Nu kad tas beigsies! Es gribu laukā! Bet priekšā ir tumšs un es nekur netieku. Esmu ļoti noguris. Visu laiku it kā mani spiež laukā, un tomēr es nekur netieku. Nu jau pavisam nav spēka.
Beidzot parādās gaisma un es izdzirdu balsi "Man ļoti sāp!" Vai mana dzimšana mammai ir sāpīga? :(.
Beidzot mana galva ir tikusi laukā, bet vairs nez kāpēc mani nespiež. Nu mammu! Es gribu laukā! Še tev, būs jāspārdās pašam, lai tiktu laukā.
Uhh. beidzot mani izspieda. Esmu pārguris. Pat paraudāt nav īsti spēka. Cik daudz roku, visi kaut ko man dara, es gribu gulēt. Lieciet man mieru! Viss. Beidzot mani uzlika mammai uz vēdera. Bet šausmīgi nāk miegs.
Mēģinu atkal un atkal atvērt acis, bet tās atkal un atkal veras ciet. Nebiju domājis, ka laukā tikšana būs tik grūta..

---

Ui! Kas tas tāds! Mammai mugurā ir kaut kas tāds, uz ko man gribas skatīties! Tas ir kaut kas savādāks, nekā viss cits man apkārt! Mamma arī izskatās izbrīnījusies, ka es tik lielām acīm skatos uz viņu. Nu bet! Ir tak uz ko!
Dzirdu, kā viņa vēlāk stāsta, kā es esot skatījies uz viņas dzelteno t-kreklu. Tad tā to sauc! Re, kaut ko līdzīgu viņa tagad nolika gultai uz maliņas. Būs uz ko skatīties!
Tur virsū gan ir kaut kas cits, tādi maziņi.. Gribētos ar roku tikt klāt, kas tie tādi ir.. Ehh, nemāku vēl..