[ 3g. 3 mēn.; 5g. 1 mēn.] [ 3g. 6 mēn.; 5g. 4 mēn.] [ 3g. 9 mēn.; 5g. 7 mēn.]
[ 3g. ; 4g. 10 mēn.]
* 8.aprīlis. Lieldienas līdz ar olu meklēšanu, ripināšanu un Lieldienu pastaigu. Diena sīki aprakstīta vienas dienas aprakstā.
* 15.aprīlis. Neliela, stundu gara pastaiga gar Beberbeķu ezeru. Bērni ar kociņiem "makšķerē" ezerā, pamētājam bumbu.
[ 3g. 1 mēn.; 4g. 11 mēn.]
* 29.aprīlis. Beidzot kāda pastaiga cauri tuvējam mežiņam ar zaļo lapiņu, ēdamo zaķkāpostu un pieneņlapu un balto ziedu meklēšanu, un bumbas dzenāšanu 1,5h garumā.
* 6.maijs. Engure pēc vētras. Kopā ar Juliatu staigājam pa jūrmalu, kamēr Dzintars palicis mājās spēlēties vectēva uzraudzībā. Juliatai tiek arī tas prieks uzrāpties uz Engures lielā akmeņa.
* 12.maijs. Pastaiga pa tuvējām ieliņām pavasara noskaņās. Bērniem vislielāko sajūsmu izraisa staigāšana pa trubām.
* 13.maijs.
Beberbeķu "iesildīšanās" pastaiga aprīlī mums patika, tāpēc tagad dodamies nu jau 2h pastaigā gar un tuvumā Beberbeķu ezeram.
Ēdam zaķkāpostus ar visiem ziediem un lapām.
Mētājam un ripinām bumbu pa kalniem un lejām.
Bērni pēta un staipa dažādus zariņus.
Atklājam mellenāju ziedu fantastisko burvību.
Skaistas izskatās meža garo koku atstātās ēnas saules apspīdētajā zaļi košajā zālītē, zemē, uz citiem kokiem.
Bērni vēl papriecājas uz gara nogāzta koka stumbra.
Galu galā pats Beberbeķu ezers ar debesu un koku atspīdumiem ir skaistumskaists!
Un diena arī ir skaista!
* 20.maijs. Brauciens uz Līgatni. Nostaigājamies 6h, kaut iesākumā bija plānota tikai neliela pastaiga. Uz beigām bērni bija jau visai noguruši, nācās izgudrot visādas viltības, lai pierunātu viņus tikt uz priekšu - gan bumbas spārdīšana, gan atpūtas uz soliņiem, gan burvīgas ainas uzburšana par priekšā stāvošo.
Redzētā aprakstu un bildes varat skatīt te, aprakstā: Līgatnes dabas takas.
[ 3g. 2 mēn.; 5g.]
* 26.maijs. Ikgadējais Botāniskā dārza apmeklējums rododendru ziedēšanas laikā. Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem esam ieradušies uz ziedēšanas sākumu, līdz ar to krāšņākās vietas ir agrāk īpaši neievērotas. Bērniem patīk sēdēt zem rododendru kuplajiem zariem un lasīt, spēlēties ar nobirušajām ziedlapiņām. Sevišķi burvīga ir kāda neaizmirstulīšu pļaviņa rododendru ielokā, sk. attēlu.
* 27.maijs. Dzintara 5. dzimšanas dienas svinēšana. Vispirms visi gājām uz mežu (mežs ir 1,5km attālumā) un meklējām kokos, puķēs utml. iesietās lentītes (ap 60-70 lentītes uz 7 bērniem). Arī pa ceļam bērniem pāris lentītes bij atrodams. Pa ceļam vēl bērni mēģināja sastāties ap vietējo Dižozolu. Pastaigas beigās Dzintars vēl no pieneņpūkām sev sataisīja frizūru.
Pēc tam tusējām mājās, kur pievienojās vēl 3 bērni - tā ka mājās max variantā tusēja 10 bērni un 7 pieaugušie.
