|
* * *
Hej, mana zvaigznīt, Visumā,
Tu man patīc - visumā!
Tu vismīļāk par visām spīdi
Ar spožumu citas Tu malā bīdi.
Bet daudz tuvāka man būtu,
Uz mirkli bez spožuma ja kļūtu.
Pēc krāšņuma tad ilgotos
Ar divkārt lielāku spēku
Un lai no jauna šo brīnumu gūtu,
Es pasauli apgāzt spētu.
Bet liktens stunda sita
Un mana zvaigznīte krita
Varbūt tā arī labāk,
Ka zuda vēl spožumu manot
Nu tā būs mūžīgā atmiņā
Citādi bāli pelēcīga
Tā nepaliktu man piemiņā.
Un pazustu drūmā tukšumā.
* * *
Tik daudz var
iegūt
no
nekā
No paša drūmā
mazākā
Bet zaudēt
var pat
dienvidū
Kad saulē
aizmiedz
acis
tu.
* * *
Labāk vienu skaistu ziedu
Savā mūžā saglabāt
Nekā simtu kātu sienu
Krāt, pa vienam skaitot klāt.
|
* * *
Vakar vakarā es izgāju uz ielas
Un nesapratu - kāpēc viss tik tumšs,
Kam nakts ir vajadzīga un kam diena,
Ja cilvēks dzīvo pasaulē tik skumjš.
Es nezinu kam ēdiens vajadzīgs,
Kam visi greznumi un skaistās lietas,
Ja varbūt kāds par visu vienaldzīgs,
Kas karsti ilgojas vien vienīgi pēc lietus.
Kāpēc ir jāmācās un jāzin daudz
Par dzīves nejaušībām un par fiziku,
Ja kaut kur suni sper, lai nabags kauc,
Ja cilvēks tad, kad vēlas, nedzird dziesmiņu.
* * *
Vienkāršāk aizplūst kā upei
Uz Āfriku banānus plūkt
Nekā cilvēkam palikt
"Dzīves labumus sūkt".
Projām no visa, kas pastāv,
Es gribu nebūtību,
Slīdēt pa dzelteno sviestu,
Ieraudzīt caurspīdību.
* * *
Tik patiesas ilgas
Pēc saules, pēc gaismas
Bet ja tās tik ilgas,
Nav nozīmes vairāk
saņemtai
Liekuļlabdarības
dāvanai.
* * *
Vēl palasīties ..
|
* * *
Uz pasaules tik viens ir Dievs
Vienalga, latviets tu vai krievs.
Tur mainīt nevar it neko,
Ja netici, tad uzkūko.
Bet attapsies kad pakritis,
Tad zini - Dievs ir sodījis
Un tam vienalga ticība
Vai prasta ļaužu nicība.
Kas nolemts ir, tas notiksies
Nāks laiks - un katrs kapā ies,
Bet nebēdā - laiks nāks un ies,
Drīz piedzimsi iekš citu mies!
* * *
Kā radīt dziesmu tādu,
kas aizkustinātu pat bārdu?
Ha, tu tik iepūt tai garu!
Tu tik iepūt tai dziesmai garu
Jau pateicības nāks par darbu.
Tu tik iepūt tai garu
Un tā saviļņos zvēru baru
Pakļaus to savā varā
Kur skanēs, turp ies.
Tu tik iepūt tai garu
Un tā iedvesmos zaru
Pumpuru auklēšanai
Ziedu plaucēšanai
Tu tik iepūt tai garu
Pār cilvēkiem iegūs tā varu
Pakļaus saviem likumiem
Neklausīs cilvēku tikumiem
Visu vienkārši un vienreizēji
šķiet iegūt.
Jā, tu tik iepūt tai garu, iepūt!
Nu kāpēc neskan?
* * *
|
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
