DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Pārdomas

 

Gatavošanās bērnam

  • J: Sakiet, lūdzu, vai ir iespējams sajust, ka tavā laukā ienākusi bērna dvēselīte?

    A: Nākamā bērna dvēsele ar vecākiem kontaktējas, audzina, mēģina palīdzēt, nodrošināt savu parādīšanos pasaulē. Un cilvēks ar smalku jutību vienmēr var pateikt, cik tuvu dzimšanai ir šī dvēsele. Parasti, kad ļoti gribas bērniņu, tā ir viena no zīmēm, ka dvēsele jau ir tuvumā.

    (No Sergeja Lazareva 02.2002. atbildēm serverī www.lazarev.ru)

  • Jo talantīgāki bērni mums paredzēti, jo lielāku mīlestības devu mums viņiem jānodod.
    Tātad pirms tam attīrīšanās procesā mums nākas saņemt lielākas sāpes un mokas.
    Jo vairāk koncentrēsieties uz Dievišķo, jo intensīvāk, strādājot ar sevi, mainīsieties, jo ātrāk un nesāpīgāk paies sagatavošanās bērnu dzemdēšanai.

    (Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 8")

  • Lai sieviete varētu dzemdēt veselu bērnu, viņai jāsniedz viņam impulss tiekties pie Dievišķā. Notiek tas vienkārši. Vajag saglabāt mīlestību, kad tiek pazemots viss cilvēciskais.
    Katrai sievietei līdz ieņemšanai vai grūtniecības laikā jāiziet pārbaudes mīlestības saglabāšanai cilvēcisko vērtību zaudēšanas laikā. Visa cilvēciskā vērtības mazināšana, t.i., dvēsles attīrīšana noris ar nepatiesu apvainojumu, vīra neuzticības, plānu izgāšanos, ideālu un cerību sabrukuma, slimību un nepatikšanu palīdzību. Un ciktāl sieviete nemeklē vainīgos, pieņem pasauli un cilvēkus tādus, kādi nu tie ir, cik daudz viņa visā spēj saredzēt Dievišķo gribu, cik ļoti tiecas saglabāt Dievišķo mīlestību, t.i., to mīlestību, kas nav atkarīga ne no kā, tiktāl viņa dzemdē veselus pēcnācējus.
    Bet, ja viņa uzstāj, lai pret viņu izrādītu pienācīgo cieņu, aizstāv savus principus un ideālus, turklāt, to darot, aizmirst par mīlestību, tad rada spēcīgu impulsu pievērsties cilvēciskajam un novērsties no Dievišķā. Tā ir dzimtas izmiršanas līnija. Gaišreģes tādos gadījumos saka, ka dzimtai uzlikts lāsts. Tādas sievietes pēcnācēji nespēs palepoties ne ar veselību, ne laimīgu likteni. Viņiem dzīvē neveiksies, t.i., par izdzīvošanas nosacījumu kļūs periodisks to cilvēcisko vērtību zaudējums, kuras viņi zemapziņā dara par mērķi un dzīves jēgu. Noritēs garīgo vērtību zaudējums, piemēram, zaudējot spējas, iemantojot psihiskas slimības, aizraujoties ar narkotikām un alkoholu, veicot noziedzīgas vai zemiskas darbības.

    (Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

  • Tā kā meitenes vairāk orientētas uz materiālo pasauli, to ieņemšanas un gaidīšanas laikā notiek "pārpurināšana" (zaudējumi, problēmas) materiālajā jomā. Lai rastos veselīgs puika, nepieciešama destabilizācija garīgajos aspektos, piem., zaudējot kontroli pār situāciju, ideālu un cerību krahs, netaisnīgums utml.

    (Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 6")

  • Lai palīdzētu pēcnācējiem, nepieciešams kā minimums noņemt šādas 5 veidu agresijas pret mīlestību:
    1. Vismazākās pretenzijas pret vecākiem, sākot jau no agras bērnības.
    2. Simtiem reižu iziet cauri momentiem, kad notika apvainošanās uz mīļiem un tuviem cilvēkiem, piedot viņiem; īpaši tas attiecas uz dzimumnobriešanas periodu, pirmo mīlestību, ģimenes veidošanās periodu un bērnu piedzimšanas laiku.
    3. Neapmierinātība ar sevi, grūtsirdība, nevēlēšanās dzīvot. Sievietēm tāda programma pirmām kārtām "sit" pa bērniem un mazbērniem. Bet piedot sev bieži vien ir daudz grūtāk nekā citiem.
    4. Visa nožēla par pagājušo.
    5. Jebkādas bailes un pārdzīvojumi par nākotni.

