DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Pārdomas

 

Mīlestība

  • Buda cieš un Buda priecājas. Vienmēr atceries - nav augstas virsotnes bez dziļas ielejas. Ja tu vēlies sasniegt debesis, tavām saknēm būs jānolaižas līdz elles dziļumiem. Sāpes tevi biedē, līdz ar to tu nespēj tās izprast, un tad tu nevari neko iemācīties.
    Tas ir tā, it kā tu tik ļoti baidītos no ienaidniekiem, ka esi aizslēdzis savas mājas durvis. Tagad pat tavs draugs nevar ienākt, pat tavs mīļotais tiek atstāts aiz durvīm.
  • (Osho "Briedums. Atbildība būt sev pašam")

  • Strūklaka vienlaikus ceļas augšup un laižas lejup. Jo lielāku mīlestību izjūt cilvēks, jo lielāku zemes laimi viņš var saņemt un ar jo lielāku sāpi tā jākompensē.
    Ja strūklaka izsviež ūdeni uz augšu, tam neizbēgami ir jākrīt arī lejup. Tas, kas cenšas nodalīt pretējības, sāk neieredzēt lejupkrītošo ūdeni un pielūdz augšup ejošo ūdeni. Bet patiesībā, lai priecātos par skaisto strūklaku, nevajag cīnīties ar lejupkrītošo ūdeni, - vajag tikai laikā padot jaunu ūdens porciju.
    Daži baidās, ka ūdens kritīs lejup, un tāpēc samazina fontāna augstumu.
    Daži jautājumu atrisina vēl vienkāršāk - sēž pie peļķes. Peļķē ūdens nekur nekrīt, attiecīgi strūklakas arī nav.

    Lai paceltos pār kreiso un labo, vajag koncentrēties uz mīlestību, un jo intensīvākas ir mīlestības jūtas, jo vieglāk savienot jebkurus pretpolus.

    Mēs saņemam Dievišķo enerģiju, tā pārvēršas par mūsu garīgajiem un materiālajiem labumiem, bet pēc tam enerģija pakāpeniski sāk kristies. Mēs esam pieraduši nožēlot krišanas, t.i., zaudējumus, meklēt un neieredzēt vainīgos. Bet patiesībā vajag tikai nodrošināt, lai nepārtraukti nāktu klāt jaunas enerģijas porcijas, un iegūsim skaistu strūklaku. T.i., nožēlas un aizvainojuma vietā vajag iemācīties mīlēt.
    Mīlestībai nav pretpola, tā ir absolūti harmoniska. Mīlestība pati rada pretpolus. Tā dod milzīgu laimi un milzīgu sāpi vienlaikus. Kad cilvēki cenšas iztēloties mīlestību tikai kā vienu pusi, tikai kā laimi, stabilitāti un vēlmju piepildījumu, tad mīlestība pārvēršas par pieķeršanos, bet pār tās plecu jau glūn naids.

  • (izvilkumi un apvienojumi no S.Lazareva Karmas diagnostikas 12.daļas, tulkojums mans)