* 3.jūnijs. Dodamies uz Spilves lidostas teritoriju braukāties ar pultsvadāmām mašīnītēm un ar riteni.
* 5.jūnijs. Šito trako dienu mēs visi vēl ilgi atcerēsimies! Visi 4 devāmies uz grupas "Hospitāļu iela" albuma prezentāciju Mežaparkā, kas bija apvienots ar bezmaksas karuseļiem.
Koncerts (konkrēti - Hospitāļu iela) bija diezgan īsu laiku, bet Dzintars jau sāka īdēt, ka gribot uz karuseļiem. Par laimi, netālu no mums atradās meitene ar ziepju burbuļpūšamo. Sākumā pāri mazai sētiņai 2 puikas ķēra tos ziepju burbuļus (Dzintaru ieskaitot), bet uz Hospitāļu beigām puikas jau bij sētiņai pāri un, skaitā jau 5 gab., lēkāja apkārt tai meitenei, lai noķertu ziepju burbuļus. Nu riktīgs bērnudārzs tur bija.
Bet par karuseļiem runājot - pavisam 11 dažādas atrakcijas iemēģināja vismaz viens no mūsu ģimenes. Bērni bija 10 no tām.
Sākām jau ar mierīgiem zirdziņiem, kas tur lēnām griezās uz riņķi - es pat brīnījos, ka bērniem arī tik lēns pasākums patika. Vēlāk bija ir greizie spoguļi, i panorāmas rats, ij dažādas mašīnas, šūpoles, pūķis (pa kalniņiem brauc lielā ātrumā, braucu es ar abiem bērniem; Juliatai sākumā bij bail, bet tad jau smējās un priecājās) u.c.
Bet pašās beigās izdarījām lielu kļūdu, ka izvēlējāmies arī karuseli, kas tur pa gaisu griežas - augšā - lejā. Riktīgi ātri, riktīgi ilgi un riktīgs vējš svilpo garām. Vīrs ar Dzintaru vienā krēslā, es ar Juliatu otrā krēslā. Sākumā biju domājusi, ka tā atrakcija tikai pieaugušajiem, bet tur skaidri un gaiši rakstīts - bērni 2-8g. pieaugušo uzraudzībā arī var. Nu ka var, tad ok, braucam. Sākumā man pašai bija bail, ka neizkrītam. Tad es Juliatai mierinošā balsī stāstu - te ir pilnīgi droši, re, es Tevi stingri turu, nekur nevar izkrist, re, kā mēs lidojam - augšā, lejā, augšā, lejā. Kad pieradu, tad jau bij forši, tikai par ilgu un vējš par stipru. Kad kāpām ārā, man likās viss ok, bērni arī tādi braši - Juliata vispār neko sliktu nesaka, Dzintars tik tāds mazliet drūmāks, kaut it kā arī paticis (bet nu ne ļoti). Bet vīrs! Viņš galīgā neģīmī - tipa - vems / nevems. Nebiju iedomājusies, ka varētu būt tik traki, - man pašai pat prātā neienāca, ka varētu slikti palikt.
Ejot prom, Dzintars neapmierināts, ka citiem bērniem ir lapiņas ar uzlīmēm (man liekas, pie ieejas varēja nopirkt ), bet viņam nav. Un te apsargs (nedzirdējis mūsu sarunu) vēršas pie bērniem - kāpēc viņi tādi bēdīgi, vai negribot lapiņas ar uzlīmēm? Es kad pateicu, ka tieši tāpēc bēdīgi, tad iedeva katram bērnam pa 3 lapiņām, un vēl man vairākas! Tas nu bija super labi un īstajā brīdī!
Bet nu tas pēdējais karuselis gan bija lieks, jo Dzintars no rīta izvēmās un Juliata sūdzējās, ka vēders sāp. Bērnudārzā personāls gan visi meta ar roku - laikam nevar ne iedomāties, CIK traki bērni dabūjuši griezties tajos karuseļos.
Bet nu pasākums atmiņā paliekošs, Dzintars b/d visiem rādīja savas uzlīmes un stāstīja, ka bijis karuseļos, kā tik braucis utml. Juliata arī tā tīri braša bija un arī uzlīmes paņēma uz b/d.
