DZIEDAVA.lv

2008.g. 11.jūlijs, Melnsils - Kolka

Ne tikai Vidzemes jūrmalā un pie Jūrkalnes ir stāvkrasti, arī uz D no Kolkasraga tie ir ievērojamā augstumā. Attēlā stāvkrasti pie Aizklāņiem.

Braucot uz Kolku, ir norāde uz 15m augsto Ēvažu stāvkrastu, kurš ir labiekārtots ar trepītēm un pastaigu celiņu stāvkrasta augšā. Skats no Ēvažu stāvkrasta.

Bet tas, kas raksturīgs īpaši šai jūrmalai, ir jūrai paralēlās saldūdens strēles, kas nav tomēr upītes (nekur citur, kā vien gar jūru, arī netek) un masveidā sastopamie lapukoki pašā krastmalā. Attēlā krastmala starp Aizklāņiem un Ēvažiem.

Un vēl te raksturīgi pārsteidzoši daudzie koku sakņu atsegumi vai vienkārši mētājamies sakņu un nokaltušu koku gabali. Attēlā krastmala pie Ēvažiem.

Mazliet biedējošākas šķita vairākās vietās pie pašas jūrmalas redzētās pēdas, kas atgādina mežacūkas pēdas. Varbūt kāds zin labāk - tās tiešām varētu piederēt mežacūkām? Tad jau vajadzētu pastāvēt varbūtībai tās pie jūrmalas arī satikt...

Arī tālāk aiz Sedumvalka joprojām tradicionālās ūdens strēles, lapukoki un sakņu gali, viss kopā.

Pārsteidza gan pašas ūdensstrēles, kas tik burvīgi iekļaujas ainavā, gan tajās sastopamā krāsu bagātība!

Taču te nav mazums arī īstu upīšu (posmā Melnsils - Kolka saskaitījām 13), kuras līkumi krastmalā atšķiras pamatā ar skaidru ieteku jūrā un acīmredzamu turpinājumu mežā. Tomēr ar nosaukumu bagātību Aizklāņu-Kolkas apvidus neizceļas. Ir, piemēram, arī šādi upīšu nosaukumi - Otrvalks, Trešvalks. Bet 5 upītēm starp Ušvalku un Zēņvalku vispār nav vārda. Attēlā jūrā ietek 1. beznosaukuma upīte uz Z aiz Ušvalka. Dažās kartēs tā pat nav atzīmēta.

Tuvojoties Kolkas ragam, beidzot pievēršamies arī jūrai, kura skaļi šalc. Mols ir arī putnu paradīze. Saskaitījām vismaz 3 dažādu tipu kaijas līdz ar viņu mazuļiem, kā arī redzējām vairākus melnos jūraskraukļus, vēdinām savus spārnus.

Pie paša Kolkasraga pārsteidza krastmalā kritušo koku daudzums, - kaudzēm, kaudzēm vien! Savukārt jūra aiz Kolkas raga pēc pastaigas gar skaļo jūras līci pārsteidza ar savu klusumu. Jūras līča un jūras satikšanās stūri vērojām vien pa gabalu, jo steidzāmies uz autobusu. Taču šajā reizē nekāda viļņu krustošanās un sišanās kopā nenotika - abpus ragam viļņi plūda vienā virzienā.

Aprakstu veidoja Julita un Atis Kluši.

Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.