  • Mīlestība ir būtnes blakusprodukts. Kad tu esi, tevi iekļauj mīlestības aura. Kad tevis nav, tev apkārt nav šīs auras, tu lūdz citam dot tev mīlestību. Ļauj man atkārtot: kad tev nav mīlestības, tu lūdz citam tev to dot, tu esi ubags. Bet otrs prasa tev to dot. Divi ubagi, kuri izstiepuši viens otram pretī rokas, un katrs no tiem cer, ka otram tas ir... Dabīgi, ka viņi abi galu galā jūtas pieveikti, apkrāpti.
  • Mīlestības galvenā problēma ir tā, ka pirms tam ir jākļūst nobriedušam. Tad tu atradīsi nobriedušu partneri. Tad nenobrieduši cilvēki tevi absolūti nesaistīs. Tieši tā notiek. Ja tev ir divdesmit pieci gadi, tu neiemīlies divus mēnešus vecā bērnā. Tātad, ja tu esi psiholoģiski, garīgi nobriedis cilvēks, tu neiemīlēsies zīdainī. Tā nemēdz būt. Tas nevar būt! Tu redzi, ka tas ir bezjēdzīgi.
    Nobriedušam cilvēkam ir pietiekami daudz rakstura stingrības, lai būtu viens. Un, kad nobriedis cilvēks sniedz mīlestību, viņš to dod, nesaistot ar kādiem slepeniem pavedieniem, vienkārši dod. Viņš jūt pateicību par to, ka esi to pieņēmis, un nevis otrādi. Viņš negaida no tevis pateicību par to, nē, pavisam nē, viņam pat nav vajadzīga tava pateiciba. Viņš saka tev paldies par to, ka esi pieņēmis viņa mīlestību. Un, kad divi nobrieduši cilvēki mīl viens otru, notiek viens no lielākajiem dzīves paradoksiem, viena no visskaistākajām parādībām: viņi ir kopā, bet vienlaikus - bezgalīgi vientuļi.
    Viņi ir tik ļoti saistīti, gandrīz kā viens vesels, bet viņu vienotība neizjauc individualitātes, faktiski tā tās palielina. Viņi kļūst vairāk individuāli. Divi nobrieduši cilvēki mīlā palīdz viens otram kļūt brīviem. Nav nekādas politikas, nekādas diplomātijas, nekādu centienu pakļaut sev otru.
    Kā tu vari censties pakļaut cilvēku, kuru mīli? Tikai padomā par to - pakļaušana ir naida, dusmu, ļaunuma paveids. Kā var pat domāt par mīļotā cilvēka pakļaušanu?
  • (Osho "Briedums. Atbildība būt sev pašam")

  • Es definēju mīlestību šādi: griba paplašināt sevi ar mērķi sniegt nepieciešamo savai un cita cilvēka garīgajai izaugsmei.

    Lai tik iedarbīgi kalpotu mūsu ievilināšanai laulību lamatās, iemīlēšanās pārdzīvojumam jābūt saistītam ar ilūziju, ka pārdzīvojums ilgs mūžīgi. Šī ilūzija mūsu kultūrā tiek veicināta ar plaši izplatīto mītu par romantisko mīlestību. Mīts par romantisko mīlestību ir šausmīgi meli. Kā psihiatrs es gandrīz ik dienas savā sirdī raudu par briesmīgo jucekli un ciešanām, ko šis mīts veicina. Miljoniem cilvēku iznieko milzīgu enerģiju, izmisīgi un veltīgi cenšoties savas dzīves realitāti pielāgot mīta nerealitātei.

    Patiesa savas un otra cilvēka individualitātes un atdalītības akceptēšana ir vienīgais pamats, uz kura var balstīties nobriedusi laulība un no kura var izaugt īsta mīlestība.

    Otrs izplatītākais maldīgais priekšstats par mīlestību ir tas, ka mīlestība ir atkarība.
    "Es negribu dzīvot, nespēju dzīvot bez sava vīra [sievas, meitenes, puiša], es viņu tik ļoti mīlu."
    "Jūs kļūdāties, jūs nemīlat savu vīru (sievu, meiteni, puisi)."
    "Kā jūs to domājat?" seko nikns jautājums. "Es jums tikko sacīju, ka nespēju bez viņa (viņas) dzīvot."
    Mēģinu paskaidrot: "Tas, ko jūs aprakstījāt, ir parazītisms, nevis mīlestība. Ja jums ir vajadzīgs cits cilvēks, lai izdzīvotu, jūs esat šī cilvēka parazīts. Šādās attiecībās nav nekādas izvēles, nekādas brīvības. Tas drīzāk ir nepieciešamības, nevis mīlestības jautājums. Mīlestība ir brīvas gribas izpausme. Divi cilvēki mīl viens otru vienīgi tad, ja ir spējīgi gluži labi dzīvot viens bez otra, bet izvēlas dzīvot kopā."