Bet citiem silti iesaku tajā uz riņķi lidojošā karuselī pie ieejas Mežaparka karuseļos vismaz bērnus nekaruseļot.
Citādi cilvēku bija patiešām daudz un uz karuseļiem bija jāstāv arī garās rindās. Starp citu, mašīnītēs (kas ar elektrību telpās darbojas) mēs braucām vienā kompānijā ar Iļģiem.
* 9.jūnijs. Pasākums Zaķmuižā ar Juliatas vienaudžiem. Bērni riktīgi ņemas pa upīti - tik ilgi un pamatīgi pa ūdeni ārā viņi bija tikai otro reizi mūžā.
Vesels pasākums bija arī gala fotografēšanās - kamēr visus sarindo, nobildē.
Pēc 5,5h ilgā pasākuma bērni, kā tika mašīnā, tā abi uzreiz arī aizmiga.
Kad prasīju bērniem, kas jums tur visvairāk patika, atbilde bija - tas puisis, kas dalīja končas. ;)
* 23./24. jūnijs. Jāņi. Braucam ar mašīnu visa ģimene, četratā. Izvēršas piedzīvojumiem bagāti, tiesa, vairāk pieaugušajiem. Bērni pēc iekārtošanās izvēlētajā svinēšanas vietā pabaudīja ugunskuru, sapinām vainagus, tad gulēja teltī. Pēc bildēm noskaidroju, ka bērni bijuši augšā vismaz līdz pusdiviem, bet man likās, ka maz dabūja patusēt. No rīta viena pastaiga caur mežu un izcirtumu ar meža zemeņu ēšanu un negaidīti uznākušu lietu, un tad daudz tusa pa mašīnu, kamēr mēs mēģinām noorientēties pa visiem ceļiem.
Te viss ceļojuma apraksts.
[ 3g. 3 mēn.; 5g. 1 mēn.]
* 18.-23.jūlijs. Pagarāks ceļojumu maratons, katru nakti nakšņojot citā vietā.
Ceļojuma apskates objekti: Abavas Velnakmens un Velnala, Abavas rumba, Kuldīga, Ventas rumba, Jūrkalne un tās apkārtne ar stāvkrastiem un jūru, Pāvilostas jūrakmens, Cīrava, Aizpute (ar bērnu rotaļlaukumu, karuseli un dižskabārdi),
Sabiles lelles - tas viss no Kurzemes puses.
Tālāk Latgales radu apciemojums līdz ar skatīto Seimaņu akmeni, nakšņošanu kempingā "Zurzi" pie Zurzu ezera, turpat braukšanu ar katamarāniem; Teirumnīku purva taku, pārsteidzoši skaisto Rēzeknes upi, Lubāna ezeru un Madonu.
[ 3g. 4 mēn.; 5g. 2 mēn.]
* 27.-30.jūlijs. Engure. Pa druskai tiek braukāts pa jūras malu ar gumijas laivu, rokam kārtējās "upītes" no jūras (tā jau gandrīz vai tradīcija katrreiz, kad esam Engurē).
Vienu rītu dodos skatīties saullēktu kopā ar Dzintaru. Pati varbūt pat noslinkotu, bet Dzintars tik ļoti nobriedis celties, ka galu galā ceļamies arī.
Dzintars gan ilgi neiztur un drīz pēc saullēkta dodas atpakaļ mājās (tiesa, mēs bijām ieradušies jau vairāk nekā 10 min. pirms saullēkta, lai redzētu arī pirmssaullēkta krāšņās debesis).
* 2.-4.augusts. Bērni dzīvo Ikšķilē pie maniem vecākiem. Mēs ar vīru divatā to laiku izmantojam, lai veiktu 2 dienu pastaigu no
Tūjas līdz
Salacgrīvai.
Bērnu Ikšķilē dzīvošana noslēdzas ar kopīgu pastaigu pa Daugavas gultni pie Ikšķiles - laikā, kad ūdens līmenis Daugavā pazemināts tiktāl, ka var kājām aizstaigāt līdz pilsdrupām Daugavas vidū.
