DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
|
Julita Kluša, 2011. 2011.g. 21. jūlijs, Lejzemnieku dižozolus meklējotUzklikšķini bildei, ko gribi redzēt pilnā izmērā. Uzklikšķinot uz fotogrāfijas, iegūsi arī papildus informāciju par tajā redzamo.Šīsvasaras 4 dienu brauciena uz Ziemeļvidzemi otrā diena. Esam apmetušies Zvārtavas pagasta Lejzemniekos. Dienas plānos ir iepazīties ar tuvākās apkārtnes dižozoliem, kas te, pēc mežsarga ziņām, augot itin daudz. No rīta neliels ieskats pavisam tuvākajā apkārtnē. Pie mājām sajūsmu izraisa milzu kāpurs (padsmit cm garš) - izrādās, tauriņš, vītolu urbējs. Viņš gan naski kāro ierāpties dēļu šķirbā.
Interesanti vērot arī piemājas dīķi - tur dzīvo lielie dīķgliemeži (kas ir Gada gliemis 2011), interesanti, ka tas atstāj redzamu sliedi dīķa smiltīs.
Lejzemnieku mājām tuvākā ozola apkārtmērs - 4,7m. Māju saimniece stāsta, ka pāris gadus atpakaļ pie viņiem ciemojušies kaut kādi ķērpju speciālisti un atklājuši, ka uz lielākā dižozola esot kāds ļoti rets, melns nagliņķērpis. Šis gan nav tas lielākais ozols, bet dodos skatīt, varbūt arī kāds interesants ķērpis patrāpās.
Nu tad dodamies pie Lejzemnieku lielākā dižozola, apkārtmērs 5,82m. Meklēju ķērpi uz šī ozola.
Dižākajam ozolam pavisam blakus (pāris metrus atstatus) ir vēl divi dižozoli - 5,02m un 4,41m apkārtmēru, abiem palikusi tikai viena stara, pārējās aplūzušas. Lai arī lielākajam no tiem palikuši tikai 2 zari no centrālās staras, tomēr ar visu to ozols man šķiet visnotaļ ainavisks!
Pl. ir 13:15. Ceļa sākums līdz Gaujai ir kopā ar bērniem un mājas saimnieci, kas rāda ceļu starp apkārtnes ūdeņiem - te ir Gaujas vecupes, attekas, starp kurām jāmāk iziet.
Esam pie Gaujas. Otrā pusē - Igaunija. Te atstājam bērnus kopā ar mājas saimnieci, Gauja sekla, bērni lieliski pavada laiku. Mēs ar vīru divatā turpinām meklēt dižozolus.
Gaujas tuvumā ozolu ar 4m apkārtmēru ir daudz, viens no tiem (apkārtmērs - 4,1m) izceļas ar iespaidīgu paresninājumu apakšpusē. Nez kāpēc tam aptīta dzeloņdrāts.
Vērojot ozolus, ozola zarā pamanu arī dīvainu, čiekuram līdzīgu veidojumu. Izrādās - tā ir māja čiekurveida panglapsenes kāpuram.
Kādā no nelielajām pļaviņām laimējas nobildēt arī, šķiet, tumšbrūno zilenīti.
Pa gabalu ievēroju lielu, nesen kritušu koku, vēl lapas klāt. Pieejot tuvāk, izrādās, ka tā bijusi tikai viena (!) no kāda dižozola starām.
Ozoli, dižozoli aug visur - klajumos, brikšņos, arī Gaujas attekas nogāzē. Šī ozola apkārtmērs - 4,09m.
Pa gabalu likās - nu būs viens varens dižozols ar trim starām, bet izrādās, viena stara nokaltusi, otra nolūzusi, trešā apkaltusi; arī apkārtmērs ne no pašiem lielākajiem - 4,47m.
Uz tā paša ozola nofotografēju arī interesantu kukaini. Vēlāk secināju, ka varbūt garkājods Dictenidia bimaculata, tēviņš.