    (Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 7")

  • Gaidīšana rada atkarību. Atkarība, savukārt, rada agresiju.
    Jo vairāk mēs ko no nākotnes gaidām, jo vairāk dvēselē sarodas bailes - un ja nu mēs to neiegūstam? Vai arī grūtsirdība, skumjas - visticamāk, ka es to nedabūšu. Vai arī naids pret to, kas mums liedzis kāroto.
    No visa, pret ko mēs ļoti nopietni attiecamies, mēs esam atkarīgi.
    Daudz svarīgāks dzīvē ir mūsu dvēseles lidojums, kas norisinās, apvienojoties ar Dievu, atklājot sevī Dievišķo, daloties mīlestībā un enerģijā ar apkārtējo pasauli. Nekad neaizmirstiet, ka jebkura cilvēciskā pazemojuma sāpe vienlaicīgi ir solis Dievišķā iemantošanai.
    Katrā zaudējumā ir radīšanas moments. Jebkura situācija ved pie Dieva. Viss, ko mēs saucam par dzīvi, seksu un darbu, ir pilns ar šīm situācijām.
    Katra situācija ir kā zieds, no kura mums jāizsūc mīlestības nektārs. Lai arī kāda forma un krāsa ziedam nebūtu, tajā vienmēr būs nektārs.
    Mums tikai jāiemācās šo nektāru ievākt.

    (Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 8")

  • J: Kā Jūs pats patiesībā attiecaties pret to, ko rakstāt?
    A: Nesen mans paziņa uzdeva man interesantu jautājumu:
    - Paklau, Tu vari man nopietni atbildēt?
    - Varu, kas par lietu?
    - Tu esi uzrakstījis vairākas grāmatas. Bet Tu pats tam visam tici?
    Es paskatījos visapkārt un, pieklusinājis balsi, iečukstēju viņam atbildi:
    - Tev es atbildēšu godīgi. Ticu.
    Viņš uz mani tā domīgi paskatījās, pakasīja galvu un teica:
    - Nu, vispār jau laikam tajā kaut kas ir. Zini, kāds gadījums notika mūsu pilsētiņā 25 gadus atpakaļ? Tas bija Kubaņā. Es toreiz biju mazs puika, gadi 10. Pilsētiņa neliela. Mājas lielākoties no koka. Kā bija nebija, viena māja aizdegās. Kamēr skraidīja šurpu turpu, izsauca ugunsdzēsējus, māja praktiski nodega. Te pēkšņi atcerējās, ka mājā palikusi piecgadīga meitene. Kad uguns nodzēsta, ieskrien pārogļojušajā mājā, lai kaut līķi atrastu, skatās: vienā no istabām viņa savā kleitiņā mierīgi stāv uz grīdas un viņai visapkārt apmēram metra rādiusā nekas nav sadedzis. Sāka viņu izjautāt, ko viņa jutusi un ko redzējusi:
    - Kad viss aizdegās, - viņa stāsta, - es gribēju izskriet no mājas, bet nevarēju, tad es nostājos istabas vidū un stāvēju. Pēc tam palika ļoti karsti. Vēl pēc tam redzu - pie manis pielido kaut kādi puisēni ar spārniņiem, sāk savus spārnus ap mani plivināt, un man paliek vēsāk. Tā arī plivināja, kamēr uguns neapdzisa.

    Es pēc tam mēģināju iegūt informāciju. Pagājis pārāk daudz laika, turklāt informāciju biju ieguvis ne no aculiecinieka. Bet, pēc visa spriežot, pie viņas bija salidojušas nākamo bērnu un mazbērnu dvēselītes, kurām vajadzēja viņai piedzimt. Ja mazbērnu un bērnu dvēseles ir tīras un viņām ir jāparādās šajā pasaulē, viņu vecāki bieži izdzīvo pat tad, kad izdzīvot teorētiski nav iespējams. Un tad notiek tas, ko saucam par "mistiku", "brīnumu" vai īpašu "zīmi".

    (Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")




    Komentāri:
    Anonīms komentētājs, 2013-12-27, 00:23 :   Paldies Jums par rakstu!


    Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
    Vēlies komentēt?
    Vārds / segvārds:
    Komentārs par šo tēmu:

     

  • (c) Julita, 2008.- 2017.    

    dziedava.lv DZIEDAVA.lv