* 7.-12.augusts. Atkal Engure. Centrālais notikums šoreiz ir Juliatas vārda dienas svinības jūras malā. Tusiņā vēlāk pievienojas arī meitenes no kaimiņmājas. Viena no komiskākajām atrakcijām bija skudriņas barošana ar torti no karotītes. Notika arī kolektīva "upītes" rakšana pie jūras.
Vārda dienai par godu tika izlemts pūst tik svecītes, cik vārdā burtiņu, taču vējainajā jūrmalā vējš visu paveica Juliatas vietā, tāpēc nācās svecīšu pūšanu pārcelt uz istabu.
* 18.augusts. Rīgas dzimšanas dienas pasākumi Iļģuciemā, Nordeķos. Izrādās ļoti interesanti! Mājās atnācām tikai gandrīz pēc 5h. Bija Annels piepūšamās atrakcijas (bērniem pirmo reizi ), visādas lelles-cilvēki (zīļuks, milzu meitenes, Vinnijs Pūks, Ēzelītis u.c.), dziesmas, uzvedumi + foršas izstādes - gleznas, antīkie velosipēdi un mašīnas, visādi meistarojumi no lieliem un maziem akmeņiem un dabas veltēm (skudriņas, zirnekļi, aitas, gliemezis, milzu pākstis ar "zirņiem", koka figūriņas - zaķi, putni, un vēl daudz kas). Turklāt bija iespējams par velti piedalīties dažādos veiklības un prasmju vingrinājumos - ar koka āmuru iedzīt koka tapas, "makšķerēt" koka figūriņas, iemēģināt staigāšanu ar koka kājām u.c.
Vēl bērniem hēlija gāzes balonus par velti sadāvināja - visi bijām apmierināti.
[ 3g. 5 mēn.; 5g. 3 mēn.]
* 25.augusts. 2h pēcpusdienas pastaiga Beberbeķos
* 1.-2.septembris. Engure ar saullēkta skatīšanos. Es ceļos skatīties, Dzintars ar prasās līdzi, bet ārā ir auksts un ilgi viņš neiztur, sauli lāga arī neredzējis (par daudz mākoņu). Kad aizvedu viņu atpakaļ uz mājām, es ceru, ka viņš nu gulēs, kamēr es vēl pafotografēšu, bet izrādās, ka viņš uzbungā augšā arī Juliatu (cenšoties netraucēti apgulties viņai blakus). Tā nu tad visi 3 arī palikām augšā no saullēkta līdz pat vakaram.
Rezultātā abi bērni jau no agra rīta (no 8:00, +10 grādos) dzīvojas ārā jūrmalas smiltīs. Domāju, ka nu bērni vismaz pa jūru nespēlēsies, bet tāpat pie jūras rakām [tradicionālo] upīti un cēlām smilšu pili. (Foto pa labi - pl.8:08.)
Bērni gan ar gumijniekiem it kā, bet Juliatai tāpat no gumijniekiem pēc tam bij jālej ūdens laukā un visas virsdrēbes un arīdzen apakšbikses bija caurcaurēm slapjas.
Juliata arī prasījās peldēt, bet tā kā man peldbiksītes bija "aizmirsušās", tad neatļāvu.
* 8.septembris. Jau 4.gadu pēc kārtas Dzintaram svinam vārda dienu Zooloģiskajā dārzā. Šoreiz tusiņā piedalās 7 bērni ar mammām + mani vecāki. Jaunākajam tusētājam - manas māsas Matīsam - tikai 2,5 mēneši.
Šogad vairs nav atrakciju koku pie Ķīšezera, bet maltīti ieturēt tai vietā nav ne vainas, jo soliņi vēl palikuši. Toties ir jauns atrakciju laukums netālu, nostāk no ezera. Tur ir daudz iespēju izrāpaļāties visai lielā augstumā. Sākumā Juliata iemēģina blakus rotaļu laukumiņu, bet beigās tomēr pievienojas vecākajiem bērniem (sk. attēlu) un arī uzrāpjas gandrīz līdz augšai.
