Par maniBildēsLielākā daļa teksta tapusi 08.08.2000. Tepat pa kreisi un pa labi ir redzama mana ģimene (mamma, tētis, es un māsa) 1982.gadā un 1999.gadā - šajā laikā mēs visi esam diezgan daudz mainījušies.. (Es esmu kreisējā bildē kreisajā pusē un labējā bildē - labajā pusē) Vārdu man vecāki izveidoja no savu vārdu pirmajiem burtiem - Ju + Li, atlika tikai pielikt galotni un sanāca Julita. Ir bijis variants arī Lijuta, bet pareizi viņi tomēr beigās izdomāja, jo man savs vārds ļoti patīk, tāpat kā, starp citu, esmu pārliecināta, ka tiku izvēlējusies sev visatbilstošākos vecākus, kādi vien var būt:). b1: Pa kreisi bildē mana mamma rāda man izplaukušo kaktusa ziedu. Man tai laikā esot bijuši 3-4 mēneši. Fotografēja un bildes taisīja tētis. b2: Pa labi bildē esmu es ar savu māsu Lāsmu, kurai tai laikā bija 4-5 mēneši; man savukārt - jau aptuveni 6 gadi. Protams, bija bažas, ka es māsu neizmetu no rokām, bet, par laimi, neizmetu gan:). Starp citu, es biju absolūti pārliecināta, ka man būs tieši māsiņa. Mani mēģināja sagatavot, ka var būt arī brālītis, bet es plosījos pretī, - gribu māsiņu un tikai māsiņu!! Nevaru iedomāties, kas būtu noticis, ja tomēr nebūtu bijusi māsiņa.. Tā arī mēs palikām divas māsiņas ģimenē, lai arī kā es apsveikumos netiku vecākiem rakstījusi - novēlu, lai būtu trešais bērniņš;). b3: Skolas laikā es biju aplam apzinīga, tāda izskatos arī bildē pa kreisi. Kur bija palicis viss mans nemiera gars, kādu es sevi atceros bērnudārza gados??? b4: Vienīgā fotogrāfija skolas laikā, kad esmu redzama izlaistiem matiem, ir 12.klases izlaiduma bilde. Kā man bija žēl tos plāniņos garos matus vēlāk, studiju laikos, apgriezt īsākus! Bet tajā dienā neviens kursabiedrs, šķiet, to tā arī nepamanīja, lai arī man šķita visa pasaule sagāzusies.. b5: Manu dzīvi noteikti ietekmēja arī māja un dzīvoklis, kurā dzīvojām. Dzīvoklītis bija pārpārēm piebāzts, šķiet, kā reti kurā mājā. Bet līdz ar to visu nāca līdzi tāda īpaša mājīguma un drošības sajūta. Lielākā daļa visu mēbeļu - grāmatu skapji un divstāvu gultiņa - bija tēta taisīti. Attēlā redzams tēta paša "kaktiņš" līdz pat griestiem (tieši kaktiņš, jo katram sava istaba jau mums nebija). Šīs mājas saucām par "Bruņiniekiem", jo tās bija Bruņinieku ielā. Nu jau esam no tām "izmesti". Tagad vecāki jau ir pārvākušies uz Ikšķili, taču viņiem arī Ikšķilē izdevies saglabāt to īpašo piebāztības un mājīguma sajūtu. b6: Vēl pirms tam manā dzīvē parādījās Atis un tā es nokļuvu Iļģuciemā. Zemāk attēli no mūsu kāzām. Man ļoti gribējās saglabāt par piemiņu visas tās daudzās un skaistās puķes, kas mums tika sadāvinātas, tad nu Tukumā fotosalonā, lai arī tā darbalaiks bija jau beidzies, tomēr par laimi izdevās sadabūt kādu cilvēku, kas mūs kopā ar puķēm bija ar mieru nofotografēt. b7: Nākamajā dienā Engurē (Ata dzimtā vieta) tika nofotografētas arī visas kāzu dāvanas. Mūsu bērnu bildes līdz ar ģimenes foto skatīt viņiem veltītajās lapās. | |||
|