DZIEDAVA.lv

Domas bez apdomas

1991./92. ... 95.

Man vairs nav nevienas reālas minūtes. Viss it kā ir, bet nav. (27.01.92.)

* * * Pa mežu līdz vietai kur piedzimt    dziesmai Kur palaist gaisā  Lai staigā  Lai priecē   Kur zaķītim austiņas noglaust uz leju    Kur pasaukt    feju Kur laisties miegā Kaut saule nav rietā   Dzīvot    uz gaišo īstajā brīdī   un vietā   laisto   * * * Zvaigznīte Taurenītis    un Sniegpārsliņa Tie ir Pasaulē   Brīnumainākie Vārdi   Skaistākās nozīmes dziļākās   Saprašanas   * * *

* * * Papardes ziedā vijole spēlē uz naudu tā spēlē uz naudu Un man ir tik žēl un es raudu jo    arī man    vajag naudu   * * * Mazā pustumsā   slēpties No sapņa tik spilgtā    lai aizplīv    tas ilgās    pie debesīm prom   * * * Tev nevaru uzrakstīt dziesmiņu Pārāk griboša tā neietilpstoša lapā.   * * * Zibenīgs pieskāriens atsedz dvēseles kailumu. Un viņi aizlido.   * * *

* * * Lidojošs sapnīts pa pļavu skrēja    un smēja    un rēja Viņš bij tik reāls Tik jūtošs tik pāri visam plūstošs   Tajā gulošajā sejā   tāds prieks iemirdzējās Jo sapnītis bija     tik brīvs   Un tik dzīvs Tik visu ilgoto nesošs No laimes drebošs   Tā iemīlējās   Viņi viens otrā Cilvēks sapnītī sapnītis sejā  Bet abi  pazuda vējā Tik vieglā tik ātrā Sapnis sadega sārtā Tepat netālu degošā ikdienu nesošā    parastā    melnbaltā    kūpošā    smirdošā   * * * Kaktusa vērienīgajos matračos Ik uz naglas    Pa tārpam   * * *   Vēl palasīties ..

* * * Es salocīšu Tavu dzīvi konfekšu papīriņā Tā būs saldā smaržā vēl negaisušā Tai nekur nebūs jātiecas Salda būs tava dzīve Tik pārcukursmaržā Ka priekā es skatīšos kā tu mocīsies salocītajā konfekšu papīriņā. Par saldu būs tava dzīve Jo mana par rūgtu Un kopā labi saskanēs Tu tieksies rūgtuma, es tiekšos saldmes Un mūžam tieksme Būs nesasniegta Mūžīgās mokas Būs mans prieks Un, protams, Būs arī tavs. Priekā dzīvi nodzīvosim Viens pēc otra tukšumā   * * *

* * *    Vējš pār kokiem  plivina   matus    Saule zvīļojas  logu   acīs It kā visiem vienalga Prieks vai skumjas valda   Tomēr ik asns tik mīļi  sveic gaišu nesošu dzīvi   * * * Mazs dzejolīts  Baltu  pūkainu ausainīti galvā devās pastaigāties Tāds apaļš Un mīļš   Kamoliņš Lieliem soļiem savām mazajām tievajām kājiņām viņš staigā pa parku Tikai kokiem lapas zaļās   par balto ausainīti brīnās.