* 9.septembris. Braucam dzērvenēs + apskatām Lēdurgas dendroloģisko parku.
Dzērvenes bērni sākumā cītīgi lasīja, bet tad sāka spēlēt savā starpā lomu rotaļas, novilka mēteļus un gumijniekus, un iekārtojās purva sūnājā kā uz paklāja.
Savukārt parkā bija interesanti koki un krūmi (viens koks vēl koši ziedēja rozbaltiem ziediem!), skaista atpūtas vieta ar MILZU akmeni (bērni uzkāpa un vēl izskraidījās pa virsu), skaistu ezeriņu ar plostu (kas gan pieķēdēts, bet uzkāpt varēja) un daudz koka meistardarbi - figūriņas (varde, gliemezis, lāču ģimene u.c.) un vēl kā pilsētiņa ar koka sētiņām, mazām mājiņām, krēsliņiem u.c. - bērniem bija jautri izskraidīties un izpētīt. Bijām gan pavēlu, kad jau tumsa, tāpēc līdz galam neizbaudījām. Bet dikti jauka vieta!
* 23.septembris. Bijām Engurē. Bērni pat jūrā nopeldējās - pajautāja, vai var ar vienām peldbiksēm pabradāt. Es - kāpēc ne? Bradājiet! Juliata bradāja, līdz plunkš, pakrita un apslapinājās visa. Dzintars neatpalika un arī līda ūdenī viss. Es gan Juliatu uzreiz slaucīju, a šī raud - kurš nāks ar mani divatā nopeldēties? Viena negribot, gribot kopā ar kādu, bet nu tā riktīgi nopeldēties! Diemžēl nevienu sabiedroto neatrada un nācās vien ģērbties. Jo Dzintaram arī ar apslapināšanos bija gana.
[ 3g. 6 mēn.; 5g. 4 mēn.]
* 30.septembris. Kopā ar bērniem braucam uz Cenas tīreli. Pa ceļam pārsteigums, kad, braucot ar mašīnu, ceļa malā pamanām lielu baraviku. Pēc tam vēl. Galā vairākas brangas baravikas salasījām, tā teikt, no mašīnas.
Tīrelī nostaigājām apm. 6km kājām 3h laikā. Gaidījām vairāk dažādības, ūdeņus. Diena bija burvīga, silta, saulaina, bet ceļš diezgan vienveidīgs, lai arī purvs ar purva augiem un īsajiem kociņiem pats par sevi jauks. Interesanta bija kāpšana skatu tornī, kā arī visu ceļu pieminētais ticējums - ja uzminēs vārdu, augšāmcelsies pils. Lai kā mēs centāmies, vārdu uzminēt neizdevās.
Beigās bērni bija tik piekusuši, ka pēdējo kilometru noskrēja ;) - lai stimulētu iet uz priekšu, nācās taisīt sacensības, kurš būs pirmais - tētis vai bērni.
* 6.oktobris. Bērnudārzā nolemts organizēt grupiņas pastaigu uz Botānisko dārzu, bet lietus dēļ pasākums atceļas. Ideju pārņemam ģimenē un pirmo reizi uz Botānisko dārzu dodamies nevis rododendru ziedēšanas laikā, bet rudens lapas skatīt un baudīt.
Ideja ir brīnišķīga, daudz laika pavadām arī aplūkojot telpaugus - banānkokus, avokado kokus utml. Diemžēl neiedomājamies par Botāniskā dārza darbalaiku rudenī, līdz ar to pastaigas beigas sanāk sasteigtas, klausoties brīdinošajās zvanu skaņās. Botāniskajā dārzā līdz pl.16:30 esam pavadījuši tikai nepilnu pusotru stundu. Pēc tam rudens lapu pastaigu turpinām tuvējā apkārtnē.
* 7.oktobris. Brauciens ar mašīnu uz Siguldu un 3,5h gara pastaiga. Diena interesanta ar saules un mākoņu miju un dažādām gaismēnām, skatoties skaistos dabasskatus.