Pēkšņi, kādu ozolu ieraugot, aizrāvās elpa. Zinājām, ka te kaut kur jābūt varenam kokam, bet tas nekādi nedevās rokās, domājām - varbūt būs beidzot šis! Par spīti varenajam iespaidam, tā apkārtmērs tomēr bija mazāks par resnākā Lejzemnieku dižozola (pie mājām) apkārtmēru - "tikai" 5,73m. Tomēr iespaidīgs. Apkārt brikšņi, ozols citos kokos varen ieaudzis, sākām bažīgi raudzīties, vai vispār dzīvs, jo visi apakšējie zari nokaltuši. Tikai, gabaliņu atkāpjoties, izdevās samanīt, ka jaunaudzei cauri izspraucas kādas divas staras, kas galotnē tomēr zaļo.
Atraduši vareno dižozolu pl.17:40, izlemjam, ka laiks doties mājās, jo vasaras karstumā, odos, turklāt pārsvarā pa brikšņiem brienot, esam jau noguruši. Visi ozoli nomērīti 800m rādiusā no mājām, tā ka mājās nokļūšanai nevajadzētu pārlieku daudz laika.
Izrādās, vieta ir visnotaļ ūdeņaina. GPS kartēs visādi aizaugušie grāvji un mežoti purvi neuzrādās. Ejam gar kādu gandrīz neredzamu (aizaugušu, malās apaugušu) grāvi, mājas ir otrā pusē, bet grāvim pāri netiekam. Visi mēģinājumi pārtikt beidzas ar atgriešanos izejas pozīcijās. Gumijnieki mums gan ir, bet ne tik gari, lai pārbristu. Basām brist necaurredzamā un nepazīstamā vietā neriskējam.
Meklējot iespēju apiet visuresošos ūdeņus, esam nokļuvuši mežā, esam tikai 300m no mājām, viens mirklis un .. nekur netiekam. Viss pārpurvots, mēģinājumi tikt uz priekšu nereti tiek apturēti ar bīstami dziļi iegrimušiem gumijniekiem. Esam jau pārguruši, nav skaidrs, kur iet, lai tiktu mājās. Dodoties tiešā māju virzienā nonākam vietā, kur šķiet, nemūžam līdz mājām caur purvu neiziet. GPS te nekādi nepalīdz.
Lai arī situācija itin nemaz neiedvesmo uz fotografēšanu, tomēr apkārt skatos - re, interesantas sēnes. Šķiet, kātkausa rumpuči - neesot nemaz tik bieži sastopami!
Purva medniekzirneklim, Dolomedes fimbriatus, gan patīk tādas slapjas, purvainas vietas!
Laimīgi esam tikuši atpakaļ laukā no meža, pl. ir 20:25. Joprojām ducina, bet nelīst. Tomēr neesam gan tikuši atpakaļ, - esam izgājuši no meža pavisam citā vietā, nekā iegājuši. Ko tālāk? Sazinoties caur mājas saimnieci ar mežsargu, mums tiek ieteikts doties uz kādu objektu, ko "senos laikos" esam ievērojuši. No turienes varot tikt uz mājām. Viss būtu labi, ja vien no tā objekta varētu tikt uz mājām. Priekšā vienīgais "ceļš" ir pāri kārtējam aizaugušajam grāvim, jau senāk gribējām tur pāriet, jo aiz tā - dižozols, bet grāvja dēļ no nodoma atteicāmies. Bet tagad variantu nav ... No ciņa uz cini, gumijniekiem žļarkstot, grāvjainajai vietai esam veiksmīgi pāri!
Visā dienā, tātad, 800m rādiusā no mājām, esam nomērījuši 28 kokus, no tiem vienu beigtu dižbērzu (3,14m), dažus vītolus un liepas, bet pārsvarā ozolus - 15 no tiem - dižozolus (t.i., vismaz 4m apkārtmēru).
Mūsu Ziemeļvidzemes braucienam priekšā vēl divas dienas. Nekomerciāliem mērķiem izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz daba.dziedava.lv. Komerciāliem mērķiem fotogrāfijas var izmantot tikai pēc vienošanās. Rakstiet:  .
Tweet Komentāri: | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
DZIEDAVA.lv
