varu teikt sekojošo. Pa visiem gadiem vienreiz ir nolauzta priekšējā stūre, vienreiz salauzts pārslēdzējs, vienreiz saplīsa riepa un n-tas reizes ir bijušas cauras kameras. Tātad jāmāk nomainīt kameru, kā arī to salīmēt.
13. Ilgos braucienos iesaku izmantot velocimdus. Ar tiem tik ātri nenotirps rokas. Ir pieejamas arī speciālas velosipēdistu bikses un krekli. Es parasti tādas lietas izmantoju. Krekls no speciāla auduma, kurš aizvada prom sviedrus. Bikses attiecīgi polsterētas. Vēl varu piebilst, ka labāk izmantot slaidus, iegarenus sēdekļus. Tas ir saistīts ar to, ka braucot kāju ciskas nerīvējas gar sēdekļa malām un kājām asinsrite ir normāla.
14. Atceroties padomju laikus, kad vedām lielo brezenta telti uz bagāžnieka, baisi paliek. Tagad mierīgi četrvietīgu telti var uzlikt uz bagāžnieka. Tā kā faktiski gandrīz braucu viens pats, tad izmantoju Ferrino vienvietīgo telti (no Ceļotāja). Sarullētā veidā kā sarullēta A3 lapa. Pirku to 5 gadus atpakaļ un maksāja laikam ap 120 LVL. Dārga, bet ir to vērts. Var gāzt lietus un teltī ne pilītes, viegli uzceļama un maz vietas aizņem. Kādreiz vadājām līdz paklājiņu ruļļus, tagad jau vairākus gadus izmantoju pašpiepūšamos paklājiņus. Nav lēti: 40-60 LVL, bet vienkārši fantastiski uz tiem gulēt, kā arī pavisam maziņi. Kā spilvenu vēl joprojām vadāju līdz padomju laiku piepūšamo spilvenu. Guļammaiss arī man ir pavisam maziņš. Liekas komforta temperatūra ap 5 grādiem plusā. Guļammaiss jau pavecs un ap +5 tā pavēsi. Pēdējā gadā arī sāku izmantot termoveļu. Esmu stāvā sajūsmā, ja ārā pavēss. Kā lakatus vai cepures es izmantoju bandanas. Ļoti laba lieta. Jāsaka gan, ka pie šādām lietām esmu ticis laika gaitā. Tas viss nav bijis uzreiz.
15. Esmu novērojis, ka, vienam braucot, vakarā vairs nav iekāre kurināt ugunskuru. Ir iestājies jau nogurums, jākārto naktsguļa, jāēd vakariņas, arī fotosesijas. Ja ir vairāki braucēji, tad savādāk. Šad tad gan ugunskuru kurinu. Līdz man vienmēr ir sausais spirts ugunskura iekuršanai. Var jau tāpat iekurt, bet ar sauso spirtu nekādas problēmas. Tāpat vadāju līdzi arī mazu katliņu, kuru var pakārt virs ugunskura. Lai nebūtu jāķēpājas ar ugunskuru, man vienmēr līdzi arī pāris gāzes balonu + gāzes deglis. Ātri var uzvārīt ūdeni. Pēdējā laikā vadāju arī līdz gāzes lampu. Tā arī uzskrūvējama gāzes balonam un normāla gaisma. Vēl līdz termokrūze, plastmasas dakšiņa - karote. Es parasti vakariņās uzvāru buljonu, kafiju, sataisu dažādas maizītes. Šad tad uzcepu kādu desu. Maršrutā vienmēr ir jāpadomā, ko jāved līdz no ēdamiem un ko varēs pa ceļam nopirkt kādā veikalā.
16. Naktī no meža dzīvniekiem nav jābaidās, jo tie paši bailīgi. Ļauni cilvēki man nav gadījušies. Neiesaku apmesties pa nakti Gaujas (varbūt arī citu upju) ūdenstūristu apmetnes vietās. Ir dzirdēts, ka darbojušies ļaundari. Parasti visas mantas salieku teltī. Riteni pieslēdzu pie koka blakus teltij. Ja ir divi riteņi, tad tos var vienkārši saslēgt kopā.
17. Līdz ir jābūt velosipēda pumpim. No rīta vajag pārbaudīt, vai gaiss kamerā pietiekams.
18. Tā kā man ir aizmugurējā skata spogulītis, tad es regulāri kontrolēju, kas man notiek aizmugurē. Braucot pa kādu šoseju, ja man pretī nāk fūre un no aizmugures arī nāk fūre, tad labāk nobraucu nost no braucamās daļas. No vienas puses tas ir paša drošības un no otras izrādam cieņu tālbraucējiem. Ir ļoti sarežģīti šādai fūrei bremzēt un atkal uzņemt ātrumu.