Interesanti pastaigas otrajā daļā mums pievienojās kādas mājas vilku sugas suns un pavadīja līdz pat pastaigas beigām. Vienbrīd suns bija izvēlējies taciņu nost no mūsu ceļa, bet pēc kartes izpētes vīrs secināja, ka suns izvēlējies taisnāku un interesantāku ceļu, tāpēc sekojām sunim. Brītiņu vēlāk pie Gaujas mēs izlēmām iet pa Gaujmalas brikšņiem, bet suns bija domājis, ka iesim pa "normālu ceļu". Pamanījis mūsu izvēli, suns atgriezās un arī devās iekšā brikšņos.
Atpakaļceļā, pateicoties saules un mākoņu saspēlei, pie Krimuldas izdevās nofotografēt ainavu (sk. attēlu pa labi), kura vēlāk ieguva 2.vietu Vidzemes fotokonkursā www.vidzeme.com.
* 14.oktobris. Pirmo reizi ar bērniem bijām Tērvetē. Laiks patiesi brīnišķīgs. Mēģinājām apvienot bērniem interesanto un pieaugušajiem kāroto, tā nu bērnu ilgotais rūķīšu mežs tika atstāts uz citu reizi, bet izstaigājām gan raganu, gan velnu, vilkaču u.c. mājas, bijām rotaļlaukumā, skatu tornī un vēl arī līdz Gulbju dīķim (Tērvetes ūdenskrātuvei) aizgājām. Tur tāds gāaaaarš tilts pāri upei, turklāt pāri tam milzu koks pārgāzies bija (laikam nesenajā vētrā). Izstaigājāmies ap 6-7km.
Vispār super vieta un super figūriņas, viss tā interesanti izdomāts!
* 21.oktobris. Turaida - Krimulda - Sigulda. Izpildām bērnu vēlēšanos braukt ar gaisa tramvajiņu - pirmo reizi mūžā. Arī kārtīgi izstaigājamies, kopumā ārā pavadot 4,5h. Uz beigām jau sāka trūkt pacietības, līdz tikām atpakaļ līdz mašīnai. Toties fantastiski skaista, saulaina diena un tik skaisti skati visapkārt!
Ir vērts braukt uz Siguldu vienā rudenī vairākkārt - lapu krāsa un daudzums mainās, skati mainās, un visi skaisti!
Attēlā skaistajā ainavā 3 punktiņi uz brūnā ceļa - vīrs ar bērniem.
[ 3g. 7 mēn.; 5g. 5 mēn.]
* 3.novembris. Uzceļam pirmo (kā izrādās - vienu no tikai 2 pa visu ziemu) sniegavīru netālā pagalmiņā. Lapu gandrīz tikpat daudz, cik sniega, bet galvenais, ka uzcēlām.
[ 3g. 8 mēn.; 5g. 6 mēn.]
* 19.decembris. Bērnudārzā Ziemassvētku svinības abiem bērniem, 15:30 māsai, 17:45 brālim.
Iepriekš baidījos, vai vispār uz tiem tiksim, jo svētdien vēma Juliata, pirmdien b/d vēma Dzintars. Otrdien abi bērni vārguļoja pa māju un es pati līdz ar viņiem, jo naktī uz otrdienu vēmu es.
Dzintaram b/d uzvedumā bija galvenā loma - mazais lāču bērniņš, kas meklē savu miega dziesmiņu, līdz ar to vienkārši nedrīkstēja būt slims!
Rezultātā Dzintara grupiņas Ziemassvētki šodien bija burvīgākie no visiem līdz šim redzētajiem!
Uzvedums bija interesants un superīgs Zsv vecītis, kas prata piesaistīt uzmanību.
Pēc pasākuma vēl dzirdēju no vairākiem vecākiem komplimentus par Dzintaru kā mazo lācīti.
Audzinātājas arī bija parūpējušās, bērni bija vecākiem sacepuši lielas un izgreznotas piparkūkas. Audzinātājas vēl īpaši sveica ģimenes, kurās kāds īpašs notikums bija bijis - bērniņš piedzimis vai vecāku kāzas. Nu dikti mīļi bija. Pirmo reizi man tik ļoti patika.