    "Mīlestība" pret mazuli, mājdzīvnieku un pat atkarīgi padevīgu partneri ir instinktīvs uzvedības modelis. Tā nav patiesas mīlestības forma, jo tajā gandrīz nemaz nav piepūles un tā pilnībā nav gribas vai izvēles akts.
    Mēs nezinām, ko domā mūsu mīluļi. Šāds zināšanu trūkums ļauj mums projicēt mūsu pašu domas un jūtas uz mūsu mīluļiem, tādēļ izjūtam emocionālu tuvību ar tiem. Tas var pilnīgi neatbilst realitātei.
    Savos mīluļos mēs novērtējam to pieķeršanos, nevis neatkarību no mums.
    Iespējams, ka visbēdīgākais šāda fenomena piemērs ir lielais sieviešu skaits, kuras spēj "mīlēt" savus bērnus tikai tik ilgi, kamēr viņi ir zīdaiņi. Viņas var būt ideālas mātes līdz brīdim, kad bērns sāk aizstāvēt pats savu gribu - neklausa, atsakās rotaļāties, ik pa laikam negrib, ka viņu apmīļo, pieķeras citiem cilvēkiem, pamazām pats savā nodabā sāk doties pasaulē - tad mātes mīlestība beidzas.

    Īstajā laikā nedot ir daudz līdzcietīgāk neka iedot neīstajā laikā. Veicināt neatkarību ir daudz mīlošāk nekā uzņemties rūpes par cilvēkiem, kuri citkārt paši varētu parūpēties par sevi. Ģimenes garīgajai veselībai paša vajadzību, dusmu, aizvainojuma un gaidu izpaušana ir tikpat nepieciešama kā pašuzupurēšanās. Tadēļ mīlestība jāizrāda tikpat daudz caur konfrontāciju, cik caur svētlaimīgu pieņemšanu.

    Mīlestība ietver sevis pārveidošanu, bet tā drīzāk ir sevis paplašināšana, nevis upurēšana. Patiesas mīlestības gadījumā mērķis vienmēr ir garīga izaugsme.

    Īsta mīlestība nav jūtas, kas mūs pārņem. Tā ir saistības, pārdomāts lēmums.
    Alkoholiķis tajā laikā, kad sievai un bērniem izmisīgi ir nepieciešama viņa uzmanība, var sēdēt bārā, ar asarām acīs stāstot bārmenim: "Es patiesi mīlu savu ģimeni."

  • (M.Skots Peks "Nepazīstamais ceļš")




    Komentāri:
    Anonīms komentētājs, 2009-07-14, 10:28 :   Ļoti jauki, patiesi ir par ko aizdomāties.
    feja, 2011-02-20, 23:16 :   Interesanti,liek aizdomāties.......
    Dana, 2011-03-06, 10:19 :   Liels paldies par apkopojumu. Visas šīs atziņas vienkopus lasot, - tās stiprina un spēcina ceļā, uz kura uzkāpts.

    Baiba, 2012-06-28, 12:01 :   ... kur es biju ātrāk
    Agija, 2013-04-21, 09:24 :   Burvīgi, JULITA!!!
    SIRDSSILTS - PALDIES!!!
    Ligija, 2013-10-16, 23:37 :   Paldies, par laimes izjūtu, ko gūstu lasot Jūsu lapu!
    loti interesanti,un zinoshi. p, 2014-11-02, 22:20 :   paldies
    M_L, 2017-07-17, 08:29 :   Paldies! Arī man lika aizdomāties gan par strūklakām, par diviem ubagiem, par došanu īstajā un neīstajā laikā. Īpaši dzīves paradokss: viņi ir kopā, bet vienlaikus bezgalīgi vientuļi.


    Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
    Vēlies komentēt?
    Vārds / segvārds:
    Komentārs par šo tēmu:

     

    (c) Julita, 2008.- 2017.    

    dziedava.lv DZIEDAVA.lv