Dzintara 10.mēnesis bija ļoti dažāds. Sākot ar režīma ievērošanu un naktīm, kurās Dzintars guļ 9h bez mošanās un ēšanas pa starpu, beidzot ar niķīgumu, nerimdināmām raudām pa nakti pat stundu - pusotru no vietas un diviem zobiņiem (beidzot!!!).

Mēneša sākums, kā jau tas NeDienā aprakstīts, sākās ar sajukumu, nesaprotot, kā tad īsti un cik daudz barot. Laika gaitā iepraktizējāmies 1-2 reizes dienā dot putru un 1-3 reizes - dārzeņus, piebarot sākot jau drīz pēc pirmās pupošanas - ap pl. 11:00-12:00; beidzot piebarošanu ap 23:00. Tā teikt, kad Dzintars grib ēst, tad dodam piebarojumu, manu pieniņu gan jau pēc tam pagūsim.

Šajā mēnesī atkal bijām pie Jokstas, kur tika notestēts, ka it kā nu jau varam ēst pat biolakto, biokefīru un biezpienu. Tomēr Dzintaram arvien vairāk un vairāk izsitās sākumā sarkani punktiņi uz vēdera un muguras, kas vēlāk jau pārvērtušies par maziem pleķīšiem 1-2mm diametrā. Tā kā netiku gudra, no kā atkal esam iedzīvojušies alerģiskajos izsitumos, tad piena produktus atkal no uztura izslēdzu; vienīgais izņēmums - reizēm ēdām biolakto, jo Dzintaram tas ļooti garšo, turklāt ja jau mums to it kā drīkst.... Nu tad reizēm. Tomēr tie izsitumi nepazuda..

Mēneša laikā ziema pamazām atvadās un parādās arvien vairāk saulainu dienu, līdz ar to jāizmanto pēdējās iespējas pabraukāt (t.i., man pašļūkāt) ar ratiem no kalniņiem (un tiešām - sniegs saulītē nokūst pāris dienu laikā!), kā arī pagūstam veikt divas skaistas pastaigas pa vietām, kur ne katru gadu iespējams staigāt - pa ūdens virsu, t.i., ledu. Viena tāda pastaiga aprakstīta iekš "īpašas dienas". Kopumā nostaigājām labu daļu no Lielupes un lielāko daļu no Buļļupes. Mani vienmēr bija vilinājušas smilgas Lielupes viņā pusē. Nu es līdz tām varēju tikt!! (sk. bildes blakus)

Vēl šis mēnesis raksturīgs ar to, ka pabeidzu ilgi taisīto paklājiņu, precīzāk divus - "biezo", kur kājas var iegrimt dziļāk (ar graudu, putoplasta, pupu pākstu, ķērpju utml. pildījumu) un "plāno", kam uz drēbes virsū tikai kaut kas uzšūts - džemperu fragmenti, pogas, drēbes gabaliņos ietītas pupas utml. No skata nekas dižs jau nav, tas vairāk manam priekam - kaut ko izdarīt Dzintariņa labā. Nu es vismaz tā ceru.;)

Pašās 10.mēneša beigās pārkārtoju arī Dzintara istabiņu, iekombinējot iekšā savu paklāju un atbrīvojot pēc iespējas plašāku teritoriju, kur darboties.