Zsv vecītim Dzintars nodziedāja pirmos 2 pantiņus no "saudzīgs, draudzīgs" skoliņas dziesmiņas (vairāk arī nevajadzēja, jo daudz bērnu) - ļoti braši un pārliecinoši. Arī saņēmām komplimentus par to dziesmiņu, par kuru patiesībā skoliņai paldies.
Juliata gan pēc savas egles jau teica, ka grib gulēt. Tā ka pēc Dzintara egles grupiņā viņa praktiski vārtījās pa grīdu gulšņādama. Bet Dzintara grupiņā bērniem tika uzdāvināts grupiņai liels lego komplekts, līdz ar to Dzintars mājās nebija dabūjams (toties šodien viegli uz b/d ), mājās devāmies līdz ar pēdējiem bērniem, un tas bija jau ap 21:00.
Juliata eglītē bija zaķītis, bet viņu grupiņai nekas individuāli nevienam nebija jādara, viena veida zvēriņiem neliels iznāciens un viss.
[ 3g. 9 mēn.; 5g. 7 mēn.]
* 31.decembris. Viena no retajām šīs ziemas sniegainām dienām - katrā gadījumā vienīgā reize, kad pa sniegu visa ģimene paguvām iziet cauri mežam. Ragavas vēl nebija no garāžas atgādātas, bet arī sniega bija pamaz tām, tomēr no kalniņiem tika braukāts uz līdzpaņemtajām plēvēm - bija jautri!
* 2008.gada 1.janvāris. Jaunā gada svinības. Pēcpusdienā no vēl esošā sniega uzceļam sniegavīru uz slidkalniņa! Dīvainā kārtā tas turpat uz slidkalniņa nostāv visai ilgi (mēnesi?), kaut apkārtnē sniegs sen nokusis.
[ 3g. 10 mēn.; 5g. 8 mēn.]
* 2008.gada 9.februāris. Dzintara grupiņas biedrene rīko dzimšanas dienu Lido bērnu atrakciju pilsētiņā. Piedalās arī Juliata. Viss ir ļoti jauki un interesanti, bet noslēgumā Juliata izstrādā joku - tualetē ieslēdzas no iekšas un netiek vairs ārā. Tiek meklēti cilvēki ar tualetes atslēgām. Pirmais cilvēks izmēģina visas atslēgas - neviena neder. Tad nāk ļauži ar laužņiem, apdrupina durvis, bet vaļā neatlauž - negrib pilnīgi visu sabojāt. Beidzot nāk vēl kāds cilvēks ar atslēgām - beidzot atslēga der un Juliata tiek laukā! Raudāt nemaz neraudāja, tikai stāvējusi kulaku mutē un gaidījusi. Tā nu no nekā sanāca vesels notikums.
[ 3g. 11 mēn.; 5g. 9 mēn.]
* 2008.gada 10.marts. Dodamies trijatā (es ar bērniem) + mana draudzene slidot (Lido). Es slidoju "jau" otro reizi mūžā, bērni - pirmo reizi mūžā. Dzintars bija ļoti neatlaidīgs, ātri atteicās no palīgu pakalpojumiem un ņēmās pats - krita, cēlās, krita, cēlās, un gāja, gāja, gāja.
Tā kā es slidot mācīt nemāku, jo pati tikko uz slidām uzkāpusi, tad ļāvām Dzintaram izklaidēties, kā pats gribēja - tā nu viņš staigāja pa ledu uz priekšu un arī atpakaļvirzienā sanāca.
Arī Juliata iemanījās pāris metrus noiet bez turēšanās.:) Ar slidošanu nu tā, bet pirmai reizei tāpat labi. Galvenais, ka bērni bija priecīgi.
Pēc tam mums vēl bija greznas izklaides Lido teritorijā - vakariņas visiem kopā, pavizināšanās ar stikla liftu stāvu zemāk un stāvu augstāk, kā arī kustīgā Lieldienu noformējuma vērošana un dzīvnieku skaitīšana.