19. Vakaros iesaku lietot saulesbrilles, jo braucot acīs var trāpīties lidojoši kukaiņi.
20. Iesaku līdz vadāt ērču standziņas.
21. Par suņiem. Neiesaku bēgt no uzbrūkošiem suņiem. Labāk apstāties, pagaidīt kamēr suns nomierināsies. Lēnām pastumt riteni kādu gabalu tālāk un tad braukt. Man ir bijuši divi nepatīkami gadījumi. Viens, kad man priekšā izlēca kaukāzietis bez riešanas, bet ļoti dusmīgs. Nācās minūtes 20 to apvārdot, lai iet mājās. Otrā reize bija, kad ceļa malā stāvēja pusaudze ar sanbernāru pie saites. Suns izrāvās un metās man virsū. Paspēju nobremzēt un palikt riteni priekšā. Suns man pārlēca pāri. Tad jau pieskrēja saimniece un suni savāca.
Vairāku dienu velobrauciena mantas:
1. Panasonic Lumix DMC LX5 - (mazais advancētais fotoaparāts, arī kā videokamera)
2. Pārējā fototehnika KATA 30N1-30 somā (ap 15 kg)
3. Fotostatīvs
4. Velosipēds - pievilktas visas skrūves, uzpumpētas riepas līdz 3,5 - 4 atmosfērām, ieeļļota ķēde un citas ritošas daļas (no dubļiem jau ritenim būtu jābūt notīrītam no iepriekšējā brauciena)
5. Brilles
6. Mobilais telefons - (tiek uzlādēta baterija)
7. Mobilā telefona austiņas
8. Veloatslēga
9. Cigaretes
10. Šķiltavas (arī rezerves škiltavas)
11. Medikamenti (galvassāpēm, ogle utt.)
12. Ērču standziņas
13. Adata un diegs
14. Espanderi (parasti uz riteņa pie bagāžnieka man uzmontēti 4 + 2 līdz rezervei)
15. Kartes, saules kalendārs, vilcienu saraksts, prognozētie laika apstākļi, kad lec un riet, maršruta apraksti
16. Saulesbrilles
17. GPS (divi rezerves bateriju komplekti līdz)
18. Salvetes
19. Rakstāmais + blociņš
20. Priekšējā velosoma
21. Velobikses uz aizmugurējā bagāžnieka
22. Sērkociņi
23. Velocepure
24. Izolācijas lenta
25. Velokamera (parasti viena vai divas rezervei)
26. Peldbikses
27. Dvielis
28. Šampūns + ziepes (viss mazā iepakojumā)
29. Zobu birste
30. Zobu pasta
31. Bļodiņa
32. Mazais katliņš + katliņa metāla turētāji virs ugunskura šķērskoka
33. Tējkantiņa (1L) gāze plītiņai
34. Instrumentu/universiālais nazis
35. Gāzes balons + deglis + gāzes lampas cokols - + (līdz rezerves gāzes balons)
36. Termokrūze
37. Plēves apmetnis lietum
38. Universiālā karote/dakšiņa
39. Odu līdzeklis
40. Siltā veļa
41. Velosipēda pumpis
42. Lietussargs (ļoti noder)
43. Guļammaiss (mazs un kompakts)
44. Piepūšamais spilvens
45. Ceļu saite (ja rodas problēma ar ceļiem)
46. Zandales (rezerves apavi)
47. Velokurpes (ikdienai)
48. Ērts velotērps ikdienas braukšanai
49. Mamuta pašpiepūšamais paklājiņš - + (ļoti maziņš un kompakts)
50. Siltā jaka/džemperis
51. Ūdensnecaurlaidīga jaka ar kapuci
52. Vienvietīga telts Ferrino - + (ļoti maziņa un kompakta, viegli uzceļama, ar lielu mitrumizturību)
53. Rezerves zeķes
54. Lakats (izmantoju bandanas tipa)
55. Treniņbikses
56. Rezerves T krekls/i
57. Veloatslēgas (uzgriežņu atslēgas, rezerves ielāpu komplekts, eļļa, rezerves spieķi, spieķatslēga, lupatiņa)
58. Zāģītis (kompakts maziņš)
59. Lukturītis (rezerves baterijas)
60. Tualetes papīrs
61. Sausais spirts ugunskura iekuršanai
62. 1.5 L minerālis (ar domu, ka būs veikali)
63. Kaut kas ēdamais pusdienām (vakariņām tiek nopirkts pa ceļam)
64. Termoss (principā var arī neņemt)
65. Saliekamais krēsliņš (šad tad var noderēt), var būt arī padibenis
66. Mērlente
67. Velocimdi
68. Rezerves polietilēna maisi
Viss tiek salikts kompakti. Samirkstošas mantas un drēbes tiek ievietotas atsevišķos polietilēna maisos.
Komentāri: Veinemeinens, 2023-03-08, 05:13 : Lielisks stāsts ar niansētām detaļām !
Gribētu autoru tagad 2023.gadā t.i.
pēc 10 gadiem "pārskatīt" savu pieredzi..
Kas mainījies, kas uzlabojies, kas atmests
|